Pazīstamais klarnetists un nacionālās skaņu ierakstu kompānijas "Skani" producents Egīls Šēfers pagājušā gada novembrī kļuvis arī par Latvijas Mūzikas informācijas centra (LMIC) jauno direktoru. Prieks vai pienākums – kā šobrīd ir vairāk?

"Jokoju, ka šobrīd pieņemu līdzjūtības, jo atbildības nasta ir liela. Sevišķi decembrī bija tā, ka nevarēju naktīs gulēt.

Tas ir diezgan liels stress un, protams, atbildība – jādomā, kā piesaistīt finansējumu, lai visu nākošo gadu varētu dzīvot.

Vienlaikus ir arī mērķa apziņa un sajūta, ka kaut ko var izdarīt un virzīties uz priekšu pilnās burās.

Tā ka ir gan izaicinājums, gan priecīgas sajūtas," stāsta Egīls.

Jāatgādina, ka 6. februārī rīkotajās mediju brokastīs viņš klāstīja par plānotajām reformām LMIC, šā gada plāniem un iecerēm, "Skani" plānotajiem izdevumiem šogad, iepazīstināja ar statistiku par latviešu klasiskās mūzikas reitingiem pasaulē un atklāja, kādās starptautiskās izstādēs LMIC piedalīsies šajā gadā, sniedzot ieskatu Latvijas mūzikas tirgū un tajā, kas tiks darīts, lai pilnveidotu datu bāzes, kas ļaus arī medijiem daudz vienkāršāk atrast informāciju, veidotu jaunus metodikas materiālus mūzikas skolotājiem. Tāpat neizpalika vērtējums par klasiskās mūzikas popularizēšanu mūsdienās.

Egīls Šēfers un LR3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode 6. februārī rīkotajās mediju brokastīs
restorānā "Kolekcionārs", atverot "Klasikas" un "Skani" izdoto 2018. gada Latvijas Radio rezidences mākslinieka Reiņa Zariņa albumu Kreisleriana.Octagon.

Iesim savu ceļu

Ar mūzikas informācijas centriem pasaulē arī mums bijusi iespēja gan satikties, gan vērot to darbību. Vaicāts, vai ir kāds etalons vai ideāls, no kura darbības varētu iedvesmoties arī mēs, Šēfers neslēpj: "Teikšu godīgi: šo darbu uzsāku tikai novembrī.

Vien pāris mēnešu strādājot, rodas nopietnas pārdomas par to, kāda vispār mūsdienās ir mūzikas informācijas centru būtība,

jo šīs institūcijas pārsvarā visas radušās laikā, kad digitālajā vidē informācija nebija tik viegli sasniedzama, tāpēc tās bijušas kā platformas, lai nozares varētu komunicēt un sniegt informāciju par attiecīgajām nozarēm starptautiski ļoti viegli un efektīgi. Šobrīd daudz informācijas pieejams tiešā veidā, līdz ar to mūzikas informācijas centru funkcijas mainās.

Tādēļ es drīzāk skatos, ka mēs iesim savu ceļu, nevis mēģināsim kopēt kādu citu.

Mums ir divējādas funkcijas. Viena - sniegt atbalstu mūzikas nozarei, lai jebkurš interesents visā pasaulē, kurš vēlas uzzināt, kādi mums ir kolektīvi, festivāli, komponisti un izpildītāji, varētu šo informāciju ātri atrast - protams, digitālajā vidē, tādēļ šobrīd veicam ļoti vērienīgu mūsu datu bāzes pārveidi. Otra funkcija - plašākai sabiedrībai vēstīt par to, kas ir Latvijas mūzika; tā ir kā tāda Latvijas mūzikas promocija, es pat nekautrējos teikt - propaganda.

Jo ko gan tas dod, ja tikai profesionāļi var par to uzzināt, bet plašāka sabiedrība par to nekā nezina? Es redzu, ka šajā jomā valda vakuums. Efektīvākais veids, kā to var aizpildīt, ir tieši ar skaņu ierakstiem.

No 2014. gada esam pieejami visās digitālajās platformās: jebkurš klausītājs visā pasaulē visus mūsu publicētos ierakstus – kopā jau tie ir 39 albumi – var ļoti viegli tos sasniegt un klausīties. Tur ir arī albumi, kas izdoti iepriekš un kuriem esam licences ieguvuši, arī Latvijas Radio fondu ieraksti.”

Statistika - iepriecinoša

Cik īsti liela ir sasniegtā auditorija? "Nupat apkopojām pagājušā gada rezultātus, un, ja 2017. gadā varējām priecāties par 45 000 unikālo klausījumu, tad 2018. gadā tie jau ir 120 000 unikālo klausījumu. Pieaugums ir par 265%! Visaktīvākais kontinents digitālajā vidē – straumējumi un lejupielādes – ir Amerikas Savienotās Valstis, turklāt ar lielu atrāvienu, apmēram 69 procenti. Otrajā vietā ir Latvija. Arī Latvijā ļoti daudz cilvēku legāli klausās latviešu mūsdienu mūziku, ko esam izdevuši.

Absolūti populārākie ir Latvijas Radio kora ieraksti, vēl aizvien topā ir pirmais 2014. gadā izdotais "Klusuma auglis" ar mūsdienu kormūziku, otrajā vietā ir Mārtiņa Brauna "Daugava" un trešais – Kaspara Putniņa diriģētais "Daba un dvēsele" ar latviešu kormūzikas klasiku.

