No 12. līdz 27. jūlijam Latgali jau desmito gadu pārskanēs Latgales ērģeļu dienas. Tradīciju aizsākusi Larisa Carjkova, kura šos svētkus izauklējusi kopā ar novadnieci Gunu Kisi. "Abas esam no Latgales. Paskaitījām un parēķinājām – vairāk nekā sešdesmit, pat septiņdesmit procentu ērģelnieku nāk no Latgales. Un tad mēs izdomājām – tā ir zīme, ka jādara tās lietas!"

Carjkova uzsver, ka doma par to, ka varētu rīkot koncertus tieši Latgalē, radusies abām vienlaicīgi. "Toreiz, pirms desmit gadiem, ērģeļmūzikas koncertu Latgalē vispār nebija, un arī akadēmiskās mūzikas koncertu bija ļoti, ļoti maz. Tolaik biju atgriezusies no mācībām Štutgartē, kur biju ievērojusi - ka mazā, mazā baznīciņā mazā, mazā pilsētiņā notiek festivāls, baznīca ir pilna, cilvēki nāk klausīties mūziku, viņi iet uz katru koncertu, un pēc koncerta viņi iet visi kopā mājās un apspriež to, ko dzirdējuši un salīdzina interpretācijas.

Notiek saruna par mūziku. Un es tā iedomājos - cik jauki, ja arī pie mums ko tādu varētu ieviest!

Satikāmies ar Gunu, un viņa stāstīja tieši to pašu - ka Kārsavas novadā viņa bija sarīkojusi dažus koncertus, lai apspēlētu programmu, un sapratusi, ka vietējiem cilvēkiem to vajag, ka viņi tiešām visi kopā sanāk, klausās, dalās iespaidos, nāk augšā pie ērģelnieka un stāsta, kas paticis, ko nav sapratuši, un uzdod jautājumus. Tā tas viss kopā saslēdzās un radās ideja. Bija jāizdomā arī nosaukums, kas tapa divu nedēļu laikā - ka tās būs Latgales ērģeļu dienas."

Larisa Carjkova uzsver – viens no galvenajiem mērķiem ir ne tikai rīkot koncertus un vest labus māksliniekus uz Latgali, parādot, ka "mēs, latgalieši, arī esam spēks", bet arī restaurēt ērģeles. "Latgalē ir daudz instrumentu, bet lielākā daļa no tiem ir ne visai labā vai arī ļoti sliktā stāvoklī. Tādi spēlējami uzreiz ir aptuveni trīsdesmit.

Instrumentiem kaitē temperatūras svārstības, mitruma maiņa, žurku uzbrukums. Vai arī putniņš var ligzdiņu uztaisīt lielajā stabulītē – arī tā ir gadījies.

Dzīvē visādi var notikt! Tie, protams, ir kuriozi un izņēmumi. Bet ir bijis arī tā – Saulkrastu baznīcā reiz jocīgi skanēja ērģeles, un izrādījās, ka tur kādu laiciņu dzīvojis putniņš. Tāpēc mūsu mērķis ir arī tāds, ka vēlamies palīdzēt ērģeles atjaunot un dot impulsu draudzēm, lai tās pašas turpina darīt tālāk.

Kā labi zinām, iedot makšķeri ir labāk, nekā katrreiz barot ar zivīm."