LSM ziņās: Kameropera «Monstera Deliciosa» – kā starp melnzemi un rūpēm sadzirdēt ikdienišķa stāsta vērtību

8. novembrī Ģertrūdes ielas teātrī (Ģertrūdes ielā 101a) gaidāma kameroperas "Monstera Deliciosa" pirmizrāde, par kuru "Neatliekamajā sarunā" plašāk stāsta dramaturģe Linda Krūmiņa un komponiste Līva Blūma.

Sarunājamies par muzikālās izrādes protoversiju, ko varēja pieredzēt festivāla "Sansusī" viesi, un kas izrādes tapšanā mainījies kopš tā laika. Linda un Līva stāsta par dramaturģijas un muzikālā materiāla niansēm, par stāstu vākšanu no sievietēm Igaunijā un Latvijā, un izrādes tapšanu plašākā mērogā. Raidījumā gūstam ieskatu izrādes muzikālajā materiālā.

***

Monstera Deliciosa ir ložņājošs vīteņaugs ar milzīgām, robotām lapām, kas jau vairāk nekā 30 gadus bijis populārs dekors poliklīnikās, skolās, bibliotēkās, dzīvokļos un privātmājās. Labvēlīgos apstākļos monstera aug strauji un izplešoties piepilda telpu ap sevi. Kopjot augus un citu cilvēku labsajūtu, neredzamu rūpju darbu ik dienu veic arī sievietes mums līdzās, aizpildīdamas tukšās vietas sabiedrības ainavā.

Izrādē "Monstera Deliciosa" uz skatuves satiekas četras dažādu paaudžu sievietes, kas, izdziedot citu sieviešu stāstus, stāsta arī savējos.

Biezi saaugušajā skaņu ainavā līdzās sadzīvo sabiedriskās tualetes dežurantes ikdienišķās raizes un jaunas ekofeministes rūpes par vidi sev apkārt, vēlme līdzsvarot un stiprināt brīžiem tik trauslās saites, kas vieno un tur mūs kopā.

Librets tapis, satiekot un uzklausot Latvijā un Igaunijā dzīvojošas sievietes, kas ikdienā rūpējas par augiem un cilvēkiem sev līdzās, savukārt oriģinālmūzika veidota, transformējot kameroperas žanru caur  latviešiem un igauņiem kopīgo kora dziedāšanas tradīciju. Starp melnzemi un plastmasas ziediem radošā komanda meklē veidus, kā augt, uzplaukt un būt kopā vienam ar otru pasaulē, kurā mītam.

Radošā komanda 

Režija, librets: Barbara Lehtna (EE)
Dramaturģe, režisores asistente: Linda Krūmiņa
Komponiste: Līva Blūma
Mūzikas un skaņu režisore: Lilita Dunska
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Karolina Poska (EE)
Scenogrāfes asistente: Signija Joce
Gaismas: Jūlija Bondarenko
Solistes: Kristīne Fedotova, Ilze Kalniņa, Marta Lortkipanidze, Kristīne Medne
Klavieres: Līga Paegle
Sitaminstrumenti: Karīna Mazūra
Libretu latviešu valodā atdzejojusi Anna Auziņa

Barbara Lehtna ir igauņu skatuves māksliniece. 2021. gadā viņa ieguvusi maģistra grādu performatīvās prakses specialitātē ArtEZ Mākslas universitātē Nīderlandē, kur pētīja ētikas, rīcībspējas un kvīru jautājumus līdzdalīgās performances kontekstā. 2021. gadā Barbara tika izvēlēta par vienu no Eiropas tīkla BePart (Art Beyond Participation) māksliniecēm, bet kopš 2022. gada viņa ir Latviju pārstāvoša māksliniece domnīcā Baltic Current. Barbara interesējas par skatuves mākslas žanru sapludināšanu un iespējām veicināt izmaiņas apkārtējā sabiedrībā, kā arī jau ilgstoši pēta personīgās atmiņas un pieredzes stāstus, radošo praksi balstot stāstu stāstīšanas (storytelling) tehnikā. Barbara uzskata, ka mākslai jābūt intīmai un vienmēr politiskai.

Līva Blūma ir latviešu komponiste un kora dziedātāja. Ieguvusi maģistra grādu kompozīcijā Džonsa Hopkinsa Universitātes Pībodija institūtā (Peabody Institute of the Johns Hopkins University Baltimorā, ASV) 2021. gadā, bakalaura grādu kompozīcijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 2018. gadā, kā arī kordiriģenta un kora dziedātāja kvalifikāciju Rīgas Doma kora skolā 2014. gadā. Līvas radošie impulsi kā komponistei rodami dzejā, vizuālajā mākslā, medicīnā un dabā, savukārt vokālo darbu pamatā komponiste pielieto dažādus avotus sākot no 16.gs. angļu dzejniekiem, beidzot ar mēstuļu epastiem un sludinājumiem.  Rezultātā rodas skaņu pasaule, kas ir fantastiska un dīvaina, bet vienlaikus vitāla un nemitīgi ritmiska.

Linda Krūmiņa ir dejas un teātra dramaturģe. Ieguvusi maģistra grādu Dejas mākslā Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī regulāri papildinājusi zināšanas vietēja un starptautiska mēroga meistarklasēs. Lindas radošo darbu pamatmērķis ir veidot iespēju satikties un sarunāties caur mākslas notikumu, neatkarīgi no žanra vai medija, un viņu interesē dokumentālu un sociopolitiski nozīmīgu skatuves darbu veidošana. Viņas profesionālajās interesēs ietilpst tēmas ar neviennozīmīgiem viedokļiem, kuras būtu nepieciešams aktualizēt caur diskusijas veicināšanu un izpratnes paplašināšanu.