30. decembrī, kā arī 2. un 3. janvārī Rīgas Kongresu namā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina uz "LNSO Gadumijas koncertu", turklāt 30. decembra koncertu "Klasika" piedāvās tiešraidē.

Atvadoties no iepriekšējā un ieskandinot Jauno gadu, LNSO vienmēr bijis daudzpusīgs, un šoreiz palīdzēt uzburt svētku noskaņu orķestris aicinājis amerikāņu operdīvu Džūliju Buloku un Rīgas Doma kora skolas Gospelkori, bet pie diriģenta pults stāsies Kristians Reifs, ar kuru tiekamies "Klasikā".

Gadumijas koncertos tiks godinātas amerikāņu mūzikas kultūras daudzās šķautnes, sākot ar klasiķu – Bondsas, Gēršvina un Bernsteina – darbiem un turpinot ar mūsdienu komponistu mūziku, kuri priekšplānā izvirzījuši afroamerikāņu kultūras mantojuma godināšanu un gaismā celšanu. LNSO sola: šogad svētki  tiks atzīmēti enerģiski, dvēseliski, silti un jo īpaši skanīgi!

Dāvis Eņģelis: Kristian, paldies, ka veltāt mums mazliet sava laika.

Kristians Reifs: Protams, ar prieku!

Vai Jaunā gada svinēšanai jums personīgi ir īpaša nozīme?

Bērnībā un pusaudža gados – noteikti. Mums vienmēr patika svinēt kopā ar draugiem, atskatīties uz aizvadīto gadu un sagaidīt jauno. Vēlāk bijuši gadi, kad Jauno gadu gandrīz nesvinēju – reizēm koncertu dēļ, reizēm citu apstākļu dēļ. Šis gads ir īpašs, jo mēs Jauno gadu varam svinēt kopā uz skatuves – ar Džūliju un brīnišķīgu orķestri. Man Jaungada ballīte pati par sevi nav tik svarīga, bet Jaunā gada sagaidīšana ar mūziku man vienmēr ir bijusi ļoti īpaša.

Bet kā ar Ziemassvētkiem?

Uzaugot katoļu ģimenē, Ziemassvētkiem bija liela nozīme. Taču tagad gan Ziemassvētki, gan Jaunais gads man vairāk ir iespēja būt kopā ar ģimeni, svinēt savstarpējo tuvību un mīlestību. Svētku mūzikas nozīme katram ir citāda – vieniem patīk burzma, citiem klusums un mājīgums.

Kāda mūzika jums pašam rada svētku sajūtu?

Ziemā man ļoti svarīga ir Bavārijas tradicionālā tautas mūzika – tā rada siltu, mierīgu, svinīgu noskaņu. Tāpat man ļoti patīk dziedāšana koros un ģimenē – gan vācu Ziemassvētku dziesmas, gan amerikāņu Ziemassvētku melodijas, ar kurām esmu uzaudzis.

Tā ir vokāla vai instrumentāla mūzika?

Gan – gan. Bieži skan arfa, ģitāra, cimbaloms. Tā ir mūzika, ko Bavārijā bieži dzird televīzijā, skatoties kalnu panorāmas un laikapstākļu prognozes. Man tā asociējas ar lēniem kalnu skatiem, sniegu un mieru. Šīs dziesmas sauc par Stadeweisen – tās ir klusas, tradicionālas, nedaudz nostalģiskas un ļoti nomierinošas.

Pārejot pie koncerta programmas – tajā skan Karlosa Saimona un Džesijas Montgomerijas mūzika. Kā jūs raksturotu viņu muzikālās pasaules klausītājam, kurš ar tām sastopas pirmoreiz?

Viņi abi ir brīnišķīgi cilvēki un mūsu draugi. Viņu mūzika ļoti skaidri pieder šodienai – tai var dzirdēt Amerikas vēsturi un tradīcijas.
Džesijas cikls Freedom Songs balstās verdzības laika garīgajās dziesmās. Džūlija viņai iedeva šo dziesmu krājumu, un viņas kopā izvēlējās vairākas melodijas jaunām aranžijām. Tās ir ļoti mūsdienīgas, svaigas, bet saglabā oriģinālo melodiju spēku.

Karloss Saimons savās Four Black American Dances iedvesmojas no afroamerikāņu kopienas tradīcijām – ring shout, stepa dejas, debitanšu balles, baznīcas dzīves. Tā ir ļoti dzīva, svinīga un enerģiska mūzika.

