Koncertā "Ar eņģeļiem" – gregoriskie dziedājumi no pirmās tūkstošgades

29. decembrī plkst. 12 Rīgas Svētā Alberta baznīcā pirmo reizi kopīgā koncertā "Ar eņģeļiem" sastapsies sieviešu vokālā grupa Scola Cantorum Vox Iubilantis un klavesīniste Gertruda Jerjomenko.

Programmā: gregoriskais korālis, viduslaiku daudzbalsība, Tomass Tallis, Džons Mandejs un Viljams Bērds. Bet jau šodien ar mūziķēm Dārtu Treiju, Gertrudu Jerjomenko un Laini Taboru - tiekamies "Klasikas" studijā.

Maruta Rubeze mūziķes iztaujā arī par ceļiem, kas veduši uz senās mūzikas mīlestību, sarunā atklājot arī šīs jomas īpašo specifiku, kā arī nozīmīgus nākotnes nodomus.

Schola Cantorum Vox Iubilantis ir sieviešu vokālā grupa, kurā dzied Laine Tabora, Dārta Treija un Aija Veismane-Garkeviča, kuras augstā līmenī izpilda gregorisko korāli, tā interpretācijā balstoties uz senajiem neimu rokrakstiem, paleogrāfijas un semioloģijas studijām. Ansamblis savā repertuārā iekļauj arī agrīno daudzbalsību un citu laikmetu sakrālo mūziku.

Schola pastāv kopš 2017. gada vasaras. Tās pirmā koncertprogramma Monstra Te Esse Matrem izskanējusi koncertos Aglonā, Latgales ērģeļu dienu festivāla atklāšanas koncertā un Rīgā, Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā. 2017. gada ziemā Rīgā un Saldū ansamblis uzstājies ar koncertprogrammu Lumen de Lumine un ar šo pašu programmu piedalījies garīgās mūzikas festivālā Kaunas Musica Religiosa Lietuvā, kur sniedzis vairākus koncertus un ieguvis 2. vietu un zelta diplomu, kā arī īpašo balvu par interpretāciju. 2018. gada vasaras izskaņā ansambis klausītājiem piedāvāja savu trešo koncertprogrammu “Klajuma narcise, ielejas lilija”, ko izcilā gregoriskā korāļa pētnieka Franca Karla Prasla vadībā atskaņoja Sv. Magdalēnas baznīcā.

2019. gada martā ansamblis sadarbojoties ar Latvijas Universitātes sieviešu kori “Balta” un spāņu flautistu Manuelu Fernandezu, atskaņojot koncertprogrammu ar norvēģu komponista Henrika Odegārda (Henrik Ødegaard, dz. 1955.) orģinālmūziku, kas speciāli komponēta sieviešu korim un gregoriskajai scholai.

Pirmā, kas nāk prātā ar tik senu mūziku un sieviešu dziedošajām balsīm, protams, ir leģendārā Bingenas Hildegarde (1098-1179), vācu rakstniece, komponiste, filozofe, kristiešu mistiķe, Benediktīniešu ordeņa abate un sapņotāja. Vai kāda stīga patiesi ved līdz šiem senajiem laikiem?

Mūziķes atklāj, ka stīga ir pat vēl senāka nekā Hildegarde: lai gan grupa izpilda arī Hildegardes dziedājumus, tās pamatrepertuārs ir gregoriskais korālis, kas nāk no mūsu ēras pirmās tūkstošgades.

Gregoriskais korālis asociējas ar vīru balsīm. Kādas īsti ir sievišķīgās tradīcijas gregoriskā korāļa dziedāšanā? "Tradīcijas ir ļoti līdzīgas," uzsver dziedātāja Dārta Treija. "Protams, ka vīriešu balsis dzied savā reģistrā un sievietes savā, un līdz ar to, ka korālī nav noteikts sākuma tonis, katrs ansamblis to pielāgo savu balsu diapazonam. Taču pamatā tradīcija un izpildījums ir ļoti līdzīgs, lai arī ir atšķirības reģionos, kā konkrētais korālis tiek izpildīts."

Interesanti, ka Treija arī vēlreiz apliecina: "Arī viduslaikos gregorisko korāli klosteros dziedāja gan vīrieši, gan sievietes. Laika ziņā šī mūzika datēta, sākot no 6. gadsimta.

Tolaik ir klosteri, ir mutvārdu tradīcija, un dziedājumi, pieļauju, tiek komponēti svētuma ietekmē – tā nav apzināta kompozīcija.

Tā rodas caur Svētajiem Rakstiem: melodijas tiek dziedātas, pārņemtas citos klosteros, un tad arī pakāpeniski un pamazām tās sāk pierakstīt. Turklāt pieraksts mainās – mūsu "dziedamajās lapiņās" ir trīs pierakstu sistēmas jeb notācijas."

Vairāk un plašāk šeit!