LSM ziņās: Komponists Vilnis Šmīdbergs: Savā mūzikā cīnos ar liekajām notīm

Ādolfs Skulte, raksturojot savus audzēkņus, par komponistu Vilni Šmīdbergu reiz teicis tā – viņam mūzikā nav nevienas liekas nots!

"Esmu spiests viņam nepiekrist, joprojām cīnos ar liekajām notīm," sirsnīgi smej pats Šmīdbergs, kurš 14.jūnijā svinēs 75. jubileju. Bet viņa jubilejas ieskaņas autorkoncerts jau gaidāms 4. maijā.

Šmīdbergam vienmēr bijis svarīgi runāt par Latviju, tās vēsturi, arī fonā ar viņa paša ģimenes pārdzīvojumiem. "Tas droši vien ar mātes pienu iezīsts. Man bijis tas gods nākt pasaulē vācu laikā - 1944. gadā, kad krievu bumbvedēji lidoja virs Ventspils. Dārzā tēvs bija speciāli uztaisījis bunkuru. (..) Droši vien tas gēnos iekšā, temperaments, agresivitāte, nervozitāte.

Mamma jau parasti teica – pirms uzlidojuma vēl bijis kluss, bet es jau sācis histēriski raudāt. Bērns jau jūt, kaut kāda vibrācija gaisā bija."

4. maijā Lielajā ģildē skanēs trīs viņa simfoniskie lieldarbi – oratorija "Ugunsskrējiens", Koncerts alta saksofonam un Trešā simfoniju, par kuru komponists saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu. Koncertā kopā ar Orķestri "Rīga" piedalīsies arī saksofonists Oskars Petrauskis un jauktie kori "Sōla" un "Juventus", bet pie diriģenta pults būs Valdis Butāns. 

"Ļoti cienu Valdi Butānu - no muzikālā viedokļa viņš aug nepārtraukti. Un tās nav tikai manas domas vien; pat valsts akadēmiskais koris "Latvija", kurā dzied baigie skeptiķi, ar kuriem jokus taisīt nevar, viņu ļoti augstu novērtē – tieši par to, ka viņš ārkārtīgi progresē.

Esmu pieradis pie viņa, jo nav mēneša, kad mēs kopā nedarbojamies. Arī par Kasparu Ādamsonu un viņa vadīto "Sōlu" esmu drošs – kopā esam strādājuši ne reizi vien, tā ka zinu, ka tur viss būs kārtībā."