Ielūkoties nezināmajā Visumā. Saruna ar komponisti Annu Fišeri

"Klasikā" tiekamies ar komponisti Annu Fišeri (vēl nesen pazīstamu kā Annu Ķirsi), un sarunas epicentrā – viņas stīgu kvarteta Mundus Invisibilis ("Neredzamā pasaule") II daļa Cleanroom, kas pirmatskaņojumu piedzīvojusi starptautiskās skaņu izstādes "Komplementārās pretrunas" atklāšanā. Izstāde radīta, iedvesmojoties kvantu zinātnē un dāņu zinātnieka Nilsa Bora filozofijā.

Dānijas Kultūras institūts un Vizionārās kultūras fonds organizē notikumus, kas atzīmēs simto gadadienu, kopš dāņu zinātnieks Nilss Bors saņēma Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu atoma struktūras izpētē un būtiskiem atklājumiem kvantu teorijas izpratnē. 15. oktobrī ikviens tika aicināts piedalīties starptautiskajā seminārā un diskusijā par kvantu fiziku un mākslu, kurā piedalījās arī dāņu fiziķis Olivers Sandbergs (Oliver August Dall'Alba Sandberg) un latviešu fiziķi Mārcis Auziņš un Vjačeslavs Kaščejevs. Sarunā par mākslas un zinātnes sadarbību piedalījās arī latviešu skaņu mākslinieki Anna Fišere un Voldemārs Johansons, ķīniešu komponiste Tī Jan (Tie Yann), un dāņu skaņu mākslinieks Jākobs Kirkegors (Jacob Kirkegaard).

Pēc semināra notika skaņu izstādes "Komplementārās pretrunas" atklāšana: izstādes mākslinieki Anna Fišere, Tī Jan (Tie Yann) un Jākobs Kirkegors (Jacob Kirkegaard) šai izstādei radījuši trīs skaņdarbus, iedvesmojoties kvantu zinātnē un Nilsa Bora filozofijā. Izstādes atklāšanā Annas Fišeres un Jākoba Kirkegora darbus atskaņoja kamerorķestra Sinfonietta Rīga stīgu kvartets.

Annas Fišeres jaundarbs ir stīgu kvarteta Mundus invisibilis II daļa Cleanroom - elektroakustisks darbs, kas piesātināts ar sīkām detaļām un niansēm, tieši kā kvantu pasaule. Skaņdarbs piedāvā ielūkoties nezināmajā Visumā.

Anna Marta Burve: Ļoti jokaini ir sarunāties ar mūziķi par kvantu teoriju un fiziku. Cik izglītota tu esi kvantu fizikas teorijās?

Anna Fišere: Pavisam neizglītota! (smejas) Man šķiet, ka kvantu fizika ir kaut kas tik sarežģīts, kas prasa ļoti ilgu gadu pieredzi un zināšanu apgūšanu, kā arī specifiskas smadzeņu puslodes, kuras ir spējīgas to apgūt… Tā ka es nekautrējoties varu teikt, ka esmu pilnīgi neizglītota šajā jautājumā un apbrīnoju tos, kuri ir izglītoti...

Tu savu stīgu kvartetu Mundus Invisibilis jeb "Neredzamā pasaule" radīji, tieši iedvesmojoties no kvantu fizikas, un tas nozīmē, ka tu noteikti kaut ko pētīji. Pirms runājam par muzikālo un māksliniecisko pasauli: ko tu esi sapratusi – kas ir kvantu fizika?

Man kvantu fizika ir tieši tā neredzamā pasaule, ko uztveru sajūtu līmenī.

Mums bija brīnišķīgs brauciens uz Dāniju, uz Nilsa Bora institūtu, kur mēs, visa radošā komanda, tikāmies ar dažādiem zinātniekiem: mums rādīja laboratorijas un to, kā notiek procesi un darbi tur. Un tad nu šis uzkrājums veidojās manī un palīdzēja. Aplūkoju arī vienu konkrētu eksperimentu. Tāds bija tas process. 

Kā tu vispār nonāci līdz šim ceļojumam uz Dāniju, uz Nilsa Bora institūtu?

Tas bija projekts, uz kuru mani uzaicināja Dānijas Kultūras institūts. Interesanti jau notiek ar šīm lietām. Mana stīgu kvarteta "Mundus Invisibilis" pirmā daļa tapa pirms gadiem diviem. Tā tēma bija sēņu micēlija dažādās formas.Un tad es izdomāju, ka vajadzētu šim kvartetam radīt vairākas daļas, jo

man bieži pārmet, ka mani skaņdarbi ir ārkārtīgi īsi – arī "Koku opera" bija salīdzinoši īsa. Iedomājos, ka jārada tāds kā daudzdaļīgs cikls, kas būtu veltīts neredzamajai pasaulei. Šādi te domājot, nāca arī uzaicinājums no Dānijas Kultūras institūtu, un es ļoti nopriecājos – redz, kā tā neredzamā pasaule pietuvojas man, un es pietuvojos tai.

