LSM ziņās: Diriģents Cinkuss par barikāžu laiku: No smaidoša jaunekļa pārvērtos par nopietnu veci

"...un tad es pēkšņi apjēdzu, ka šī nav nekāda spēle, ka tas ir nopietni, ka mums tūlīt var braukt virsū, un neviens nezina, kas vēl var notikt. Tas man bija kā zibens spēriens. Tai brīdī no smaidoša jaunekļa pārvērtos par nopietnu veci – sapratu, ka kaut kas būs jādara, bet kā es reaģēšu, ja tiešām nāks tanki?" – tā 1991. gada barikāžu sākumu atceras Ivars Cinkuss, kurš veidojis un arī diriģēs barikāžu aizstāvju atceres koncertu "Piesaukšana", kas 20. janvārī pulksten 19.00 skanēs Rīgas Domā.

Koncertā piedalīsies komponisti Mārtiņš Brauns un Uģis Prauliņš, grupa "Iļģi", RTU vīru koris "Gaudeamus" un jauktais koris "Cantus Fortis".

Atmiņas par barikāžu laiku diriģentam ir ļoti spilgtas: "Biju tikko sācis studēt jauneklis, un barikādes manā dzīvē bija liels pagrieziena punkts," atceras Cinkuss. "Viss 80. gadu beigu laiks bija jauneklīgas trauksmainības pilns, un

es kā jebkurš mana vecuma cilvēks uz to raudzījos ar piedzīvojuma sajūtu.

Labi atceros dienu, kad sākās barikādes – krastmalā bija lielais mītiņš, visi dziedāja, bija tūkstošiem karogu un pacilāta sajūta, un tad pienāca ziņa, ka Viļņā sākusies šaušana, brauc tanki un visi tika aicināti uz barikādēm.

Kas jādara – jādara. Aizskrēju uz mājām, paņēmu siltās drēbes un braucu atpakaļ. Vecrīga bija mainījusies – cilvēki ar nopietnām sejām stiepa barikādes. Un tad es pēkšņi apjēdzu, ka šī nav nekāda spēle,

ka tas ir nopietni, ka mums tūlīt var braukt virsū, un neviens nezina, kas vēl var notikt. Tas man bija kā zibens spēriens... Tai brīdī no smaidoša jaunekļa pārvērtos par nopietnu veci – sapratu, ka kaut kas būs jādara, bet kā es reaģēšu, ja, piemēram, nāks tanki?

Tas ir ideālistisks uzskats – jā, visi cīnīsimies pretī, bet tajā brīdī, kad tev tiešām tas tanks nāks pretī, tu jau nezini, kā reaģēsi.

Noliecu galvu to cilvēku priekšā Viļņā, kuri tomēr uzdrīkstējās stāties tankiem ceļā un gāja bojā. Jā, tas tiešām manā apziņā mainīja ļoti daudz ko. Visu barikāžu nedēļu pavadīju Vecrīgā un arī pie "Latvenergo" ēkas Dzirnavu ielā. Visu ko mēģinājām darīt – arī koncertēt Rīgas Domā, kur bija iekārtota lazarete un sarkanā krusta punkts. Man ir spilgtas atmiņas par visiem brīnišķīgajiem ļaudīm – pie Ministru kabineta viena mērķa labad pulcējās visu tautību ļaudis. Tas ir spilgts notikums Latvijas jaunāko laiku vēsturē, ko nedrīkst novērtēt par zemu."

Vairāk un plašāk šeit!