"Klasikas" viesis ir fagotists Jānis Semjonovs, un sarunas epicentrā ir ceturtdien, 15. maijā, plkst. 19.00 Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē gaidāmais koncerts "LNSO un Vīnes klasika".

Tā programmā vienuviet — trīs Vīnes klasiķi. Haidna 69. simfonija “Loudons” nosaukta par godu austriešu ģenerālim, kura saknes, starp citu, meklējamas nekur citur kā Vidzemē. Mocarts vien 18 gadu vecumā komponē savu pirmo koncertu pūšaminstrumentam — šoreiz fagotam — un ir viens no pirmajiem, kas savā mūzikā pievērš uzmanību pūšaminstrumentu tembrālo nokrāsu plašajam piedāvājumam. Taču Bēthovens savā Septītajā svin Napoleona neveiksmes, un opusa otrā daļa jau kopš pirmatskaņojuma kļuvusi par simfoniskās mūzikas hitu. Jānis Semjonovs būs solists Mocarta Fagota koncertā, bet pie LNSO diriģenta pults stāsies Žerārs Korstens. 

Sarunā ar Jāni noskaidrojam Mocarta koncerta nozīmi fagota mūzikas repertuārā; tāpat mūziķis pastāsta par paša pieredzi ne tikai ar šo koncertu, bet Mocarta mūziku kopumā.

Atklājas, ka lielākā daļa skaņdarbu, kurā Mocarts iesaistījis fagotu, rakstīti Sibemol vai Mibemolmažorā — kāpēc gan tā?

Saruna raisās arī par Mocarta tik ļoti dažādādajām attiecībām ar pūšaminstrumentiem — piemēram, flautu, kas komponistam ne tik ļoti gājusi pie sirds, un fagotu, kas viņam trāpījis tieši sirdī... Tiek apcerēts arī daudzu muzikologu strīds par to, kura koncerta — 21. klavierkoncerta vai Koncerta fagotam ar orķestri — lēnā daļa pārspēj viena otru. Bet sarunas noslēgumā — par to, kas tad īsti ir Mocarta mūzikas "konfektīte"...