5. septembrī ar atklāšanas Gala koncertu sāksies Latvijas Nacionālās operas un baleta jaunā sezona. Tai veltīta bija preses konference, kuras ieraksti skan "Neatliekamajā sarunā".

Pēc oficiālās daļas klausāmies arī Intas Pīrāgas sarunas ar galveno diriģentu Mārtiņu Ozoliņu, baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani un Operas un baleta valdes priekšsēdētāju Zigmaru Liepiņu, kurš šajā amatā aizvada vēl pēdējos pāris mēnešus.  

***

Zigmars Liepiņš stāsta, ka viens no Latvijas Nacionālas operas un baleta (LNOB) jaunās 2019./2020.gada sezonas galvenajiem notikumiem būs komponista Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" iestudējums. Pašreiz vēl notiek mēģinājumu process, bet jau 26.septembrī režisores Lauras Grozas-Ķiberes operas iestudējums piedzīvos pirmizrādi.

Savukārt Mārtiņš Ozoliņš atzīmē, ka Baltā nama kolektīvs sezonu sācis enerģiski, jo pirmais sezonas jauniestudējums "Spēlēju, dancoju" prasa daudz degsmes un aizrautības gan no solistiem, gan citiem māksliniekiem, kas iesaistīti iestudējuma radīšanā.

"Manuprāt, tā ir opera, kas būtu jāredz katram latvietim reizi simt gados. Mēs mīlam Pučīni un Verdi, bet ne līdz galam mīlam savus komponistus, ko apliecina iepriekšējo gadu citu iestudējumu apmeklējums. Manuprāt, "Spēlēju, dancoju" ir opera, kas būtu jāredz," uzsver Mārtiņš Ozoliņš.

Jaunās sezonas plānu kontekstā Zigmars Liepiņš atzīmē arī Pētera Čaikovska operas "Pīķa dāma" pirmizrādi, kas notiks 2020. gada 20. februārī. Jauniestudējumu veidos režisors Aleksandrs Titels un scenogrāfs, kostīmu mākslinieks Vladimirs Arefjevs, kurus Rīgas skatītāji atpazīs pēc Sergeja Prokofjeva operas "Mīla uz trim apelsīniem" iestudējuma.

Īpašs notikums solās būt arī Čaikovska baleta "Gulbju ezers" pirmizrāde, kas notiks 3. aprīlī. Baletu inscenējis Latvijas Nacionālā baleta vadītājs Aivars Leimanis, kurš uzvedumā saglabās Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova oriģinālo horeogrāfiju. Jaunu pienesumu iestudējumam dos spāņu horeogrāfs Huans Giljermo Nova un itāļu kostīmu mākslinieks Luka dal Api, kurš baleta notikumus pārcēlis uz Bavārijas karaļa Ludviga Otrā galmu.

"Baleta "Gulbju ezers" iestudējums ir liels notikums baletmīļiem," uzsver Liepiņš. "Tas ir arī liels notikums teātra baleta trupai, kas spēj šo izrādi nodejot. Mēs piederam pie teātriem, kas spēj, un par iestudējumu esam ļoti priecīgi!"

Jaunajā sezonā notiks arī Džuzepes Verdi mazāk zināmās operas "Atila" koncertuzvedums, kurā pie diriģenta pults stāsies maestro Daniels Orens, kura vadībā pērn ar lieliem panākumiem izskanēja Verdi operas "Ernani" koncertuzvedums.

Savukārt 21. maijā priekškars pirmo reizi vērsies jaunajam Volfganga Amadeja Mocarta operas "Dons Žuans" inscenējumam, ko veidos komanda no Argentīnas - režisors Marselo Lombardero un scenogrāfs Djego Siliano.

Savukārt repertuārā atgriezīsies divi iestudējumi: no 12. septembra atkal būs iespēja izbaudīt Mocarta operas "Figaro kāzas" iestudējumu, savukārt 12. martā skatītājus gaida atkalsatikšanās ar Borisa Asafjeva baletu "Bahčisarajas strūklaka".

