No 7. līdz 17. septembrim notiks Starptautiskais kino festivāls Riga IFF, kura programmā šogad vairāk nekā 120 filmu.

Par filmu programmām un skaņu, ko redzam, "Neatliekamajā sarunā" runājam ar festivāla māksliniecisko direktori Sonoru Broku un īsfilmu programmu kuratori Annu Začu.

"Patiesībā jau kino jomā strādājam visu gadu - gan Sonora, gan es ceļojam, skatāmies filmas visa gada garumā, un man pašai kinogads sākas jau aptuveni februārī, martā - tas ir tāds kinofestivāla sprādziens. Bet Rīgā svarīgākais periods ir tieši rudens," atklāj Anna.

"Pats pirmais kinofestivāls, uz kuru devos ārpus Latvijas, bija Venēcijas kinofestivāls, kas notiek septembra sākumā, un šeit uz vietas arī tieši septembris bija kino mēnesis, jo mani kinoapmeklējumi sākās ar kinoforumu "Arsenāls", kur tūlīt pēc studiju beigšanas sāku strādāt," atceras Sonora. "Tad "Arsenāls" vairs nenotika un izveidojās Rīgas Starptautiskais kinofestivāls Riga IFF, un arī tas notiek septembrī. Sākot strādāt "Arsenālā", mans pirmais komandējums uz Venēciju atstāja neizdzēšamu iespaidu ne tikai kino kontekstā. Tur visi faktori ir kopā - gan klimats, kas ir ļoti atšķirīgs, jo valda tveice, atmosfēra, kas tur ir - tāda Tomasa Manna Venēcija, fantastiskas telpas, kurās sabrauc kino ļaudis no visas pasaules, lai rādītu savu veikumu - tas ir festivālu festivāls. Bet vispār mēs šeit esam tādā nemierā visu gadu, ceļojam. Pirms nedēļas, piemēram, atgriezos no Norvēģijas, kur nolūkoju filmas jau nākamā gada festivālam."

Šī gada festivāla katalogs ir biezs. Kādi īsti varētu būt svarīgākie punkti? Cita starpā Sonora Broka min programmu In kino veritas. "Kā jau katru gadu, arī šoreiz atskatāmies uz kino vēsturi, un šoreiz programmā esam apvienojuši filmas no dažādām desmitgadēm. Izlase tapusi sadarbībā ar viesrežisoru Aiku Karapetjanu, un tās ir tā saucamās B kategorijas filmas, kas Latvijai it kā paslīdējušas garām, bet par ko juka prātā Amerikas kinoskatītājs.

Tās ir filmas, kuras varēja apmeklēt par ne visai dārgu naudu, un kurās galvenās darbojošās personas bija nezvēri, simtkāji, tomāti-slepkavas, kuras caurvija erotiski aspekti. Tās nelika vilties, jo pilnībā attaisnoja savus nepārprotamos nosaukumus un plakātus, kuros pārsvarā tika izmantota sarkanā krāsa...

Taču mēs pievērsāmies tām B kategorijas filmām, kuras varētu ieskaitīt autorkino lauciņā - tāds huligāniskais autorkino. Piemēram, Džons Voterss, kura filmu "Maniaks aiz maniaka" piedāvāsim, ir kulta figūra ne tikai kino, bet arī mākslā - viņš bieži nāk klajā ar skaliem politiskiem komentāriem. Kinodarbs "Iezīmēts nogalināt" ir japāņu jaunā viļņa viens no spilgtākajiem piemēriem, bet Edgara G. Ulmera "Melnais kaķis" - klasiku klasika."

Būtisku akcentu iezīmēs arī Short Riga īsfilmu programma, par kuru atbildīgā ir Anna. "Kā jau katru gadu, meklējam jaunos autorus un viņu paziņojumus sabiedrībai, kas izpaužas kino īsajā formātā. Viņiem ir daudz interesantu tēmu un arī veidu, kādos runāt, līdz ar to īsfilmu programmā ir daudz hibrīdfilmu - it kā spēlfilmas, it kā aktierkino, animācijas filmas, eksperimentālās filmas. Valda liela dažādība," stāsta Anna. Viņa novērojusi, ka ik pa diviem gadiem dominējošās tēmas mainās. "Ja iepriekšējos gados tā bija nāve, tagad tās ir attiecības - ar sabiedrību, ģimeni, draudzības iztirzāšana, daudzas filmas runā par bērnību un indivīda lomu sabiedrībā.

Lielākoties filmas adresētas konkrētam vecumam, bet, skatoties uz to, ka režisori nebūt ne vienmēr ir jaunieši, bet gan pieredzējuši klasiķi, šķiet, ka īsfilmu pasaule ļoti strauji reaģē uz kopējo cilvēces noskaņojumu un vajadzībām. Režisoram atliek vien akumulēt notiekošo pasaulē, izlaist caur sevi un radīt darbu.

Bet visdrīzāk - tā ir būšana šajā vidē ar konkrētiem politiskiem un kultūras notikumiem."

Savu akcentu veidos arī Baltijas mūzikas video konkurss, ar ko strādā Agnese Logina. Viņa, piemēram, novērojusi, ka tēmu ziņā pērn valdījusi absolūtā pašironija.

Festivālā iekļauto filmu izlase adresēta ļoti plašai auditorijai - no pat divu gadu vecuma. Piedāvāts ļoti plašs latviešu kino klāsts. Sonora atzīmē "Lupatiņu" veidotāju jauno darbu - Edmunda Jansona "Bize un Neguļa". "Tā ir šīs komandas pati jaunākā filma par fantastiskiem varoņiem, kuriem ir potenciāls kļūt par latviešu bērnu supervaroņiem."

Tāpat ļoti nozīmīgu akcentu veidos apaļā galda diskusijas par ļoti dažādām tēmām, ieskaitot kino mūzikas jomu un kino kritiku.

"Kino kritika nav jaunāko kinofilmu apskatīšana presē, bet kaut kas vairāk - tas nav sižeta pārstāsts, bet domas, kas lielā mērā virza kino attīstību," saka Sonora.

"Latvijā no kinoindustrijas puses tiek gaidītas pozitīvas kritikas - tikai retais ir drosmīgs uzklausīt profesionālu analīzi," - tā Anna.