"Portreti" ir manā trakākā ideja, kāda man bijusi – aicināt cilvēkus uz skatuves, pie klavierēm, apsēdināt viņus un tad uzgleznot viņas vai viņa muzikālo portretu... Pilnīga improvizācija! Komunikācija no nulles, un tas viss – dzīvajā, skatītāju un klausītāju klātbūtnē," atklāj pianists, komponists, aranžētājs un producents Kristaps Vanadziņš, stāstot par savu jauno solo projektu, ar kuru no 2. septembra sāks apceļot Latviju. 

"Klasikas" studijā Kristaps nācis ar īpaši skaistu dāvanu: tikko klajā nācis viņa albums tieši ar tādu pašu nosaukumu – "Portreti", un tajā iemūžināts viņa solokoncerts, kas pērn izskanēja "Hanzas peronā". 

Inta Zēgnere: Tātad uz skatuves atrodaties viens pats, un tad uz radošu sadarbību uzaicināt kādu no klausītājiem – vai tā? 

Jā, tieši tā! Koncerts ir divās nosacītās daļās. Pirmajā spēlēšu savu oriģinālmūziku, un būs arī bloks ar latviešu mūziku – tas ir mans veltījums tiem latviešu vecmeistariem, ar kuriem kopā esmu spēlējis uz skatuves, sadarbojies un sadraudzējies. Piemēram, Mārtiņš Brauns. Veltīšu viņam viņa mūziku savā aranžijā. Un tad ir nosacītā otrā daļa, kad zīmēšu portretus.

Parasti personāžus izvēlos es, taču, protams, arī tie, kuri vēlas tikt portretēti un kuriem ir drosme, var kāpt uz skatuves… Un tad es viņus pa vienam mēģinu uzzīmēt visu acu priekšā.

Protams, neizmantojot otu, bet gan klavieres.

Jā, zīmējot muzikālu portretu – to, kādu enerģiju šis cilvēks izstaro, kā es viņu jūtu, to, kāds viņš manās acīs izskatās. Un tad publika mēģina salīdzināt viņu ar savu skatījumu. Man liekas, tur rodas tā jaukā spēle, kas izgrezno šīs improvizācijas nepieradināmo dabu.

Pēc kādiem kritērijiem izvēlaties cilvēkus, kurus portretēt? Pēc matu krāsas, acu skatiena, kostīma krāsas vai pēc tā, kurš vistuvāk skatuvei sēž?

Man patīk ļoti atšķirīgi portreti!

Parasti man tīk, ja mijas: ir kāda dāma un tad ir kāds kungs. Mani interesē, lai viņi nav vienādi. Lai katram no viņiem ir savs tēls, katram sava taisnība, un katrs no viņiem izstaro kaut ko savādāku – tas ir tas pats, pats skaistākais, ko man gribas vienmēr parādīt!

(..) Tas ir tāds diezgan organisks process. Tāpat jau var redzēt arī tos, kuri vēlas tikt portretēti – mēģinu nevienam neatteikt. 

Bet ja piesakās ļoti daudzi, koncerts varētu ievilkties uz trim stundām!

Protams, visam ir savs limits, tāpat

portretu zīmēšana no manas puses prasa ārkārtīgi lielu koncentrēšanos, tāpēc par pieciem, sešiem portretiem vienā koncertā vairāk nevarēšu uzzīmēt, bet tāpēc cilvēkiem jābūt drosmīgiem un jānāk pie manis uzreiz pašā sākumā, ja gribas savu portretu.

Ja cilvēki kādā vietā būs bailīgāki, ņemšu to visu savās rokās un izvēlēšos pēc prototipa.

Un kādā veidā notiek portretu zīmēšana? Koncerttūres pieteikumā jūs minat arī vārdus "sadarbība" un "interakcija".

Portretu zīmēšanai man ir krēsls, kas noslēpts aiz klavierēm. Tad cilvēks tajā apsēžas man iepretim, klavieru ielociņā, lai es viņu ļoti labi varu redzēt, un lai viņš mani var labi redzēt, un tad notiek "zīmēšana".

Bet kas attiecas uz sadarbību un interakciju, tie ir citi numuri. Piemēram, man ir skaņdarbs "Sicīlijas pusdienas", ko oriģinālvariantā esmu rakstījis savam trio – tas ieskaņots arī trio skaņuplatē "Mīlestības dārzs ir aizaudzis", kas klajā nāca pagājušajā gadā. Šī kompozīcija ir par tādu kā ģimenes skandālu, un tūres koncertos cilvēkus aicināšu iesaistīties: kā kārtīgā amatieru teātrī veidosim nelielu šīs kompozīcijas uzvedumu.

Publikai izdalīšu dažādus priekšmetus – visādus grabuļus un arī šķīvjus, un tur nu jānāk un jāklausās, kas no tā visa mums iznāks – varētu būt labs humors.

Aprakstā bija minēti plīstoši priekšmeti...

Tie jau ir tie šķīvji! Īstie šķīvji! 

Ja gleznotājs glezno portretu, tas, kurš šajā portretā uzgleznots, to saņem vai iegādājas savā īpašumā. Ja gleznojat cilvēka muzikālo portretu, tas ir viens skaists mirklis, kas ātri gaist...

