Šonedēļ ciklā "Simfoniskais hits ar Goran Gora" Lielajā ģildē izskanēs latviešu komponista Jāņa Ivanova 21. simfonija un Koncerta čellam ar orķestri II daļa.

"Ivanova 21. simfonija savulaik netika pabeigta, to instrumentēja un atsevišķas vietas piekomponēja viņa audzēknis Juris Karlsons," stāsta koncerta diriģents Guntis Kuzma.

"Mums ir pieejamas trīs daļas, kuru beigās partitūrā ir Labemol mažora akords. Bet, zinot viņa iepriekšējās simfonijas, ka Ivanovs tomēr veido četrdaļīgu ciklu, man tomēr šķiet, ka šis akords būtu kā pārrāvums līdz kādai nākamajai daļai. Pēc šīm trešās daļas beigām, pēc šī jautājošā motīva es nejūtu, ka Labemol akords būtu jāspēlē. Bet, iespējams, mēģinājumu procesā tas mainīsies."

Ivanovs bija sava laika ražīgākais latviešu skaņradis-simfoniķis, monumentālu simfoniju un instrumentālo koncertu, smalku klavierdarbu un nedaudzu, bet harmoniski krāšņu vokālo opusu radītājs. Viņa pārstāvētākajā – simfonijas – žanrā risinātas sarežģītākās laikmeta problēmas, modernā mūzikas valodā atspoguļotas bēthoveniskas cīņas starp gaismu un tumsu, labo un ļauno. Bet pāri visam – autentiskums un latgalieša plašā sirds. To apstiprina arī Guntis Kuzma.

"Bieži Jānis Ivanovs 21. simfonijā runā tādos kā pusvārdos, daudzpunktēs, tā ka tas ir ļoti interesants darbs. Tāpēc es gaidu, kā jauniešu auditorija, kam šis koncerts ir paredzēts, uz to reaģēs."

“Ivanovu ir daudz, bet Jānis Ivanovs – tikai viens,” tā savulaik mēdzis jokot neviens cits kā… pats komponists Jānis Ivanovs. Bet, kā norāda Guntis Kuzma, par šo mūsu komponistu joprojām zinām nepiedodami maz.