9. maija vakarā uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielās zāles skatuves būs kamerorķestris Sinfonia Concertante, un diriģenta Raimonda Gulbja vadībā izskanēs “Koncerts zemajiem instrumentiem”.

Pirmatskaņojumu piedzīvos Kārļa Rēriha končertīno “Pazaudētais kontakts” fagotam, ģitāras pedālim un stīgu orķestrim, kurā solists būs Jānis Semjonovs. “Šajā lakoniskajā jaundarbā esmu izmantojis Jāņa Semjonova piedāvātās fagota jaunās spēlveides tehnikas, kuras realizētas, adaptējot inovatīvas tehnoloģijas – toskait fagota daudzbalsību un multimediālās iestrādes. Šāda veida radošās iestrādes ir inovatīvas iniciatīvas fagota izmantošanā ne tikai latviešu, bet arī pasaules mūzikas kontekstā,” par gaidāmo pirmatskaņojumu stāsta autors.

Andra Vecumnieka jaundarbā – Koncertā timpāniem un stīgu orķestrim -, kura pirmatskaņojumu viņš uzticējis sitaminstrumentālistei Elīnai Endzelei, jaušamas asociācijas un alūzijas ar viduslaiku korāļsekvences Dies irae tēmu. “Ne speciāli un mērķtiecīgi, bet impulsīvi un zemapziņas izjūtu līmenī skaņdarbā saskatāma 2022. gada sabiedrisko norišu emocionālā izpausme,” Andris Vecumnieks komentē savu skaņdarbu.

Arī Raivja Misjuna “Sapņotāja sapņi” kontrabasam un stīgu orķestrim šajā koncertā izskanēs pirmo reizi. Autors, kurš pats ir arī solists, stāsta: “Pats būdams kontrabasists un apņemoties šo darbu arī pirmatskaņot, esmu piedāvājis eksperimentus un radošos meklējumus ar kontrabasa tembra skanējumu mijiedarbībā ar orķestra stīgu instrumentu tembra modifikācijām, veidojot instrumentālā koncerta žanram raksturīgo “darbojošos personu” dialogu.”

Savukārt Alvila Altmaņa otro redakciju Koncertam basklarnetei un orķestrim atskaņos jaunā klarnetiste Laima Ratniece-Miltiņa. “Pats būdams ilggadējs LNSO basklarnetes mūziķis un turpinādams šī instrumenta spēli piekopt un pilnveidot arī pēc aktīvās koncertdarbības perioda beigām, sava darba otrajā redakcijā esmu uzsintezējis džezroka (tamdēļ arī liels sitaminstrumentu īpatsvars) un baroka mūzikas stilistikas iezīmes, apliecinot, ka arī šis specifiskais un “nekoncertiskais” instruments var būt solo līderis koncertžanra skaņdarba kontekstā,” skaņdarba ideju izklāsta komponists.

Ar diriģentu Raimondu Gulbi un sitaminstrumentālisti Elīnu Endzeli tikās Dāvis Eņģelis.

Dāvis Eņģelis:  Jums jau ir kādi pieredzes stāsti vai atmiņas par sadarbību ar kamerorķestri Sinfonia Concertante vai tā ir pirmā reize?

Elīna Endzele: Man tā nav pirmā reize. Atceros, ka mēs ar trio Art-i-Shock un šo orķestri esam atskaņojuši Andra Vecumnieka Trīskāršo koncertu klavierēm, čellam un sitaminstrumentiem.

Raimonds Gulbis: Līdz šim sadarbība nav bijusi, esmu bijis tikai klausītājs koncertos, bet vienmēr esmu skatījies un domājis – oho, foršs orķestris, gribētos kādreiz diriģēt! Beidzot ir šī iespēja.

Raimond, kādi impulsi no tavas puses nākuši programmas tapšanā?

RG: Impulsi bijuši vairāki un jau diezgan sen. Varbūt pat mazliet uzbāzīgi, bet ik pa laikam esmu atgādinājis, ka vēlētos šo orķestri diriģēt. Tā kā noteicējs ir maestro Andris Vecumnieks, viņam ik pa laikam izteicu šādas replikas, un pēc kāda laika jau tās sāk strādāt vai nosēžas zemapziņā. Tā nu beidzot piedāvāja šo orķestri diriģēt. Ar repertuāru bija vienkārši – tā bija Andra Vecumnieka ideja par jaundarbiem, tikai viens no četriem skaņdarbiem nebūs jaundarbs. Manuprāt, pats esmu savā ziņā iedvesmojis koncerta idejai, jo esmu arī fagotists, tātad man tuvas zemās skaņas. Koncerts, attiecīgi, arī ir „zemajam galam”. Ko atbilstošāku sev man grūti iedomāties.

Kādiem instrumentiem veltīti skaņdarbi?

RG: Solo ir timpāniem – ko zemāku grūti atrast -, kontrabasam, ko spēlēs Raivis Misjuns, kā arī fagotam, kam skaņdarbu rakstījis Kārlis Rērihs. Vēl soliste Laima Ratniece-Miltiņa atskaņos Altmaņa basklarnetes koncertu. Tātad viss saistībā ar basa atslēgu.

Vai varat veltīt pāris vārdus Andra Vecumnieka Timpānu koncertam, lai dotu klausītājiem ierosmi, kas tajā ir uzmanības vērts?

EE: Es nezinu, vai daudzi klausītāji vispār zina, kas ir timpāni. Arī daudzi mūziķi, piemēram, nezina, ka uz timpāniem var spēlēt melodiju un mainīt skaņas augstumu. Šī skaņdarba pamatā ir ņemta Dies Irae tēma, viduslaiku dziedājums. Tā ir gan variēta, gan brīžiem skan savā oriģinālajā skanējumā. Man tas, protams, ļoti asociējas ar šo laiku un to, cik tas ir traģisks un smags, jo tulkojumā Dies irae nozīmē „dusmu diena”. Bet komponists Andris Vecumnieks teica, ka tas nav speciāli veltīts briesmīgajiem notikumiem pasaulē, tā vienkārši sanācis. Varbūt kaut kur zemapziņā tas viņu ir ietekmējis. Bet mūzika ir ļoti dramatiska, un īsti nav iespējams abstrahēties no visa, kas notiek apkārt. Manis tas ir saistībā ar šo laikmetu.

RG: Caurskatot partitūru, es to uz timpāniem nespēlēju, bet apsēžos pie klavierēm un eju cauri harmonijām. Šim koncertam patiesībā velku lielas paralēles ar Pētera Vaska mūziku – arī šeit ir daudz garākas, daudz filozofiskākas līnijas. Šīs mūzikas labākā īpašība ir tā, ka mēs katrs pats no sevis varam pielikt ko klāt. Tas ir tas, ko gan diriģentam, gan solistiem, gan katram orķestrantam pašiem jāizdara, un tad mēs kopā varam veidot emocijas. Šeit tās arī ir viegli parādāmas, kas parāda augsto kompozīcijas līmeni – ir skaņdarbi, kuros ļoti grūti pielikt kaut ko no sevis, taču šeit mēs katrs savas emocijas varam parādīt, manuprāt, pilnā spektrā.