Svētdien, 11. februārī festivālā "Ziemas kamermūzika 13. gs. Kapitula zālē " izskanēs programma Bach d`amour ar Leipcigas periodā tapušu Johana Sebastiāna Baha mūziku, kuru atskaņos dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine, pūšaminstrumentāliste Ieva Nīmane, čelliste Māra Botmane un ērģelniece Ilze Reine. Viņu lasījumā skanēs fragmenti no Baha čella svītām un ērģeļvariācijas, kā arī soprāna ārijas, kas sabalsotas ar oboju, blokflautu, čellu vai kādu taustiņinstrumentu. Nozīmīga loma šajā programmā ir obojai, kas ir arī viens no Baha visiecienītākajiem tā dēvētajiem “obligātajiem instrumentiem” – meistars to “ieaudis” vairāk nekā 200 āriju skaņurakstos!"

Rūta Paula uz sarunu aicināja Ievu Nīmani (baroka oboja, blokflauta) un Ilzi Reini, kura spēlēs pozitīvu. Sarunā - par koncerta programmu un mūzikas izvēli, par mūziķu kvartetu, Baha mūziku šādam sastāvam un pārlikumiem, par instrumentiem un tālākajiem sezonas plāniem.

Ieva Nīmane: Šīs programmas ideju, tā teikt, nēsāju sevī diezgan ilgi, un nu tai ir iespēja nonākt pie klausītājiem. Mums katrai ir savi iemesli mīlēt Baha mūziku. Protams, īpaši ērģelniekiem, jo tas bija Baha paša spēlētais instruments, un repertuārs, manuprāt, ir neizsmeļams, nezinu, vai vienas dzīves laikā nospēlējams. Tāpat arī dziedātājiem, čellistiem, mazāk zinām par obojistiem.

Oboja bija ļoti īpašs instruments Baham tieši Leipcigas periodā, jo Leipcigā tajā laikā dzīvoja izcils obojists Johans Kaspars Gledičs (Johann Caspar Gletditsch), kuram lielākoties Bahs rakstīja partijas savās kantātēs un citos vokālinstrumentālajos darbos.

To ir vairāk kā 200, un apmēram puse no šiem solo ir domāti tieši obojai d’amour - instrumentam, kurš savu vietu un ceļu uz skatuves ieraudzīja ne tikai caur Baha mūziku, bet arī ciešā sadarbībā komponistam ar instrumentu meistariem un, protams, izpildītājiem.

Jūsu instruments šajā vakarā būs viens?

Ieva Nīmane: Nē, instrumenti būs vairāki. Lai gan koncerta programmā pieteikta tika baroka oboja, būs gan oboja, gan oboja d’amour, gan oboja da caccia, kas arī, varētu teikt, ir Baha instruments - tas tiešām ekskluzīvi izmantots viņa darbos. Pēc tam vairs ne tik bieži, bet tā, protams, uzskatāma par angļu raga priekšteci, ir tajā pašā skaņojumā. Būs arī blokflauta. Centīšos mūsu koncertu krāsot ar dažādiem tembriem.

Tātad laikam gandrīz visi Jūsu rīcībā esošie instrumenti piedalīsies vai mājās arī kāds paliks?

Ieva Nīmane: Man ir vēl daži (smiekli), bet šie ir Baha laika instrumenti. Respektīvi,

ja obojists, kurš spēlē vēsturiskos instrumentus, grib būt  pilnvērtīgs Baha mūzikas atskaņotājs, tad viņam tiešām ir nepieciešami visi šie instrumenti. Jā, arī blokflauta, kas Baha laikā nekad nav bijusi orķestra sastāvdaļa. To mūziķi vienmēr ir spēlējuši kā papildus instrumentu.

Arī, teiksim, Mateja pasijā ir tikai viena ārija, kurā parādās blokflauta - to spēlē kāds no flautistiem vai kāds obojists orķestrī, varbūt kāds fagotists. Šis instruments būs klātesošs arī mūsu koncertā.

Ilze Reine: Es ļoti labprāt draudzējos ar [Rīgas] Doma pozitīvu, jo tas ir ļoti jauks instruments ar brīnišķīgu pieskāriena sajūtu un spilgtu skaņu. Tas tiešām ir instruments ar lielo burtu, nevis vienkārši kaut kāds pozitīvs, pie kura mēs pieskrienam. Ar to instrumentu vienmēr gribas draudzēties. Kaut arī man nav lielas solo lomas šajā koncertā, tur tomēr pietiek, ko darīt ar basso continuo. Ievas izvēlētās ārijas brīžiem ir diezgan nedraudzīgas tam, kurš spēlē akordus, jo tur ir tonalitātes ar nepatīkamām zīmēm un visādiem pagriezieniem, bet, tā kā tur ir dažādas tēmas par neatvairāmo nāvi, kura nāk, un par brīdinājumiem, tad ar Bahu ir skaidrs, ka tas nekad nebūs vienkārši.

Kāds instruments ir šis pozitīvs? Vai tas jau sen ir Rīgas Doma rīcībā?

Ilze Reine: 10 gadus noteikti. Tas ir Vācijā būvēts, ļoti prasmīgs būvētājs, un instruments šajos gados sevi ir pierādījis kā ļoti uzticamu. Tas ir tiešām labi veidots, ļoti skanīgs, un Kapitula zāle ir brīnišķīga vieta, kur akustiski tas viss ļoti labi skan. Vienmēr ir mēģinājumu šoks, kad ir liela šalkoņa, un pēc tam koncerta šoks, kad šalkoņas vairs nav vispār, bet akustika vienalga ir ļoti skaista un patīkama. Šis instruments ir diezgan skanīgs, tas nav klusināts un ir ļoti, ļoti labi tehniski funkcionējošs, ar ļoti viegliem taustiņiem, ļoti izlīdzinātu klaviatūru. Tas tiešām ir patīkami.