Kāds ir Džesijas piecu dziesmu cikla stāsts?

Tajā ir kopības, brīvības un cerības vēstījums. Oh Lord, What a Morning iesākas gaiši un ritmiski – kā jaunas dienas sveiciens.
Lay This Body Down ir kā sēru gājiens, ļoti lēns un emocionāls. I Want to Go Home runā par māju sajūtu – kas īsti ir mājas? Mums ar Džūliju, daudz ceļojot, mājas ir tur, kur esam kopā. Dziesmā My Father, How Long? ir dzirdams smagums, važas, ilgas pēc taisnīguma un brīvības. Tā ir ļoti aktuāla arī šodien. Cikls noslēdzas ar Judgment Day – spēcīgu, gandrīz dejisku dziesmu par pasauli krīzē, bet arī ar cerību, ka spēsim kļūt labāki.

Šis darbs ir rakstīts stīgām un sitaminstrumentiem?

Jā, un stīgas bieži tiek izmantotas kā perkusīvi instrumenti. Rodas sajūta, ka skan balss un ritms, pat ja spēlē viss stīgu orķestris.

Vai ir vēl kādi īpaši skaņu efekti?

Lay This Body Down stīgās ir apzināti izpludināts skanējums, it kā miglā. Tas rada ļoti spēcīgu emocionālu efektu. Arī solistes partija ir daļēji improvizēta. Šī brīvība ir ļoti būtiska šai mūzikai.

Kā šie darbi saskan ar Gēršvinu un Bernsteinu programmas otrajā daļā?

Visi šie komponisti nāk no klasiskās tradīcijas, bet meklē brīvību – džezu, populāro mūziku, baznīcas ritmus. Šajā koncertā ir daudz brīvības – gan tematiski, gan skanējumā. Ne viss ir “perfekti noslīpēts”, bet dzīvs, elpojošs, dejojošs.

Vai Bernsteina filmu mūzika var pastāvēt arī bez filmas?

Absolūti. On the Waterfront ir lieliska partitūra pati par sevi. Tā runā par netaisnību un drosmi iestāties par patiesību – tēmas, kas ir mūžīgi aktuālas.

Vai klausītājs atpazīs Bernsteina rokrakstu?

Jā, noteikti.

Varbūt dažus vārdus arī par kora skaņdarbiem šajā koncertā.

Esmu ļoti priecīgs, ka atskaņosim šos trīs kora darbus. Zinu, ka Latvijai ir ārkārtīgi bagāta un spēcīga kora tradīcija.
Šie skaņdarbi stilistiski ir mazliet citādi – tuvāki gospeļa kora estētikai. Tāpēc man ir liels prieks satikt dziedātājus un muzicēt kopā. Tie ir Kirks Franklins, Braiens Bleids, Ričards Smolvuds – izcili mākslinieki. Šī mūzika ir ļoti ritmiska, enerģiska, brīžiem gandrīz dejojoša, bet vienlaikus arī ļoti emocionāla un aizkustinoša.

Edgars Cīrulis, manuprāt, ir izcili aranžējis šos darbus orķestrim. Klausītāji īpaši dzirdēs, kā koku un metāla pūšaminstrumenti balsta un izceļ kora skanējumu. Manuprāt, tas ir lielisks sākums visam koncertam – koncertam par svinīgumu un kopības sajūtu.

Lai arī mēs neatrodamies baznīcā, man vienmēr šķiet, ka brīdī, kad sanākam kopā muzicēt, dziedāt un elpot vienā ritmā, rodas īsta kopība. Un es domāju, ka koris šo sajūtu ļoti skaisti ievadīs visā programmā.

Kādi Gēršvina darbi skanēs koncertā?

Somebody from Somewhere no filmas Delicious (1931), Nelsona Ridla aranžijā, kas rakstīta Ellai Ficdžeraldai. Protams, arī Summertime. Skanēs arī brīnišķīgas Margaritas Bondsas dziesmas, Janīnas Norpovas aranžijās, kā arī Bernsteina Julia de Burgos. Programmu noslēdz On the Waterfront svīta.

Kā jūs raksturotu šo programmu kopumā?

Tā ir daudzveidīga, svinīga programma – ar mūziku, kas liek gan domāt, gan just, gan arī vienkārši ļauties ritmam. Lielisks veids, kā noslēgt gadu un sākt jauno.

Kristian, paldies par sarunu un veiksmi koncertos!

Paldies, bija prieks!