Tieši šodien, 22. augustā, nacionālās ierakstu kompānijas "Skani" paspārnē klajā nācis Rīgas projektu kora pirmais albums, kas pieejams gan taustāmā formātā, gan visās straumēšanas platformās. Visi albumā iekļautie darbi ieskaņoti Rīgas Svētā Jāņa baznīcā.

Par godu šim svinīgajam notikumam, "Klasikas" studijā tiekamies ar kora māksliniecisko vadītāju Kristoferu Volšu-Sinku un vienu no albumā iekļauto skaņdarbu autorēm – komponisti Līvu Blūmu.

Inta Pīrāga: Albuma nosaukums "Jau izplaukuši" patapināts no Rutas Paideres opusa nosaukuma, un lieliski atbilst arī Rīgas projektu kora šībrīža kondīcijai. Jūs, manuprāt, esat tādā stadijā, kad zināt, ko gribat, un esat pārliecināti par to, ko darāt. Tā ir?

Kristofers Volšs-Sinka: Man ir prieks, ka mēs radām tādu iespaidu – tas ir ļoti labi! Domāju, ka mums ir ļoti skaidra sava misija. Tikko noslēdzām septīto sezonu, un man liekas, ka pa šiem gadiem formāts un darbības process ir ļoti labi izstrādāts. Arī es uzskatu, ka šis albums ir ļoti labs rezultāts, kas parāda mūsu kopīgo darbu.

Jau vakar, albuma atvēršanas svētkos, sacījāt, ka ceļš uz to bijis ļoti pakāpenisks un pamatīgs – tas viss nav noticis ātri. Viss sākās tad, kad komponistēm tika pasūtīti jaundarbi, un tas bija pirms gadiem četriem, pieciem.

Kristofers: Tas bija vēl pirms pandēmijas, kad bija iecere šo projektu realizēt. Proti, bija iecerēti seši jaundarbi no sešām komponistēm, kas būtu kā atbildes Palestrīnas "Canticum canticorum", kas ir ar tekstu no Vecās Derības Augstās dziesmas. Pandēmija mūsu plānus nobīdīja, un sanāca, ka pirmatskaņojumi notika 2023. gada pavasarī. Toties jaundarbi iznāca tik brīnišķīgi skaisti, ka bija sajūta – gribētos tos ierakstīt.

Tātad ideja par ierakstu neradās brīdī, kad saņēmāt partitūras?

Kristofers: Kad saņēmu notis, vēl nedziedāju Latvijas Radio korī, un pirms Radio kora man bija tā sajūta, ka pēdējā lieta, ko savā mūžā gribētu darīt, ir ierakstīt kormūziku... (Smejas.) Jo process ir tik sāpīgs... Brīdī, kad nodziedājām pirmatskaņojumus un dziedātāji teica, ka vajadzētu šo mūziku arī ieskaņot, man jau bija pieredze ar Radio kori, ierakstot mūziku ar Sigvardu Kļavu, un tā jau bija pavisam cita lieta: tas nav viegls darbs, bet patīkams un arī rezultātu var paredzēt.

Izrādās, pie vainas ir tieši jūsu Rīgas projektu kora dziedātāji!

Krisofers: Jā gan!

Līva: Pārsvarā viņi ir "vainīgi" pie daudzām izcilām idejām! (Smejas.) Ļoti daudz ideju nāk no dziedātāju puses, kas bieži no sākuma ir it kā joks, bet tas vienmēr ir labs aizmetnis – arī šim albumam. 

Līva, jūs šobrīd vairāk darbojaties Amerikā. Vai Latvijā esat par godu albuma iznākšanai, jo tajā skan divas jūsu dziesmas, vai vienkārši tā ir sakritība?

Līva: Tas tā laimīgi sakrita… Šī ir pirmā pieredze, kad mana mūzika tiek izdota komerciālā formātā, tāpēc esmu ļoti priecīga, ka laimējās būt albuma atvēršanas svētkos: tā bija jauka sastapšanās ar Rīgas projektu kori, jo arī es esmu bijusi tā dziedātāju rindās – gan ne pārāk ilgu laiku, tikai divas sezonas, tomēr tā bija fantastiska pieredze – no iekšpuses būt kora iekšpusē, apčamdīt tā drēbi, lai gan visas komponistes, kuru mūzika iekļauta šajā albumā, ir ļoti labi apčamdījušas to drēbi.

Kāda ir jūsu pieredze ar mūziķiem un diriģentiem, kuri nāk pie jums ar aicinājumu radīt jaundarbu, dodot konkrētu uzdevumu?