Latvijas Radio koris daudzus gadus ļoti mērķtiecīgi strādājis pie tā, lai viņu ieraksti būtu pieejami. Viņiem ir tāda reputācija, ka principā visi klasiskās mūzikas cienītāji visā pasaulē dzirdot vārdus "Latvijas Radio koris" ir lietas kursā, par ko tiek runāts, un viņiem nav nekādu šaubu par kvalitāti. Kora ierakstus novērtē kritiķi, mūsu kori zina, to regulāri ievieto skaņdarbu sarakstos, tā ka

Radio koris ir savas darbības virsotnē un var lepoties ar to, ka viņus pazīst, tādēļ arī viņus klausās ļoti daudz.

Līdz ar to, ka ierakstu jomā koris tik daudzus gadus bijis tik spēcīgs, tā reputācija ir lieliska - viņus aicina uz koncertiem un festivāliem. Ar ierakstiem ir vieglāk sasniegt starptautisku auditoriju.

Albumi absolūti ir vislabākā mūziķu un mūzikas promocija!

Lai arī ierakstu fiziskais formāts mainījis savu lomu un dzīvi, tam ir nemainīgi uzticīga auditorija, bet tā ir cita un savādāka nekā digitālajam materiālam.

Mūzikas kritiķiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai viņi pa pastu saņem kompaktdisku, jo digitāli izdots albums viņiem neskaitās. Principā. Viņi nemaz nepievērš tiem uzmanību.

Patiesībā ir divas dažādas auditorijas - viena, kas klausās digitāli, un otra, kas pērk šos kompaktdiskus. Bet tā viens otram netraucē. Principā albums ir ārkārtīgi nepieciešams gan mūzikai un komponistiem, gan arī atskaņotājmāksliniekiem, jo tikai tādā veidā par viņiem var uzzināt."

Ko LMIC vēl var darīt, lai piesaistītu uzmanību latviešu mūzikai? "Mūsu darbības joma ir diezgan plaša. Bez minētajiem ierakstiem nozarei atbalstu sniedzam, veidojot Latvijas stendus trijās lielās starptautiskās konferencēs jeb gadatirgos – džeza nozari pārstāvēt brauksim uz Brēmeni, klasisko mūziku ar mūsu koriem, kolektīviem, orķestriem, producentiem braucam pārstāvēt uz Classical: NEXT Roterdamā, bet oktobrī ar tautas mūziku uz - Womex Tamperē. Gadatirgus ir ļoti efektīvs veids, kā varam sasniegt citus nozares dalībniekus no citām valstīm un reāli pārdot savus produktus. Arī mūsu ierakstu atzars "Skani" radies, pateicoties mērķtiecīgai darbībai konferencē Classical: NEXT. Esam arī ļoti priecīgi, ka mūzikas nozares darboņi Latvijā ir ļoti aktīvi, pretimnākoši un atsaucīgi.”

Skatīties izglītības virzienā

"Viena no jomām, ko esmu novērojis, uzsākot šo darbu, ir tas, ka patiesībā mēs daudz vairāk varētu darīt arī izglītības jomā,” uzskata Šēfers.

"Man pašam ir divi skolas vecuma bērni, un redzu, ka informācija, kas viņiem par Latvijas mūziku pieejama vispārizglītojošajā skolā, ir ļoti ierobežota.

Šogad uzsāksim darbu pie jauna audiovizuāla metodiskā materiāla skolām, kurā koncentrētā veidā sniegsim ne tikai informāciju par dažādu paaudžu 30 Latvijas komponistiem, bet sniegsim arī kādu interesantu faktu par viņiem, lai bērnam veidojas asociatīvs tēls par šo komponistu. Lai var klausīties un arī skatīties šos skaņdarbus, īpaši – mūsdienu mūziku, jo ir ļoti interesanti redzēt, kā šo mūziku pieraksta.

Klausītājs varēs ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt, kā izskatās partitūrā tas, ko viņš dzird. Tas tiks veidots kā videomateriāls, kas seko skaņu partitūrai.

Un vēl kāda jauna lieta. Latvijas Mūzikas akadēmija uzsākusi diezgan lielas pārmaiņas mācību saturā – tiek pāriets uz tādu kā moduļu sistēmu. Daļa no šī eksperimenta esmu bijis arī es pats – lasu lekcijas uzņēmējdarbībā. Akadēmijai ir modulis "Uzņēmējdarbība", un esam vienojušies, ka rudenī sadarbību paplašināsim, semināru formātā pieaicinot arī ekspertus no ārvalstīm.

Uz lekcijām varēs nākt arī mūzikas nozares pārstāvji, kas nav studenti. Vēlamies pavērt viņiem plašākas iespējas – piemēram, ja ir kāds stīgu kvartets, kas vēlas uzsākt darbību Zviedrijā, tad tieši šeit būs iespējams iztaujāt profesionāļus un uzzināt, kas būtu nepieciešams, lai ko tādu īstenotu.

Latvija mūzikas jomā jau sen vairs nedarbojas tikai savas valsts robežās. Arī es pats šobrīd galvenokārt muzicēju tikai ārzemēs, jo robežas, īpaši Eiropas Savienībā, vairs nepastāv. Arī stīgu kvartets, kas spēlē tikai Latvijā, nevar īsti izdzīvot, jo nebūs tik daudz koncertu. Palīdzība ir ļoti, ļoti nepieciešama, tāpēc svarīgi zināt, kā spert pareizos pirmos soļus, lai varētu sākt spēlēt arī citās valstīs.”