"Klasikā" uz sarunu aicinām diriģentu, Rīgas kamerkora Ave Sol māksliniecisko vadītāju Andri Veismani, lai runātu par kora jaunāko koncertprogrammu Magnificat, kas 24. novembrī pulksten 19 izskanēs Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Tajā ietverta izcilu kormūzikas komponistu un Latvijā vēl neskanējusi ukraiņu baroka mūzika.

Koncerta apmeklētāji aicināti rast atbildes uz diviem jautājumiem – kā karš ietekmē mūziku un kā mūzika ietekmē karu?

Koncertprogramma Magnificat aptver un cauri laikiem izseko diversas kara tēmas atainojumus mūzikā – Jāzepa Vītola hrestomātiskajā balādē ar Ausekļa vārdiem "Beverīnas dziedonis" un Jēkaba Jančevska 2019. gada darbā O lux beata – abi skaņraži aplūko 1208. gada Beverīnas kauju. J. Vītols Beverīnu aplūko Ausekļa nacionālromantiskajās vārsmās, turpretim J. Jančevskis izvēlējies tekstu latīņu valodā, kura muzikālā izpausme atgādina viduslaiku dziedājumu atveidi Karla Orfa leģendārajā kantātē Carmina Burana (1935). Jančevska dramatisma, lirikas un nemitīgu negaidītu afektu kontrastu pārbagātais darbs noteikti ir solis dziļākā attēlotās tēmas izpratnē gan saturiski, gan garīgi.

Runājot par tēmu "kā karš ietekmē mūziku", nav tālu jālūko pēc skaidras diriģenta Andra Veismaņa mākslinieciskās vīzijas. Viņa students, maģistrants Sergijs Zadorožnijs no Ukrainas uz Rīgu atvedis trīs ukraiņu baroka sakrālos koncertus – ārkārtīgi spilgtus un krāšņus anonīma autora darbus, kurus, ja tie nebūtu senukraiņu valodā, būtu grūti nošķirt no Rietumeiropas dižāko komponistu darbiem.

Pēc Trīsdesmitgadu kara, kas skāra lielu vācu baroka komponista Heinriha Šica (1585-1672) dzīves daļu, kura laikā viņš sacerēja pārsvarā mazāka apjoma darbus (koncertprogrammā no šī laika iekļauta motete "In te Domine speravi"), gadu pirms savas nāves, H. Šics sacer savu gulbja dziesmu – “Deutsches Magnificat”, kurā par spīti lielajam komponista vecumam jūtamas jauneklīgas muzikālās ievirzes.

Caur Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas piecām motetēm koncertprogrammā tiks apskatīts “karš par mīlestību” – tieksmes, vēlmes no vecās derības mīlas dzejoļu virknes – Zālamana "Augstās dziesmas", dēvētas arī par "Dziesmu dziesmu".

Savukārt Otrā pasaules kara laikā franču komponists Olivjē Mesiāns karagūstekņu nometnē rada kamermūzikas meistardarbu, kura instrumentālo sastāvu toreiz noteica pieejamie mūziķi no ieslodzīto biedru vidus – "Kvartetu laika galam" ("Quatuor pour la fin du temps"). Tā piektā daļa "Jēzus mūžības slavinājums" ("Louange à l’Éternité de Jésus"), kuras tempa apzīmējums ir "bezgalīgi lēni", koncertā skanēs Klīta Gotvalda (Clytus Gottwald) pārlikumā deviņpadsmitbalsīgam jauktam korim.

Koncerta izskaņā būs dzirdams "gaismas stars ārpus kara”, kā silta atmiņa no aizgājušām dienām un reizē vēlējums un slavinājums mieram – Edvarda Elgara "Lux aeterna" ("Mūžīgā gaisma") jeb devītā variācija "Nimrod" no variāciju cikla "Enigmas variācijas" Džona Kamerona pārlikumā jauktam korim a cappella.