Piektdien, 2. novembrī, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notiks pianistes Diānas Zandbergas solokoncerts "Latviešu skaņuraksti klavierēm". Bet jau šodien ar Diānu tiksimies "Neatliekamajā sarunā".

Diāna Zandberga ir ne tikai talantīga pianiste, muzikoloģe un pedagoģe, bet arī klasiskās dejas pratēja. Studējusi Mūzikas akadēmijā pie profesora Jura Kalnciema, izglītības ceļu turpinot Eiropas Mūzikas akadēmijā Erbā pie Lazara Bermana un Granadosa-Maršala akadēmijā pie spāņu pianistes Alisijas de Laročas. Diāna Zandberga koncertē daudzviet pasaulē, atskaņojot soloprogrammas un sadarbojoties ar prestižiem simfoniskās mūzikas atskaņotājkolektīviem.

Latvijas valsts simtgadei veltītajā koncertprogrammā, Diāna Zandberga atskaņos reti spēlētus klaviemūzikas šedevrus, tostarp tikai rokrakstā pieejamos Jāņa Mediņa romantiski saviļņotos Trīs ievadus Raiņa poēmai "Ave sol".

Skanēs spilgti mūsdienu komponistu darbi – ieceres ziņā vērienīgā Jura Karlsona Otrā klaviersonāte, VI un VII Jāzepa Vītola starptautisko pianistu konkursu obligātie skaņdarbi – Ērika Ešenvalda “Sasalušais horizonts” un Jāņa Zandberga “Gaistošais akvarelis”, kā arī nesen komponētie Paula Dambja “Vēja zvani” un Pētera Vaska “Latviešu deja”.

Taču vislielāko intrigu rada jaundarbi – Daces Aperānes “Ūdens raksti”, Imanta Zemzara “Piecas atvasaras prelūdijas”, kam pamatā ir fragmenti no personīgas vēstuļu sarakstes, un Mārītes Dombrovskas “Impresijas” klavierēm un elektronikai, kurā iekļauta arī pianistes dejas epizode Guntas Liepiņas horeogrāfijā. Īpašu noskaņu koncertam piešķirs Igora Medvedeva veidotā gaismu partitūra.