Līva: Novērtēju, ka cilvēki grib sadarboties ar konkrētām idejām, jo rakstīt jebko ļoti bieži var būt pārāk liels izaicinājums, jo ir tik daudz lietu, par kurām rakstīt un par kurām domāt. Man ļoti, ļoti patika Augstās dziesmas ideja no skatupunkta, kuru bija izvēlējies Kristofers – sievietes acīm paskatīties uz tekstu, kas pārsvarā bijis vīrieša skatiens – kā viņam šķiet, kā sievietes skatās. Ir labi izņemt to vienu slāni un ļaut pašām sievietēm izteikties.

Kristoferam toreiz pat bija tāds Excel fails ar visiem tekstiem, un mums, komponistēm, vajadzēja pieteikties: kura pirmā pieteicās, tā arī dabūja konkrēto tekstu. Toreiz mani ļoti uzrunāja teksts par lilliju starp ērkšķiem. Diezgan mudīgi ķēros klāt, tad bija termiņa pagarinājums, par ko jutos atvieglota. Šī bija fantastiska pieredze – šī koncepta ietvaros rakstīt mūziku ar Vecās Derības tekstu, kur sievietes skatījums ir ārkārtīgi reta parādība.

Līva, vai arī Amerikā jums iznāk cieša saite ar koriem? Un vai iznāk arī pašai dziedāt? Jo jums abiem ar Kristoferu ir gan Valsts akadēmiskajā korī "Latvija", gan korī "Kamēr..."

Līva: Nesen esmu pārcēlusies uz citu štatu, un tagad vairāk sarunātas projektu lietas. Pēdējos pāris mēnešus nodarbojos ar gregorikas un polifonijas dziedāšanu, jo katru svētdienu piedalījos tradicionālās latīņu mesas atskaņojumā, kas ir ļoti reta parādība. Tā bija ļoti interesanta pieredze, ko izbaudīju, jo ielauzties šajā notācijā un justies brīvi to dziedāt – bija sajūta, ka esmu pārkāpusi milzīgam kalnam, jo tā ir pilnīgi cita estētika, pilnīgi cita dziedāšanas maniere nekā 19. gadsimta romantisma meistaru mūzika. Tagad vēl meklēju kontaktus, tāpēc dziedāšana ir projektu līmenī, ne tik daudz diendienā, kā tas bija ar Valsts akadēmisko kori "Latvija".

Sākumā dzīvoju Ņūdžersijas štatā, tuvumā Prinstonai, kas savukārt ir netālu no Ņujorkas, un tur man bija ļoti aktīva baznīcas mūziķes dzīve. Tagad esmu pārcēlusies tālāk uz dienvidiem, un tur ir lielākas konfesiju atšķirības – mazāk tradicionālo katoļu ar polifoniju un gregoriskiem dziedājumiem, bet vairāk cilvēku, kas ar lielu entuziasmu rīko Baha mūzikas projektus, grib iestudēt viņa kantātes un tamlīdzīgas lietas. Bet nu katrā ziņā vienmēr meklēju, kur dziedāt vai nu polifoniju, vai agrīno baroku, jo tā tiešām man ir ļoti tuva mūzika.

Kristofer, vai toreiz, kad pasūtījāt jaundarbus komponistēm, jums bija svarīgi, lai viņas visas būtu cieši saistītas ar kora mūziku? 

Kristofers: Tobrīd par to tik ļoti nedomāju, vairāk interesēja muzikālā valoda, kāda tiek izmantotas, jo Ruta Paidere, Līva un Irīna raksta trijos dažādos veidos un tieši tā arī gribēju. Lai būtu ne tikai sievietes skatiens uz šiem tekstiem, bet rēķinoties arī ar to, kā uz to skatīsies citi cilvēki – ar citu domu un citu valodu.

Vai ar rezultātu paši esat gandarīti?

Kristofers: Tas ir Jāņa Ozola jautājums: vai pašiem patika? (Smejas.) Jā, mums patīk rezultāts!

Noteikti jāpiemin arī albuma dizaina autore, kas parūpējusies par šo izplaukušo ziedu, un tā ir Kate Jurka.

Kristofers: Kate bijusi mūsu dizainere jau kopš kora dibināšanas laikiem. Visi plakāti, logotips – tas ir viņas kolosālais veikums. Viņa ir arī burvīga dziedātāja, tikai dzīvo Anglijā. Tā kā gaidām viņu atpakaļ un tad aicināsim dziedāt korī! 

Albumā iekļauti šādi skaņdarbi:

Ruta Paidere – "Jau izplaukuši"
Irīna Mihailovska – "Viņa kreisā roka guļ zem manas galvas"
Evija Skuķe – "Naraudavu"
Līva Blūma – "Kā lilija starp ērkšķiem"
Evija Skuķe – "viņu"
Lauma Kazaka – "No saknes zieds uz augšu veras"
Līva Blūma – "Laika dziesma"
Gundega Šmite – "Augstā dziesma"
Lauma Kazaka – "Tu esi skaista"