Ērika Ešenvalda mūzika līdz šim ieskaņota vairāk nekā 50 albumos, tostarp deviņos autordiskos, kam nu pievienojas saksofonista Oskara Petrauska veiktais ieraksts Gratitude (Prima Classic, 2025), veltīts komponista skaņdarbiem saksofonam. Ešenvalds par sadarbību ar Oskaru Petrauski teic: ‘‘Oskars nāk ar savu kosmosu un skaidru muzikālo vīziju – katra frāze viņam ir apzināti veidota, ar precīzu intensitāti un noskaņu. Viņš ir izcils profesionālis ar apbrīnojamām improvizācijas spējām – ne tikai izpilda, bet arī rada stāstu. Es pastāstu savu ieceri, un viņš to uzklausa ar cieņu, pievienojot savu klātbūtni un interpretāciju.’’

Lauma Malnace albuma grāmatiņā raksta: "Ēriks Ešenvalds (1977) savā mūzikā ir skaistuma, mītiskuma un garīguma dzejnieks un vēstītājs.

Ēriks Ešenvalds ir skaņradis-meklētājs, kura iedvesma bieži dzimst ārpus taustāmās pasaules: dabas tēlainībā, vēsturisko leģendu mantojumā, zvaigžņota debesjuma parādībās un sakrālas pieredzes klusajā saviļņojumā.

Viņa daiļradē savijas ziemeļnieciska gaisma, mitoloģiski stāsti, plūstošs melodiskums, bagātīgi harmoniski lauki, pārdomāta un skaidri uztverama formveide. Ešenvalda skaņdarbus caurstrāvo ainaviska telpiskuma izjūta un vertikāla muzikālā virzība, kas klausītāju ved ārpus ikdienišķā – no konkrētā uz bezgalīgo, no pasaulīgā uz transcendentālo.""

Albuma ierakstā piedalījušies arī ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, dziedātāja Marina Rebeka, Liepājas Simfoniskais orķestris un britu diriģents Daglass Bostoks.

Oskaru Petrauski un Ēriku Ešenvaldu uz sarunu aicināja Ieva Zeidmane.

Ieva Zeidmane: Oskar, tā ir bijusi tava ideja šādu albumu izveidot, un albuma bukletā rakstīts, ka tas bijis 2022. gada decembrī, kad dzimusi doma par šādu albumu. Tas bija kāds konkrēts mirklis?

Oskars Petrauskis: Šī doma manī dzima Adventa laikā. Manā iekšējā informatīvajā laukā izveidojās kaut kāda kopsumma un sajūta, kuru ļoti vēlējos nodot klausītājiem un cilvēkiem pasaulē. Protams, pirmais zvans bija Ērikam. Jautāju, vai viņš piekrīt šādai idejai, ka tā būtu viņa instrumentālā mūzika, kas saistīta ar saksofonu. Mūsu vairāk kā desmit gadu sadarbības laikā ir izveidojies absolūti jauns repertuārs saksofonam - gan Saksofona koncerts, gan skaņdarbi ar ērģelēm, ar balsi.

Savu dzīvi veltu saksofonam, tas mani ir daudz kurp aizvedis un daudz ko iemācījis, un es ļoti vēlos nodot tālāk kaut ko ļoti kvalitatīvu, nevis kvantitatīvu, kā šodien daudzi mēģinām katru gadu kādu albumu radīt.

Kad man rodas īpaša ideja un informatīva kopsumma, es saskatu tajā kvalitatīvu iemeslu sapulcēt daudzus, īpašus cilvēkus, kas ļāva man izveidot šo muzikālo pateicību par to, ka es esmu un to, ka Ēriks ir veltījis savu ļoti dārgo laiku saksofona mūzikai un nav atteicies piedalīties manos sapņos un idejās. Šajā albumā piedalās arī Marina Rebeka, par ko milzīgs prieks, tāpat par visiem cilvēkiem, kurus uzrunāju. Manuprāt, ir izdevies izveidot foršu muzikālu grāmatu, kurai no sākuma līdz pēdējai notij ir viena skaidra ideja, stāsts, vēstījums. Tagad, klausoties šo mūziku pasaules lielākajos raidītājos, man tiešām ir prieks par to, ka šī sajūta, ko vēlējos nodot klausītājiem, ir iemūžināta.

Es jūtu, ka mans sapnis ir realizējies tā, kā es to biju iztēlojies - skanējums, kvalitāte, arī interesantais mākslinieciskais albuma noformējums, ko palīdzējis radīt Jānis Deinats.

Katrs, kurš piedalījies šajā iecerē, ir iemūžinājis savu talantu un dalījies ar labāko, tāpēc tas nav tikai mans nopelns, bet mirklis, kurā visi esam atraduši laiku sanākt, un paldies Dievam, ka tiešām esam to paveikuši.

Ērik, skaidrs, ka brīdī, kad Oskars tev zvanīja ar ideju par albumu, tu teici “jā”, jo albums ir ieraudzījis dienas gaismu. Ko tev kā komponistam nozīmē saksofons?

Ēriks Ešenvalds: Kad Oskars zvanīja, domāju - kā gan es varētu teikt “nē”? Viņa piedāvājums, ideja - es redzu, ka te ir profesionāls augstākās raudzes mūziķis un brīnišķīgs cilvēks, kolēģis un studiju biedrs. Viņam ir sapnis, un, ja viņš ir izvēlējies manu mūziku, kā es teikšu “nē”? Tā tapa mūsu sadarbība. Kā esmu ievērojis, braukājot pa pasauli, kormūzikas sfērā pasaulē zina, ko nozīmē Latvijas un Baltijas kora skaņa, zina komponistus, labākos korus un diriģentus. Šī sfēra ir labi sakārtota un joprojām labi uzturēta.

Tas, cik Latvijas komponisti bijuši ražīgi ar jaundarbiem saksofonam un ērģelēm, arī ir kaut kas unikāls pasaules kontekstā. Tā pasaulē ir brīva niša.

Baznīcas ir, baznīcas ir atvērtas, un tajās ir ļoti labas un kvalitatīvas ērģeles, un ir arī saksofonisti. Mana klusa cerība ir, ka ar šo albumu būs liels grūdiens, Latvijas komponistu skaņdarbi tiks pamanīti un pasaulē raisīsies interese par šo sastāvu - saksofons un ērģeles. Saksofons ir viens no jaunākajiem instrumentiem, un man liekas, ka tas ir vienīgais no simfoniskā orķestra instrumentiem, kas spēj sacensties ar ērģelēm. Protams, kad ērģelēm būs trīs vai četri forte, tad arī saksofons būs kā stabule un ērģeles nepārkliegs.

Oskara personība - nosaukt viņu par izcilu mūziķi ir par maz. Viņa mākslinieciskās krāsas, tas, kā viņš krāso frāzi, artikulācija, kā viņš redz to, ko komponists ir uzrakstījis - viņš krāso ļoti spilgti, izjusti, savdabīgi. Tas uzrunā.

Katru reizi, kad Oskars spēlē, tas ir kā klausīties simfoniju. Vēl viens nenoliedzams talants viņam ir spēja improvizēt un iekļauties stilā. Es apbrīnoju to, kā Oskars muzicē, un ar viņu ir ļoti viegli muzicēt. Man nav jāraksta viss līdz galam - es varu iedot tikai harmoniju un melodijas piecas notis, un pārējo izdarīs Oskars.