Un vēl kāds interesants un visai nozīmīgs tehnoloģisks jaunums. No 7. septembra LNOB piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā "OPERA titri" -

Zigmars Liepiņš atklāj, ka aplikācija izstrādāta, domājot par Baltā nama apmeklētāju. Risinājums, kā klausītajiem darīt pieejamāku operas saturu un tekstu, meklēts vairāku gadu garumā.

"Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji," atzīmē Liepiņš, atgādinot, ka līdz šim teksta niansēm iespējams sekot, skatoties uz virstitriem, kas izvietoti ekrānā virs skatuves. Līdz ar to, ka Operas ēka ir vācu tipa teātris, kur ložas iebūvētas uz iekšpusi, bet balkoniem, kas atrodas zāles augšā, priekšā ir lustra, ēkā ir daudz vietu, kur virstitri skatītājiem nav redzami.

"Secinājām, ka vienīgais ekonomiski pamatotais risinājums ir panākt modernās tehnoloģijas ieviešanu - aplikāciju "OPERA titri". Aplikācijā operas laikā parādīsies titri, un varēs izvēlēties arī valodu - pagaidām latviešu vai angļu," sacīja Liepiņš.

Titri aplikācijā būs redzami jebkurā vietā - gan cilvēkam, kurš Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā klausīsies operas tiešraidi, gan cilvēkiem, kuri atradīsies operā uz vietas. Turklāt titri viedtālruņu ekrānos būs pielāgoti tam, lai netraucētu blakussēdētājam.

"Pārsvarā visi uzskata, ka lielos vilcienos operām libreti ir štruntīgi: kā izteicās mūsu dramaturgs Mikus Čeže, tenors mīlēja soprānu, bet baritons vai bass viņam to visu izjauca un nogalināja viņu. Vai arī iejaukusies tuberkuloze. Bet īstenībā, ja paklausās kaut vai "Traviatas" otrā cēliena tekstus, tie ir ļoti interesanti! Dialogi brīnišķīgi. Protams, no aplikāciju lietotājiem gaidām arī toleranci un iejūtību pret blakussēdētājiem."

Zigmars Liepiņš, kurš Baltā nama vadītāja amatā šobrīd aizvada pēdējos mēnešus, intervijā "Klasikai" neslēpj: "Šis bijis brīnišķīgs laiks! Esmu ļoti apmierināts ar šo periodu, kāds manā dzīvē bijis. Bet - kā jau izteicos pirms gada - ar to arī ir pilnīgi pietiekami."

Šosezon repertuārs lielās līnijās vēl sastādīts Liepiņa vadībā. "Protams, nākšu uz pirmizrādēm, bet nepiedalīšos vairs nekādās darbībās, kas saistītas ar repertuāra veidošanu. Darbosies jaunā valde, un tas būs viņu uzdevums - administrēt šo māju, un šajos pienākumos ietilpst ne tikai mākslinieciskie darbi, bet arī sadzīves lietas - tūkstošiem dažādu lietu!"

Taujāts par sezonas pirmās pirmizrādes - operas "Spēlēju, dancoju" - iespējamiem panākumiem, Liepiņš ar smaidu atzīmē: "Būdams operas vadītājs, esmu mazliet skeptisks pret priecāšanos, kamēr vēl izrāde nav nākusi uz skatuves. Cerību piepildījums dažreiz var arī nebūt tāds, ko ļoti vēlamies, tāpēc labāk gaidu ar uzmanīgu labvēlību. Protams, domāju, ka viss izdosies labi - komanda strādā ļoti nopietni, ļoti rūpīgi pieiet katram vārdam un konceptam kopumā."

Par lielāko radošo veiksmi un augstāko sasniegumu sešu gadu laikā Zigmars Liepiņš nešaubīgi sauc operu "Karmelīšu dialogi". "Varam atļauties teikt, ka tas bija pasaules līmeņa iestudējums."