11. septembrī Jelgavas brīvdabas koncertzālē “Mītava” tiks svinēta IV Vispārējo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku 125. gadskārta.

IV Vispārējie latviešu Dziesmusvētki (tolaik – Ceturtie vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki) notiek 1895. gadā Jelgavā no 15. līdz 18. jūnijam. Tos rīko Jelgavas Latviešu biedrība, rīcības komitejas priekšgalā – advokāts Jānis Čakste. Kopkori veido ap 3000 dziedātāju, piedalās arī ap 170 cilvēku liels apvienotais orķestris. Šie Dziesmusvētki ir vienīgie, kas notiek ārpus Rīgas – tos organizē Jelgavas Latviešu biedrība.Šo Dziesmusvētku centrālā persona ir Jurjānu Andrejs un koncerta programmā ir 17 latviešu komponistu darbu pirmatskaņojumi, pirmo reizi kopkorī atskaņoja Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”. Konstantīna Pēkšēna projektētajā ēkā, kurā pirms 125 gadiem norisinājās svētku koncerti Jelgavā un kas bijusi tolaik lielākā koka konstrukcija Eiropā, bija arī ērģeles.

Plašāk par svētku vēsturi - šeit.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs Aigars Meri un režisors Sandis Kalniņš iecerējuši svētku koncertu veidot trijdaļīgu, jo 1895.gadā notika trīs koncerti – garīgs, laicīgs un vokāli instrumentāls koncerts.

Koncertā piedalīsies ērģelnieks Aigars Reinis, saksofonists Aigars Raumanis, čellists Maksims Beitāns, akordeoniste Marija Vasiļjeva, dziedātāji Inese Romancāne un Jānis Aišpurs, jauktais koris “Balti”, Jelgavas  kamerorķestris un diriģents Aigars Meri.

Ar Aigaru Meri un Sandi Kalniņu tikās Dina Dūdiņa-Kurmiņa.