Pašiem sava koncertzāle. Saruna ar operdziedātājiem Perīnu Madefu un Jāni Apeini

14. augustā pulksten 20.00 Melngalvju namā tiešraides koncertu ciklā "Kopā" notiks pirmais lielais soprāna Perīnas Madefas (Perrine Madoeuf) un baritona Jāņa Apeiņa koncerts, tikmēr abu dziedātāju mājās – "Mājas koncertā" – uzstāsies čelliste Margarita Balanas. Gan par kopīgo koncertu, gan par mājas koncertiem abi dziedātāji stāsta intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika".

Signe Lagzdiņa: Vai atklāsiet, kā rit jūsu ikdiena pēdējo mēnešu laikā, kad mums visiem dzīve ir mainījusies?

Perīna Madefa: Mans pirmais koncerts pēc ilgāka pārtraukuma būs jau tūlīt. Un esmu ļoti priecīga, ka varēšu atkal dziedāt šajā skaistajā vietā. Mums ir iespēja izmēģināt jaunu repertuāru un skaisti ir arī dziedāt kopā.

Jāatzīst, ka ir arī vērtīgi, ka mums bija laiks mierīgi apsēsties, ieelpot un parūpēties par savu ģimeni un pašiem par sevi.

Mēs visi bijām līdzīgā situācijā un varējām izlemt – vai vēlies domāt par visām lietām, kuras nevari darīt, vai pieņemt to kā iespēju, lai pavadītu laiku kopā ar ģimeni un strādātu ar sevi. Es domāju, ka izvēlējāmies šo ceļu un tas izdevās diezgan labi.

Jānis Apeinis: Pēc Covid-19 šis būs pirmais lielākais koncerts, bet šobrīd operā norisinās "Simona Bokanegras" mēģinājumi – uz Radio esmu atnācis tieši no mēģinājuma. Izmēģinājām prologu un pirmo cēlienu, rītdien turpināsim – mēģinājumi ar orķestri jau notiek. Ļoti jauki atkal satikties ar kolēģiem pēc tik ilga laika.

Vai balsij ir veselīgi kādu laiku paklusēt?

Perīna Madefa: Jā, tas ir labi. Protams, tas atkarīgs no tā, cik ilgi nedziedi.

Domāju, ka ir vērtīgi nedaudz apstādināt dzīves ritmu. Mēs, protams, katrs esam atšķirīgi, bet šķiet ir diezgan izaicinoši turpināt gatavoties, vingrināties, kad nezini neko par savu nākamo uzstāšanās reizi.

Man bija iespēja pasniegt dažas nodarbības tiešsaistē un tas mani turēja formā. Man bija jādzied. Un tā bija laba lieta, man patīk strādāt arī pie pašas balss tehnikas.

Jānis Apeinis: Mani vīrusa laiks pārsteidza mašīnā – biju jau ceļā uz operas izrādi Igaunijā, kad man piezvanīja un pateica, ka tā nenotiks.

Pirmo mēnesi vienkārši atpūtos. Nedarīju pilnīgi neko, kas attiecas uz vokālo mākslu.

Bet tad vajadzēja uzturēt sevi formā un sāku kaut ko pamazām dziedāt un tas bija arī ļoti labi, jo nācās aizvietot kolēģi Lietuvā. Tik liela pārtraukuma nav bijis, kopš dziedu.

Vai varu jūs lūgt noraksturot vienam otra balsi un skatuves tēlu?

Perīna Madefa: Jā, sākšu ar savu pirmo iespaidu. Tas bija Krievijā, Čaikovska operas "Jevgeņijs Oņegins" uzvedumā.

Atceros, kā mēģinājumu telpā ierados pēc negulētas nakts un biju ļoti uztraukusies, jo pirmo reizi dziedāju operu krievu valodā, turklāt visi pārējie mākslinieki brīvi sarunājās krievu valodā.

Un es atceros, kā Jānis pirmo reizi sāka dziedāt un biju pārsteigta par balss tembru un tā kvalitāti. Es domāju, ka viņš ir ļoti profesionāls, ļoti harizmātisks, un viņš zina, kā savu brīnišķīgo instrumentu izmantot.

Jānis Apeinis: Perīnu pirmoreiz dzirdēju Krievijā – tas bija starptautisks projekts "Mūzika muižās", kurā viņa dziedāja Tatjanu.

Biju pārsteigts, cik laba ir Perīnas krievu valodas izruna.

Viņa ir francūziete, bet bija ļoti labi sagatavojusies, strādājot ar "koučiem" – tas bija pirmais pārsteigums. Protams, viņai ļoti labi padodas franču mūzika, un mēs esam uz skatuves satikušies arī tikai franču mūzikā – tas ir "Fausts" un "Karmelīšu dialogi". Perīna ir ļoti laba dziedātāja, strādā daudz – un, ja daudz strādā, tad jau arī viss padodas.

Sarunu pilnā apjomā lasiet LSM!