25. jūnijā ar svinīgu atklāšanas pasākumu Vērmanes dārzā sākas VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kas Rīgā un Latvijas novados risinānies līdz 28. jūnijam. Šogad svētku tradīcijai aprit 20 gadu – šo gadu laikā svētki sarīkoti visās svētku tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs. Jubilejas gadā tos kārtējo reizi jārīko Latvijai. Svētkos piedalās ap 8000 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes.

Pirmais svētku koncerts «Esi sveicināta, saule!» notiek Latvijas Universitātes Lielajā aulā un tas veltīts diriģentam Imantam Kokaram, kurš 1995. gadā aizsāka Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju. Par Imantu Kokaru un svētku vēstures lappusēm stāsta Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags, citstarpā uzsverot: "Bez Imanta Kokara šo svētku nebūtu  - nevienam citam tolaik nebija ne tādu iespēju, ne tik augsta gara lidojuma, kurš būtu pārliecinats, ka Skandināvijas valstis nāks kopā un dziedās - tur nebija tādu tradīciju. Pirmajos svētkos daži korīši.

Ar pasaules redzējumu visu mūžu dzīvodams, Imants Kokars to spēja. Visā pasaulē zināja Ave Sol, viņa draugu vidū bija tadi dižgari kā Eriks Eriksons... Bija sajūta - lai kur viņš gāja, tur viņu uzklausīja. Pretī nerunāja pat partijas bosi.

Viņam bija unikāla iespēja pulcēt ap sevi cilvēkus arī šādai tradīcijai, ar kuru varam lepoties." Vinš skar arī paaudžu pēctecības problēmas, pauž bažas, ka cilvēkiem ir tipiski aizmirst savus dižgarus, bet raidījuma noslēgumā detalizēti stāsta, kas gaidāms svētku turpinājumā.

Gaidāmā koncerta tapšanā ielūkojamies kopā ar koncerta rīkotāju Agitu Ikaunieci. Vaicāta, kas būs tas nebijušais un neparastais, kas būs redzams un dzirdams šajā koncertā, viņa uzsver: "Koncertu šoreiz veidosim kā vienotu veselumu - pa vidu neviens nerunās, runās videosižeti, kurus veido Orests un Roberts Rubīns, iesaistot Imanta Kokara līdzgaitniekus. Lūkosim, redzēsim, nekritizēsim, klausīsimies uhn atcerēsimies savus kopīgos mirkļus ar Maestro. Kā Orests saka - veidosim nākamās atmiņas."

Video sižetu autors Orests Silabriedis tencina LTV redaktori un muzikoloģi Maiju Amoliņu - Ave Sol uzcītīgo videohronisti, no kuras arhīva smelti daudz vērtīgu materiālu, tāpat sirsnīgs paldies korim "Dziedonis" par arhīva materiāliem un citiem avotiem. No astoņu stundu ilgām intervijām iznākušas vien 22 minūtes, taču - ai, cik ietilpīgas! "Koncerta ritējums tiks papildināts ar dokumentāliem videofaktiem un interviju lauskām. Ļoti ceram, ka mums būs izdevies uzbūvēt Imanta Kokara grandiozo figūru.

No vienas puses - jā, mēs visi Imantu pazīstam, mūs visus viņš iedvesmo. No otras puses - viņš savu ir paveicis: iegājis savā mūzikā, audzēkņos, tradīcijās. Apskaužams mūžs - ka cilvēks visu ir paveicis!

Tā ka mūsu ziņā palicis tas, ka varam tikai atgādināt. Nečīkstēt, izsliet muguru, sasniegt mērķi."

25. jūnijā atklāta izstāde “Latviskās dvēseles raksti”, kas apmeklētājiem būs skatāma no 27. jūnija līdz 23. augustam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. Ekspozīciju veido 26 Latvijas novadu tautas tērpi, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un to attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Par izstādes ieceri stāsta satura koncepta autors Valdis Celms, kurš teic, ka "izstāde  iekārtota kā simboliska pasaule, kā Kosmoss, jo tās pamatā ir pasaules mūžīgais audums", savukārt mākslinieks Jurģis Krāsons uzsver: "Atslēgas vārds ir dvēsele. Un dziesma ir viena no tām formām, kurā latvietis izsaka savu radošo būtību. Ja ielūkojamies savā dvēselē, varam savu uzdevumu sajust, un izstādē to arī esam mēģinājuši formulēt. Kāds ir šis uzdevums? Saglabāt saistību ar dabu, saglabāt vispārcilvēcisku skatījumu uz lietām un savu vietu pasaulē."