Karla Orfa konkursa laureāte Madara Pētersone: Pašlaik esmu pārdomās

"Klasikā" viesojas komponiste Madara Pētersone, kura nule kā ieguvusi 1. vietu Karla Orfa Starptautiskajā kompozīcijas konkursā Minhenē par skaņdarbu ērģelēm solo Time stays, we go.

"Neatliekamajā sarunā" arī par viņas aizraušanos ar Gamelāna spēli, par lietām, kuras nekad agrāk nav mācījusies un vēl par daudz ko citu...

Karla Orfa starptautiskais kompozīciju konkurss Vācijas pilsētā Minhenē risinājās jau ceturto gadu. Konkursā tiek iesniegti tikai oriģināldarbi, kuri komponēti speciāli šim konkursam. Katru gadu tajā tiek piedāvāta atšķirīga tēma un instrumentācija.

Šogad darbi tapa ērģelēm solo un tajos bija jāietver divi muzikālie motīvi: pirmās divas taktis no Volfganga Amadeja Mocarta “Fantāzijas dominorā” un deviņu skaņu akords no Karla Orfa “De temporum fine comoedia”.

Konkursam tika iesūtīta 91 kompozīcija no 26 valstīm, no kurām 10 tika izvirzītas finālam un atskaņotas fināla koncertā Minhenē. Konkursā pirmo vietu ieguva Madara Pētersone ar skaņdarbu "Time Stays, We Go".

"Katru gadu viņi uzstāda citus nosacījumus, un pirmais nosacījums ir instrumentācija," par konkursu stāsta Madara Pētersone. "Šogad bija jāraksta kompozīcija tikai solo ērģelēm – nebija norādīta ne estētika, ne virzieni, bet dotas tēmas, kas jāizmanto. (..) Konkurss mani uzrunāja tāpēc, ka ļoti iepatikās tieši šis tēmu izmantojums – klasiskās tēmas līdz tam nekad nebiju izmantojusi!

Arī balvu fonds bija tiešām ļoti bagātīgs, un tas mani arī uzrunāja. Visu saliekot kopā, ar lielu prieku rakstīju kompozīciju, jo jutos brīvi izpausties tajā, kas ir dots. Tā ka šajā konkursā man patika viss!"

Taujāta, kāds būs skaņdarba tālākais liktenis, komponiste stāsta, ka piedāvājumus no konkursa norises laikā sastaptajiem ērģelniekiem jau saņēmusi, un labprāt savu darbu piedāvātu arī ērģelniekiem Latvijā.

Skaņdarba nosaukumam Pētersone izvēlējusies frāzes atvasinājumu no angļu dzejnieka Henrija Ostina Dobsona. "Zināju, ka gribu rakstīt par laika tēmu, jo Karla Orfa darbs arī bija saistīts ar laika ratu.

Kaut kādā mistiskā veidā, meklējot un smeļoties idejas, atradu šo tekstiņu, kas pilnā variantā skan tā: "Laiks iet, tu saki? Nē, laiks paliek, mēs ejam." Tas bija tieši tas, ko patiesībā meklēju.

Globālā doma ir tāda, ka laiks, neatkarīgi no tā, vai tas būtu vārdā nosaukts vai nē, eksistē – tāpat kā Visums, tikai mēs esam tie, kas to laiku skaita."

Vairāk un plašāk šeit!