13. maijā kultūras telpā "Hanzas perons" ar vienīgo uzstāšanos Baltijas valstīs Latvijā atgriezīsies izcili virtuozais stīgu kameransamblis Kronos Quartet no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Aizvadītajā gadā apritēja pusgadsimts, kopš vijolnieks Deivids Haringtons (David Harrington) Vjetnamas kara un Džordža Krama (George Crumb) skaņdarba "Melnie eņģeļi" jeb Black Angels iespaidā dibināja ansambli. Ar lociņu spēlējamas ūdens glāzes, pasāžas ar runātu vārdu un elektronikas ielaidumi bija inovācijas kamermūzikas kompozīcijā, kas aizrāva Heringtonu jo īpaši. Laika gaitā un mainoties kvarteta dalībniekiem, Kronos Quartet ir brīžiem gluži vai spītīgi turpinājis īstenot māksliniecisko vīziju, kurā sastopas bezbailīga jaunatklāšanas tieksme un nepārtraukti, arvien no jauna pārrakstīti stīgu kvarteta pieredzēšanas noteikumi. Un nav pārspīlēts apgalvot, ka Kronos joprojām ir ievērojamākais stīgu kvartets pasaulē un viens no ietekmīgākajiem mūzikas kolektīviem kopumā.

Šobrīd tajā muzicējošie Deivida Haringtona kolēģi un domubiedri Gabriela Diaza (Gabriela Díaz, otrā vijole), Ajane Kozasa (Ayane Kozasa, alts) un Pols Vjnako (Paul Wiancko, čells) ar ik koncertu, ierakstu, pasūtinājumu un sadarbību ar citiem māksliniekiem turpina nest stīgu kvarteta reformatoru lāpu un ar savu radošo darbību, būšanu vispār spilgtāk par citiem iemieso muzicēšanu kā dzīvās mākslas formu un laikmetīgumu vārda visplašākajā un precīzākajā izpratnē. Proti, Kronos Quartet rada pasaulei un atbild uz tai šobrīd svarīgiem jautājumiem, mijiedarbojas ar to nepastaripināti, tādējādi jau sen būdami "salauzuši robežas tam, ar ko nodarbojas stīgu kvarteti", kā to trāpīgi atzīmē The New York Times.

Tūkstošiem uzstāšanos visā pasaulē, desmitiem izdotu ierakstu, sadarbība ar visdažādāko žanru elites mūziķiem, komponistiem un citiem izpildītājiem un ap tūkstoti pasūtījuma darbu un aranžiju – lūk, spilgtākie, bet tikai daži ieraksti kvarteta radošajā biogrāfijā.

Protams, arī vairāk nekā 40 apbalvojumu, tostarp Polar Music, Avery Fisher Prize un Edison Klassiek Oeuvre balvas – vieni no augstākajiem apbalvojumiem mūzikā, kā arī trīs Grammy balvas par labāko kamermūzikas izpildījumu 2004. gadā, par labāko neliela izmēra ansambļa sniegumu (togad uzvarot paši sevi, Albana Berga mūzikas ieskaņojumam pārspējot Pētera Vaska Ceturtā stīgu kvarteta ierakstu), kopā ar Loriju Andersoni (Laurie Anderson) ieskaņojot viņas 2018. gada albumu Landfall, kā arī par labāko skaņu režiju, izdodot kvarteta tuvākā drauga un laikabiedra Terija Railija (Terry Riley) opusu Sun Rings pirms četriem gadiem.

"Mana nodošanās ir censties radīt mūziku, kas spētu kā ar rokām mūs visus apskaut," par savu mūža uzdevumu izteicies kvarteta vadītājs Deivids Haringtons.

Lai arī nesakritīgi laikā, bet domu gluži vai turpinājis viņš tika nelielā sarunā ar Dāvi Eņģeli pirms sešiem gadiem, sakot šādus vārdus: "Es labprāt atrastu mūziku, kas spēj pasargāt bērnus, cilvēkus, kas šeit dzīvos nākotnē. Mūziku, kas ir ložudroša. Man tas patiktu. Mēs vēl neesam atraduši tādu mūziku. Tādu, kas, piemēram, spētu sevī ieskaut manus mazbērnus un pasargāt viņus no briesmām. Bet es neesmu atmetis šos meklējumus, jo ticu, ka šajā Visumā ir tāda mūzika. Ja mēs koncentrējamies un nepārstājam to meklēt. Esmu nodevies tādas mūzikas meklējumiem, kas būtu tik spēcīga, ka liktu vardarbīgiem cilvēkiem pārtraukt vardarbību."

Šodien šāda mūzika, šādi mākslinieki pasaulei nepieciešami un nozīmē tai visvairāk.

Un jau atkal Deividu Haringtonu pirms koncerta Rīgā uz sarunu aicinājis Dāvis Eņģelis.

***

Dāvis Eņģelis: Kā jums šobrīd klājas Utrehtā?

Deivids Haringtons: Lieliski, tiešām lieliski. Šovakar mēs spēlēsim jaunu skaņdarbu – to sarakstījusi komponiste vārdā Saskija Venegasa, viņa dzīvo Nīderlandē. Es vēl pirms pieslēgšanās šim Zoom zvanam akurāt mēģināju savu partiju.

Vai varat pastāstīt par Kronos Quartet nesenajiem muzikālajiem meklējumiem? Un arī nesen es domāju – kāda mūzika jums šobrīd ir prātā?

