12. maijā pulksten 19 savas 142. koncertsezonas noslēgumā Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) klausītājiem piedāvās divas 20. gadsimta sākuma mūzikas izcilības.

Koncertā, kas izskanēs Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un arī "Klasikas" tiešraidē, skanēs Riharda Štrausa simfoniskā poēma "Makbets" un Sergeja Prokofjeva Trešais klavierkoncerts ar Antonu Ļahovski solista lomā. Bet jau šobrīd "Klasikas" studijā uz sarunu aicinām LSO galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju Gunti Kuzmu. Runājam par aizvadītās sezonas spilgtākajiem momentiem, par gaidāmajiem vasaras koncertiem kopā ar LSO, kā arī par mūziku, kas skanēs LSO 142. sezonas noslēguma koncertā...

***

Sergejs Prokofjevs bieži tiek dēvēts par vienu no labākajiem 20. gadsimta komponistiem. Nozīmīga ir arī viņa klātbūtne Gunta Kuzmas pirmajā sezonā kā Liepājas Simfoniskā orķestra galvenajam diriģentam – 142. koncertsezonas atklāšanā skanēja un tika augstu novērtēta Gunta Kuzmas veidota svīta no baleta ”Romeo un Džuljeta”, savukārt noslēgumā izteiksmīgu vitalitāti izstaros Prokofjeva Trešais klavierkoncerts, kurā komponistam izdevies saglabāt līdzsvarotu sadarbību starp solistu un orķestri. Atšķirībā no daudzu Prokofjeva priekšteču klavierkoncertu piemēriem, orķestris paceļas pāri pavadījuma lomai, lai ļoti aktīvi piedalītos šī darba atskaņošanā.

Ar koncerta solistu Antonu Ļahovski Latvijas publika jau ir labi pazīstama – viņš savulaik viesojies Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā, muzicējis klavierduetā ar Tomu Ostrovski un bijis iesaistīts arī citos projektos.

"Man ļoti patīk Latvijas sirsnīgā, viesmīlīgā publika un labās koncertzāles. Turklāt vienmēr patīkami atgriezties pie mūziķiem, kuri jau iepazīti: lai kaut ko kopīgi radītu, personīgais kontakts ir ļoti svarīgs," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atzinis pats Antons Ļahovskis.

Rihards Štrauss ir autors desmit simfoniskām poēmām, un tās ir muzikālajā izteiksmē un stilistikā neparasti daudzveidīgs žanra apliecinājums, simboliski iezīmējot robežšķirtni starp 19. gadsimta romantisma laikmetu un 20. gadsimta modernitāti.

Komponista meklējumos pēc arvien jauniem izteiksmes paņēmieniem viņa simfoniskās poēmas, sākotnēji ietekmējoties no Riharda Vāgnera, atspoguļo fascinējošus vēlīnā romantisma orķestrālā skanējuma tembrālos efektus, paplašinot orķestra sastāvu un lietojot dažādus instrumentu paveidus.

Līdzās abiem citzemju dižgariem likts Liepājā skolas gaitas sākušais trimdas latviešu komponists, viens no mūsu ievērojamākajiem modernistiem Gundaris Pone, kurš ir vairāku starptautisku kompozīciju konkursu laureāts un bijis mūzikas teorijas un kompozīcijas profesors Ņujorkas valsts universitātes Ņūpalcas koledžā. Viņa kompozīcija La Serenissima ir atzīšanās mīlestībā komponista dievinātajai Venēcijai un itālietei Mariolīnai, kas kļuva par Pones dzīvesbiedri. Iespējams, ka La Serenissima Latvijā skanēs pirmoreiz.