Liepājas simfoniskais orķestris sadarbībā ar kompāniju Odradek Records klajā laidis Liepājas koncertu pirmo dubultalbumu.

Tajā ietverti pieci koncerti: Riharda Dubras Trešais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim, Viļņa Šmīdberga Astotais Liepājas koncerts vijolei un orķestrim, Ērika Ešenvalda Ceturtais Liepājas koncerts klarnetei un orķestrim "Arktikas nakts vīzijas", Jura Karlsona Devītais Liepājas koncerts Gliese 581 un Kārļa Lāča Desmitais Liepājas koncerts "42.195" flautai, obojai un orķestrim.

Jaunā tvarta atvēršanas svētki notika 14. februārī Raiņa un Aspazijas muzejā, klātesot komponistiem Rihardam Dubram, Vilnim Šmīdbergam, Jurim Karlsonam, solistiem Ilzei Zariņai, Endijam Renemanim, Intam Dālderim, Mikam Vilsonam un Pēterim Endzelim, diriģentam Atvaram Lakstīgalam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei.

Atverot jauno tvartu un sveicot mūziķus, ministre Dace Melbārde atzīmē: "Cilvēkiem ir grūti notvert mirkli, kad kaut kas tiek radīts, un to kārtīgi izdzīvot, iedziļināties, jo kavē dzīves straujais temps.

Laika piedzīvot mākslu "līdz mielēm" ir maz, tāpēc svarīgi, ka mūzika, kas tiek pirmatskaņota, tiek arī kvalitatīvi ierakstīta.

Jaunais albums ir patiesi laba retrospekcija, kas parāda Liepājas ceļu uz savu koncertzāli. Savā veidā tas ir atgādinājums, ka ceļš bijis garš, un skaņdarbi, kas radīti Liepājā, apliecina, ka Liepāja nešaubīgi ir viens no mūsu mūzikas centriem, bet Liepājas Simfoniskais orķestris - daudzveidīgs."

Rihards Dubra neslēpj aizkustinājumu: "Nebiju gaidījis, ka mani pārņems tādas izjūtas... Pagājis jau labs laiks, kopš šis koncerts uzrakstīts. Atceros, kā tas tapa - ar Atvaru kopā sēdējām, skatījāmies partitūrā un domājām, kā to var izdarīt.

Esmu tāds jaukts gadījums Latvijas dzīvē, jo no tēva puses rados visi ir latgalieši, bet no mammas - visi kurzemnieki, arī mana vecmamma, pie kuras pavadīju daudz laika. Rakstot mūziku, tā saikne uzreiz bija jūtama! Arī kaijas, kas šad tad pa galvu dzīvo...

Kaut nav jau labi, ja komponists ar putniem galvā..."

Diriģenta Atvara Lakstīgalas rokās bijušas visas pirmajā dubultalbumā iekļauto koncertu  partitūras. Lūk, viņa spriedums par katru no darbiem.

"Rihards Dubra. Atceros pašu pirmo brīdi, kad partitūra nonāca manās rokās - likās, tā ir mūzika no debesīm. Sajutu eņģeļa pieskārienu Riharda mūzikā, kas ir pārpasaulīga, lidojoša. Ne velti šim koncertam bija tik lieli panākumi, daudz to atskaņojām, un arī Latvijas Nacionālais balets to izvēlējās savam uzvedumam.

Vilnis Šmīdbergs. Viņa mūzikā iemīlējos jau līdz ar viņa "Karuseli" simfoniskajam orķestrim. Viņa  mūzikā būtisks instrumentācijas krāšņums.

Ēriks Ešenvalds. Lai arī nepārspēs Riharda Dubras koncerta atskaņojumu biežumu, tas ir otrs visvairāk atskaņotais Liepājas koncerts, kas spēlēts teju visās Latvijas vietās. Arī "Lielā dzintara" atklāšanā.

Juris Karlsons. Arī viņa Liepājas koncertam ir nesatveramības pieskāriens - kaut kas tāls, nereāls, nepieejams. Šī mūzika mani ļoti ierāva sevī!

Bieži ir tā, ka diriģents mācās daudzus darbus paralēli. Bet, strādājot ar Jura Karlsona mūziku, sapratu - divas dienas pēc tam neko citu nevaru darīt. Labā nozīmē tur ir maģisks spēks, racionāli grūti izskaidrjoams. Andris Vecumnieks, apskatot partitūru, viennozīmīgi teica - tas ir Jura labākais skaņdarbs.

Kārlis Lācis. Gribējām kaut ko mazliet mūsdienīgāku piedāvāt publikai, kas laikmetīgus izteiksmes veidus vēl neizprot. Kārļa darbs skanēja "Lielā dzintara" spāru svētkos koncertdārzā "Pūt, vējiņi".

Daudziem šis notikums asociējas ar to, ka pats autors skaņdarba atskaņošanas laikā skrēja maratonu. Jo koncerta nosaukums - "42.95" - nozīmē klasiskā maratona distanci. Arī mūzika atspoguļo to, ko izjūtam skrējiena laikā.

Ļoti krāsaina, virtuozi un daudzpusīgi uzrakstīta. Kārlis toreiz noskrēja nepilnus 5 kilometrus..."

Par to, kā īsti radusies Liepājas koncertu iecere, stāsta LSO direktors Uldis Lipskis: "Ideja radās pirms astoņiem gadiem - brīdī, kad Liepājas orķestri tikām nodibinājuši kā valsts orķestri. Mūsu kolēģu vidū bija muzikoloģe Dace Bluķe, un visi kopā mēģinājām saprast, ko paliekošu vēlamies atstāt Latvijass vēsturē. Bija skaidrs, ka tiem jābūt jaundarbiem. Aicinājām rakstīt latviešu komponistus latviešu solistiem. Tieši februārī pirms astoņiem gadiem uzrunājām pirmo komponistu - Andri Dzenīti. Vienojāmies, ka viņa koncertā solists būs Vestards Šimkus.

Tagad redzam: katrs koncerts - tas ir vismaz gads kopš vienošanās ar komponistu līdz pirmatskaņojumam.

Vidēji pirmatskaņojam divus Liepājas koncertus gadā. Un nu mums ir 12 koncerti, kas uzrakstīti, atskaņoti un ierakstīti. Rudenī grasāmies izdot vēl piecus - diska apmēru nosaka tā ietilpība. Redzu arī, ka šis cikls nebūt nav beidzies - ir vēl brīnišķīgi skaņdarbi ārpus šī cikla: Imanta Kalniņa Obojas koncerts, kas rakstīts Martam Kristiānam Kalniņam. Ar Pēteri Endzeli to esam ieskaņojuši - tas būs iekļauts Imanta Kalniņa mūzikas albumā. Arturs Maskats uz 2020. gadu rakstīs Trīskāršo koncertu - Ditai Krenbergai, Reinim Zariņam un Ivetai Apkalnai. Tā ka nekas nav apstājies. Svinam pirmos augļus!"