Patlaban mēs domājam par daudz ko. Par to, ko varam darīt kā mūziķi, kā varam dot mūsu klausītājiem sajūtu, ka viņi pieder kopienai, kam rūp pasaule, kurā dzīvojam, un kādā veidā tajā iederas mūzika. Es zinu, ka neizsakos īpaši skaidri, bet

"Kronos" kvartetā mēs par to runājam ik dienu – cenšamies atrast mūziku, kas būtu īstā šim laikam, kā pretspēks vardarbībai, šaurai domāšanai.

Mums vajadzīga liela mūzika – tiešām liela. Un es cenšos mudināt šajā virzienā domāt ikvienu mūziķi, ar ko sadarbojamies. Mūsu kvarteta komponisti šobrīd ir iedvesmas pilni. Patiesībā šis ir lielisks laiks būt mūziķim. Un, iespējams, vēl labāks laiks būt klausītājam, jo

mūzika šobrīd ir ļoti stiprās pozīcijās. Man šķiet, cilvēkiem tagad vajag mūziku vairāk nekā jebkad pēdējā 51 gada laikā, kopš pastāv "Kronos" kvartets. Tieši šāda veida mūziku es patlaban meklēju.

2018. gadā mums bija īsa telefonsaruna pirms Kronos Quartet ierašanās Latvijā. Toreiz teicāt, ka pirms mūsu sarunas klausījāties Ninas Simones dziesmu un izteicāt vēlmi to izpildīt kvartetā. Arī Rīgas programmā ir viņas skaņdarbs. Vai varat mazliet pastāstīt par viņas mūzikas vietu Kronos Quartet repertuārā?

Tas ir interesanti, jo mēs tieši tagad Rīgā spēlēsim to dziesmu. Tā ir tā pati. Manuprāt, Nina Simone ir viena no izcilākajām Amerikas mūziķēm. Viņa runāja par tik daudz dažādiem mūsu valsts sarežģītās vēstures aspektiem. Bet ne tikai – viņa sasniedza kaut ko tādu, kas izdodas reti kuram: personīgu muzikālu izteiksmi, kas vienlaikus ir arī universāla. Man viņa ir īsts iedvesmas avots.

Man šķiet, tas, ko teicāt iepriekš, atbilst Ninas pasaules redzējumam un tam, ko viņa paudusi savā mūzikā un vārdos. Pēc Rīgas dosities uz Itāliju, uz Vičencu, kur uzstāsieties džeza festivālā. Vai varat nedaudz pastāstīt par šo koncertu?

Jā. Zinu, ka

man bieži jautā – kā jūs raksturotu kvarteta spēlēto mūziku? Kas tieši tā ir? Bet es vienkārši domāju – tā ir "Kronos" mūzika. Un manā skatījumā tā lieliski iederas visdažādākajos festivālos – džeza, roka, operas...

Mēs esam spēlējuši visdažādākajās vietās. Un tieši tas man patīk visvairāk, braucot turnejās – vienu vakaru mēs spēlējam lielā koncertzālē, bet nākamo vakaru spēlēsim dzīvojamā istabā. Tas tieši nesen notika Bruklinā – spēlējām kādā viesistabā, un tas bija tik jautri. Tas mūs atgrieza pie pašas stīgu kvarteta būtības, kā to savulaik uzsāka Haidns. Un jau nākamajā vakarā mēs bijām lielā koncertzālē. Un tas ir lieliski. Mūsu mūzika spēj pielāgoties telpai.

Teju kā mājkoncertā – spēlēt draugiem, sev pašam, savam priekam.

Tieši tā. Un

kaut kas ļoti īpašs ir tajā, kad klausītāji sēž pēdas attālumā no tevis. Tajā mirklī viņi mūziku dzird tieši tāpat kā mēs. Tā ir īpaša tuvuma sajūta. Tā ir sajūta, kādēļ es to daru – šis personiskais, nedaudz raupjais, bet ļoti patiesais skaņas kodols.

Vai Kronos Quartet šobrīd ir ieplānoti ieraksti? Varbūt kāds jauns albums?

Mums, ja nemaldos, jau ir ierakstīti pieci albumi, kas vēl nav izdoti. Un jūnijā mēs dosimies ierakstīt jaunu albumu Japānā. Mūs uzaicināja piedalīties 80. gadadienas atceres pasākumā – kopš pirmā kodolieroča izmēģinājuma 1945. gada 16. jūlijā. Kā zināt, pēc tam sekoja Hirosimas un Nagasaki traģēdijas. Un šī gada 16. jūlijā Čikāgā notiks zinātnieku sanāksme pret kodolieročiem, kurā piedalīsies arī izdzīvojušie no Japānas.

Mūs aicināja izveidot jaunu versiju Boba Dilana dziesmai A Hard Rain’s Gonna Fall. Šobrīd mēs veidojam dziedātāju ansambli no dažādām valstīm. Būs arī ieraksts, kuru, cerams, izdos tieši 16. jūlijā. Tas šobrīd ir viens no mūsu lielajiem projektiem.

Vai gaidāmajos ierakstos būs arī skaņdarbi no šīs tūres repertuāra? Arī no Rīgas koncerta?

Jā, tūlīt paskatīšos, ko mēs spēlējam. Jā – mēs esam ierakstījuši skaņdarbu kopā ar indonēziešu dziedātāju un komponisti Peni Čandrarīni, un vienu viņas darbu atvedīsim arī uz Rīgu. Arī kanādiešu komponiste Nikole Līze – viņas albums jau gandrīz pabeigts, vēl atlicis to nopulēt. Palestīniešu dziedātājas Rim Banas dziesma arī tiks iekļauta vienā no albumiem. Jā, noteikti.

Deivid, paldies, ka veltījāt mums laiku, un lai brīnišķīgi klājas gan Utrehtā, gan Itālijā, Rīgā un visur, kur jūs aizvedīs mūzika!

Paldies jums! Bija prieks parunāties.