"Neatliekamās sarunas" laikā dodamies uz LNSO preses konferenci, kurā uzzinām gan par gaidāmo LNSO sezonu, gan par sezonas atklāšanas koncertu, kas Lielajā ģildē notiks 29. septembrī plkst. 19:00.

Sezona tiks atklāta patiešām vērienīgi - skanēs apjomīgais un iespaidīgais 20. gadsmita franču komponista Olivjē Mesiāna darbs – simfonija "Turangalila".

Visupirms par sadarbību ar Franciju stāsta LNSO direktore Indra Lūkina. "Latvijas un Francijas valstiskās attiecības, kā reiz teica Francijas vēstniece Latvijā, pamatā sakņojas kultūrā. Piektdien abu valstu kultūras apmaiņa izpaudīsies visaugstākajā līmenī."

Indra Lūkina arī atzīmē: "Beidzamajos gados LNSO cieši saistīts ar Franciju - ar vairāku viesturneju starpniecību mums bijis gods reprezentēt savu kultūru Francijā, un ar prieku Latvijā reprezentējam Francijas kultūru."

LNSO galvenais diriģents Andris Poga atklāj šīs sezonas gaidāmos notikumus un viesus, cita starpā atzīmējot: "Šī būs jau trešā sezona pēc kārtas, kuru atklājam ar koncertu, kura programmā iekļauts kāds būtisks skaņdarbs no franču mūzikas repertuāra.

Kopumā sezona būs krāšņa - ļoti piesātināta ar dažādiem notikumiem: turpināsim darboties visās līnijās, kurās jau ir iestrādes, būs jauniešu izglītības programmas, vairāk nekā iepriekšējās sezonās pievērsīsimies latviešu mūzikas atskaņošanai un ieskaņošanai.

Arī šajā sezonas atklāšanas koncertā skanēs ne tikai Mesiāns, bet arī viņa skolnieka Tālivalža Ķeniņa opuss "Pagātnes cildenās balsis", atgādinot, ka Ķeniņa simtgadi svinēsim 2019. gadā."

Bet pēc tam jau uzklausām abus francūžus. "Turangalilas" solists, pianists Rožē Miraro, kurš iemantojis slavu kā pasaulē labākais Mesiāna "Turangalilas" klavieru partijas interprets, atzīst: "Ja jārunā par "Turangalilu" - tā ir Mesiāna pasaule, un ir ļoti grūti dažos vārdos izstāstīt, ko darbs sevī iemieso. Pats vārds - Turangalila - ir tulkojums no sanskrita, un tam ir vairākas nozīmes. Tas itin kā ir mīlestības un prieka apraksts, bet tas ir nevis cilvēka prieks, bet visas dzīvās dabas, Zemes dzīvības prieks. Bet Lila ir spēle. (..) Katrs no orķestriem, ar ko esmu sadarbojies, šai simfonijai piešķīris savu īpašo skaņu. Visi orķestri pratuši to pasniegt. Un šobrīd esmu priecīgs atskaņot to arī Rīgā."

Marteno viļņu pavēlniece Natalī Foržē atklāj, ka tieši Mesiāns ir tas, kurš ļāvis nenomirt šim retajam instrumentam. "Marteno viļņiem viņš sacerējis arī citus skaņdarbus.

Mesiāns arī kā pedagogs aizrāvās ar Marteno viļņu popularizēšanu - visiem viņa skolniekiem, ieskaitot Bulēzu, bija jāiepazīstas ar šo instrumentu.

Pēc Mesiāna daudzi šim instrumentam sacerēja skaņdarbus. Tiem, kas mācās Marteno viļņu spēli, parasti šī instrumenta apguvi sāk tieši ar Mesiāna darbiem. Instruments radīts 20. gadsimta sākumā, un, pateicoties "Turangalilai", varu ceļot pa pasauli un iepazīstināt publiku." Mūziķe arī atklāj - kopš šī instrumenta izgudrotāja Marteno nāves tapuši vēl vairāki instrumenta modeļi."