Minēji, ka Dānijas institūtā novēroji vienu konkrētu eksperimentu: kāds tas tieši bija?

Braucienā uz Dāniju mēs vairāk staigājām pa laboratorijām, kur nenotika viens konkrēts eksperiments. Taču

mana skaņdarba pamatā ir eksperiments, kurā fiziķi jaunu tehnoloģisku risinājumu rezultātā sasaldēja litija atomu mākoni, un apgalvoja – ja šo mākoni izdotos sasaldēt līdz vēl zemākai temperatūrai, tas kļūtu pavisam neredzams. Un tas mani ļoti uzrunāja!

Lasīju arī dažādus pētījumus, kuros tiek runāts bezmaz kā Harija Potera pasaulē par neredzamo mēteli. Man gribējās ļoti tieši pieiet šai tēmai par neredzamo. Jo kvantu pasaule ir ārkārtīgi milzīga. Nolēmu, ka aplūkošu šo eksperimentu un, iedvesmojoties no tā, radīju savu skaņdarbu.

Kas notiek mākslinieka galvā brīdī, kad tiek paņemts kaut kas no pilnīgi citas nozares, no pilnīgi citas sfēras, un tu pēkšņi saproti – hei, jā, es to varētu ielikt mākslā! Vai iespējams vārdos aprakstīt procesu, kas notiek tavā komponistes prātā, kvantu fiziku pārliekot mūzikā?

Dānijas Kultūras institūts piedāvāja sadarboties ar kvantu fizikas speciālistu – viņš palīdzēja arī literatūru, kura man bija vairāk uztverama. Jo lasot tos milzīgos daudzumus ar šiem sarežģītajiem pētījumiem – tā ir pilnīgi cita valoda... Ne velti es teicu, ka tur darbojas citas smadzeņu puslodes! Tā ka man ļoti palīdzēja, ka šis konkrētais eksperiments tika aprakstīts salīdzinoši uztveramā valodā. Bija arī video, kurā vizuāli varēju redzēt, kā tas tiek modelēts, kā tas notiek.

Tālāk jau domāju par to, kas man asociējas ar atomiem: ienāca prātā, ka tā varētu būt burbuļu skaņa, burbuļu savstarpējā mijiedarbība. Jaunais stīgu kvartets, tāpat kā pirmais, veidots kopā ar elektroniku: esmu veidojusi dažādas skaņas, sintezējot dabiskos burbuļus.

Tādā veidā. Vēl jau, protams, manā prātā bija arī tas, ka šī kvantu fizikas pasaule ir neredzama, mikroskopiska – tas nav kas tāds, ko var uztvert makrolīmenī. Tāpēc arī skaņdarba rakstība bija mikroskopiska – tur ir ļoti daudz visādu nianšu, arī pieklusinātas skaņas. Pārsvarā viss norisinās augstā reģistrā. 

Vai arī nošu pieraksts mūziķiem ir ļoti sīks, izsmalcināts?

Vienmēr cenšos pietiekami precīzi notēt to, ko esmu iedomājusies. Un gribu paslavēt orķestra Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta mūziķus, kuri brīnišķīgi interpretē gan kvarteta pirmo, gan otro daļu: pilnīgi viennozīmīgi viņi ieliek tur sevi un savu radošumu, un kopā mēs uzbūvējam abas daļas. Pagaidām divas. 

Tātad būs arī trešā un ceturtā? 

Jā, un jau zinu arī to, par ko tās būs. Protams, vēl viss kaut kas var mainīties, bet

šobrīd vienu stīgu kvartetu gribētos veltīt tēmai, kura bieži uzdzen cilvēkiem skudriņas – par sīkbūtnēm, kuras dzīvo uz mūsu ķermeņa. Tās ir visādas – gan matos, gan uz ādas. Šīs sīkbūtnes ir ļoti jocīgas! Un ceturtā daļa varētu būt par neredzamo garu pasauli.

Kā tev ienākusi prātā ideja pievērsties šīm mazajām, sīkajām lietiņām? Kas tevi tajās tik ļoti uzrunā?

Pirmsākumi varētu būt meklējami saistībā ar "Koku operu": piefiksēju to, ka ienākot mežā, ir sajūta, ka tas ir mierīgs, kluss, savukārt apsēžoties es pēkšņi ieraugu milzīgu skudru pūzni, skudru ceļu. Man patīk tā metafora "zoom in". Tā mani interesē gan dabā, gan mūzikā – ielūkoties dziļāk dabas procesos un tāpat pētīt instrumentus un to iespējas.

Vairāk - ierakstā.