Tikpat labi tas var izgaist, bet tikpat labi tas var neizgaist! Manā nule iznākušajā albumā, kas oficiāli tiks vaļā vērts 2. septembrī, tūres atklāšanas dienā, ir daudzi portreti, jo

albumā ir dzīvā koncerta ieraksts – tas ir mans solokoncerts, kas "Hanzas peronā" izskanēja pērngad: albumā ir šajā koncertā tapušie portreti ar visiem portretēto cilvēku vārdiem… Tādējādi šie cilvēki var tikt pie saviem portretiem!

Līdzīgi rīkosimies arī šajā tūrē, jo ir ideja koncertus ierakstīt, un tad vēl man ir ķecerīga doma, ka visus portretus varētu apkopot manā mājaslapā – būtu atsevišķa portretu galerija, kurā katrs pēc koncerta varētu ienākt un atrast savu portretu, noklausīties to vēlreiz. Man likās skaista tā ideja.

Jaunais albums ir pārsteidzošs! Līdzās "Sicīlijas pusdienām" ir "Matīss", "Lota", "Dāvids", "Rita", "Signe", "Kristiāna", "Arvīds". Un ir arī kompozīcija "Dievmātei".

"Dievmāte" dzima no laivu brauciena: trīs dienas ar sievu un draugiem braucām pa skaistajiem Latgales ezeriem – Rāznu un citiem. Trīs dienas, kādus padsmit kilometrus katru dienu!

Kad braucienu beidzām, teicu, ka vajag iebraukt arī Aglonā, jo bijām kilometra attālumā no Aglonas bazilikas. Iebraucām, un tā melodija atnāca pie manis uzreiz – kaut kā sāka skanēt galvā. Aizbraucām uz pilsētu, sēdos pie instrumenta, un tā radās "Dievmātei".

Vairāk – audioierakstā.

***

Par solo tūri "Portreti"

Solo tūre "Portreti" ir Kristapa Vanadziņa jaunais projekts, kas apvieno mūzikas ceļojumu un personisku pieredzi. Tūres laikā Vanadziņš ne tikai improvizēs un atskaņos zināmas melodijas, kas miksēsies ar viņa paša mūziku, bet arī aicinās skatītājus piedalīties muzikālajā interakcijā. Tas nozīmē, ka

daži laimīgie klausītāji varēs kļūt par viņa klaviermūzikas portretu, veidojot to kopīgi ar mākslinieku uz skatuves. "Portreti" sola būt vienreizēja pieredze, kas ļaus klausītājiem izbaudīt un izzīmēt savu muzikālo portretu kopā ar Kristapu Vanadziņu un dalīties emocijās.

Koncerta programmas centrā būs improvizēti skatītāju portreti - mūzikas brīnumi, kas rodas šeit un tagad. Bet tas nav viss! Jūs, cienījamā publika, arī būsiet aicināti piedalīties muzikālajā interakcijā un kopā ar mums radīt un iedvesmot vēl vairākus mūzikas portretus.

“Tā ir saspēle ar publiku, kur esmu uzaicinājis cilvēkus uz skatuves, viņi papildina priekšnesumu ar perkusijām un dažādiem plīstošiem priekšmetiem. Tā ir dzīva un jautra saspēle gan tiem, kas piedalās, gan tiem, kas klausās. Šis būs koncerts ar publikas iesaisti, emocijām un burtisku tuvumu” stāsta Vanadziņš.

Kristaps Vanadziņš ir viens no spožākajiem Latvijas mūsdienu džeza pianistiem, kurš mūzikas telpā atdzīvinājis džeza trio sastāvus. Viņa džeza ansambļu repertuārā vienmēr saplūst vairāki žanri, spēlētajās kompozīcijās saklausāmi neparasti harmoniski risinājumi un radošas novitātes. Vanadziņa trio vinila albums The Love Garden Has Overgrown, kas tapis džeza mūzikas izdevniecības Jersika Records’ paspārnē, saņēmis "Zelta mikrofonu 2022" džeza un fanka kategorijā, kā arī nominēts Gada albumam.

Kristaps Vanadziņš aicina mūs piedalīties šajā muzikālajā ceļojumā, kurā ikviens varēs izbaudīt skaistumu un enerģiju, kas slēpjas aiz katra portreta un melodijas!

Tūres datumi:

2. septembris 18:00 Rīga, Mūzikas Nams Daile

3. septembris 17:00 Cēsis, Koncertzāle CĒSIS

8. septembris 18:00 Dobele, Koncertzāle "Zinta"

10. septembris 17:00 Kuldīga, Kuldīgas kultūras centrs

15. septembris 19:00 Liepāja, Koncertzāle "Lielais dzintars"

16. septembris 19:00 Kalnmuiža, Kalnmuižas pils

18. septembris 18:00 Daugavpils, Daugavpils Kultūras pils

22. septembris 19:00 Saldus, Saldus Mūzikas skolas akustiskā koncertzāle

23. septembris 19:00 Ventspils, Pārventas bibliotēka

29. septembris 19:00 Madona, Madonas Kultūras nams

7. oktobris 18:00 Valmiera, Koncerttelpa "Akustika"