30. oktobrī plkst. 19 Rīgas Reformātu baznīcā laikmetīgās mūzikas festivāla "Arēna" ietvaros notiks klavieru kvarteta Quadra koncerts, pirms kura tiks demonstrēta Rūtas Celmas filma "Es neesmu klaidonis" (1990), veltīta komponistam Tālivaldim Ķeniņam.

Ar Ķeniņa Otro klavieru kvartetu Quadra mūziķi - pianists Rihards Plešanovs, vijolnieks Arvīds Zvagulis, altists Pēteris Trasuns un čellists Kārlis Klotiņš - noslēgs savu koncertu, kurā skanēs arī itāļa Franko Donatoni un Austrijā dzīvojošā britu komponista Bena Lunna kompozīcijas, kā arī latviešu jaunākā mūzika - kvarteta jau vairākkārt atskaņotā Armanda Aleksandrāvičus kompozīcija In hac spe vivo un Oskara Herliņa Klavieru kvartets, kas piedzīvos savu pirmatskaņojumu.

"Klasikas" studijā pirmskoncerta sarunā tiekamies ar kvarteta pianistu Rihardu Plešanovu. Skan fragmenti no Armanda Aleksandravičus klavieru kvarteta In hac spe vivo (ierakstā no koncerta 2014. gadā Sv.Pētera baznīcā Rīgā, festivālā "Dominante") un fragments no Pētera Vaska klavieru trio Episodi e canto perpetuo (ierakstā no koncerta 2016.gadā Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Jaunās mūzikas dienās).

Uz jautājumu, vai laikmetīgās mūzikas kontekstā pietiek repertuāra klavieru kvartetam, Plešanovs atbild tā: "Pietiek, jo mēs jau esam arī gana aktīvi, pasūtot jaundarbus saviem kolēģiem – jaunajiem komponistiem.

Arī šajā programmā būs gan pirmatskaņojums, gan skaņdarbs, ko Aleksandrāvičus rakstījis īpaši mums pirms pieciem gadiem. Bet, ja trūkst, tad atrodam veidu, kā to vēl papildināt."

Pianists stāsta, ka kvarteta programma 30. oktobrī nebūšot ārkārtīgi eksperimentāla: "Ja skatāmies, kā mūzika šobrīd attīstās, teiktu, ka mūsu spēlētā mūzika šajā programmā būs laikmetīgi demokrātiska. (..) Jā, bijuši opusi, kur izmantota klavieru preparācija, un mēs esam pat domino kauliņus likuši klavieru stīgās, kuri lēkā kā popkorns - tādu lietu šoreiz nebūs; šī būs ļoti dziļa un skaista mūzika, sākot no romantiskas estētikas līdz pat frīdžeza iezīmēm un minimālismam."

Ak, jā - par temperamentu un balansu klavieru kvaretā Quadra runājot, Plešanovs neslēpj:

"Kāds no mums ir mierīgāks, kāds švuncīgāks – mēs esam dažādi. Kaut ļoti interesanti ir tas, ka visi trīs pārējie kolēģi ir Mežāži, un es vienīgais – Lauva..."

Par ansambļa līderi Rihards sevi noteikti nesauc, jo viss esot atkarīgs no konkrētā skaņdarba.

Par Tālivaldi Ķeniņu, ar kuru kvartets jūt lielu saķeri, par Donatoni, kura skaņdarbs ir visgrūtākais, ko kvartets jebkad spēlējis, par mīļo rudeni un melanholiju, ko tas nes, par Vasku un to, ko kvartets gribētu vēl iestudēt un koncertos spēlēt, klausieties ierakstā!