Krists Auznieks uzvar starptautiskā konkursa "Rostrum" jauno komponistu grupā

Šodien finišējis 67. starptautiskais komponistu konkurss "Rostrum", kurā jauno komponistu grupā vecumā līdz 30 gadiem galveno balvu ieguvis komponists Krists Auznieks par kompozīciju Are One.

Par to telefonintervijā no Belgradas plašāk ziņo Signe Lagzdiņa.

Liene Jakovļeva: Jau veselu nedēļu esi pavadījusi Belgradā, darbojoties 67. starptautiskajā kompozīciju konkursā Rostrum, kas nu jau ir noslēdzies, un, kā noprotu, tev ir ļoti labas ziņas, ko pastāstīt "Klasikas" klausītājiem kā pirmajiem.

Signe Lagzdiņa: Patiešām, tā ir, jo visas šīs nedēļas darba dienas esam pavadījuši, smagi strādājot – noklausoties vairāk nekā astoņas stundas ar laikmetīgo mūziku. Kopumā bija piedāvāti 37 skaņdarbi no 21 valsts. Kā vienmēr, Rostrum – tas reizē ir jaunās mūzikas apmaiņas punkts starptautiskajā vidē, reizē – satikšanās ar radiokolēģiem un arī jaunas vietas iepazīšana. Bet konkursā ir arī balvas un uzvarētāji, un pēc noklausīšanās mums – katras valsts radio delegātam – jābalso par desmit skaņdarbiem galvenajā kategorijā, gluži kā Eirovīzijā, un par trim skaņdarbiem – jauno komponistu (līdz 30 gadiem) kategorijā.

Un labās ziņas ir tās, ka jau otro reizi pēc kārtas Latvija ir saņēmusi balvu jauno komponistu kategorijā! Atgādināšu, ka iepriekšējo reizi 2019. balvu saņēma komponists Jēkabs Jančevskis par opusu When.

Šoreiz konkursam piedāvājām Krista Auznieka skaņdarbu Are One, kas tika pirmatskaņots laikmetīgās kameroperas "Tagadne. Time present" izrādīšanas laikā, un tajā piedalās Sinfonietta Rīga, Normunds Šnē un Jānis Šipkēvics. Esmu ļoti priecīga – tas nenotiek bieži, ka viena valsts divas reizes pēc kārtas saņem vienu no galvenajām balvām. Liels prieks par Kristu! Galvenajā kategorijā – tā noteikti ir sakritība – galveno balvu saņēma Serbijas komponiste Ivana Ogņanoviča. Arī tas ir lielisks darbs orķestrim ar elektroniku, bet vairāk par visu konkursa norisi "Klasikā" stāstīšu otrdien – pēc tam arī klausīsimies skaņdarbus, jo katra valsts, kas piedalās, pirmajā desmitniekā iebalsotos darbus atskaņo savās radiostacijās.

Vai tu jau esi informējusi Krista Auznieka un arī viņa opusa atskaņotājus par šiem brīnišķīgajiem jaunumiem?

Tā kā mums ir saspringts laiks un arī šobrīd esmu aizņemta ar tikšanos kopā ar radio delegācijām, uzrakstīju Kristam ziņu - viņš šobrīd ir Amerikā, līdz ar to viņš šo dienu iesāka ar šo skaisto ziņu. Drīz došu ziņu arī atskaņotājiem un zinu, ka arī viņi būs ļoti, ļoti priecīgi.

Bet interesanti – man ļoti daudzi uzdeva jautājumu, kas ir Jānis Šipkēvics!

Vai viņš ir kontrtenors? Jo protams, ka var dzirdēt popmūzikas ietekmes viņa balsī, bet daudzi kolēģi, kas arī izteica kādus komentārus pēc skaņdarba atskaņojuma, teica, ka komponists ir atradis lielisku veidu, kā sapludināt žanrus, nepadarot neko banālu vai nebaudāmu.

Tās ir tiešām brīnišķīgas ziņas tādā pelēcīgā piektdienas vakarā. Vai tu zini, kāds ir pārsvars? Vai balsotāju vairums nosvērās par labu Kristapam Auzniekam, jeb tas jums pagaidām paliek aizkadrā – šie cipari un statistika.

Ciparus mēs vēlāk saņemsim, bet – kas ir vēl viena laba ziņa – 

Krists Auznieks iekļuvis arī lielās jeb galvenās kategorijas pirmajā desmitniekā.

Zinu, ka daudziem kolēģiem bija liela dilemma, kurā kategorijā viņu likt. Šogad arī bija netradicionāla situācija, ka tieši jauno komponistu kategorija bija ļoti liela - liels pārsvars dalībnieku bija tieši šajā kategorijā. 

Tu jau droši vien pati nedrīkstēji par Kristu Auznieku balsot?

Gluži kā Eirovīzijā, sava valsts par sevi nebalso.

Kas bija tavas simpātijas, par ko balsoji tieši tu, un vai tās sakrīt ar galarezultātu?

Man jāatzīst, ka gluži nē, bet reizē bija tiešām ļoti labi darbi – ļoti dažādi, dažādiem sastāviem. No kamermūzikas bija, piemēram, skaņdarbs no Meksikas blokflautai un elektronikai. Bet turpat blakus – lielie orķestra darbi, kāds kora darbs – kā to visu izvērtēt? Jo katrs ir labs savā būtībā. Mani ļoti aizkustināja lietuviešu piedāvātais skaņdarbs, kas rakstīts klavieru kvartetam – reizē minimālistiska tehnika, tonalitāte, reizēm arī kaut kas svaigs un nedzirdēts. Pamanīju vairākas tendences: aizvien vairāk komponistu pievēršas tīrai skaņai – ļoti statiskai, tonālai, melodiskai. Bet, protams, ir arī citas tendences – kā jau laikmetīgajā mūzikā, ļoti dažādas. Norvēģiem bija ļoti interesants skaņdarbs, arī poļiem ļoti interesanti jaunās paaudzes komponisti.