No 12. līdz 16. maijam Ļubļanā, Slovēnijā norisinājās 71. Starptautiskais komponistu konkurss Rostrum un sabiedrisko mediju pārstāvju konference, ko rīko Starptautiskā Mūzikas padome (International Music Council) un UNESCO.

Rostrum konkursā un konferencē piedalījās radio producenti no Eiropas, Āzijas un Dienvidamerikas, un katrs prezentēja 30 minūšu programmu. Darbus vērtēs divās kategorijās – galvenajā un jauno komponistu kategorijā (līdz 30 gadu vecumam).

Šogad Latviju pārstāvēja trīs komponistu darbi - Gundegas Šmites "Baltie putni" (stīgu trio Baltia - Paula Šūmane, Jevgēnija Frolova un Anna Veselova), Rutas Paideres Magnificat  (Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš) un Aleksandra Avrameca "Ausma" (LNSO un diriģents Aivis Greters) kategorijā "Komponisti līdz 30 gadu vecumam".

Un mūsu komponistu panākumi ir lieli! Gundega Šmite iegūst galveno balvu, Rutas Paideres kompozīcija ierindota desmit labāko rekomendējamo darbu sarakstā un Aleksandra Avrameca darbs orķestrim - labāko pieciniekā jauno komponistu kategorijā!

Par konkursa norisi un rezultātiem stāsta LR3 "Klasika" pārstāve Anna Veismane, atklājot, kā jutās uzreiz pēc rezultātu paziņošanas, kuru dzirdam pirms telefonintervijas:

"Tik tiešām neaprakstāms prieks, to es nespēju novaldīt. Patiesībā jutos ļoti samulsusi. Ar rezultātiem un uzvarēšanu ir tā, ka mēs varbūt racionāli saprotam, ka neuzvarēsim, bet tomēr gaidām un esam nedaudz sagatavojušies. Protams, es sapratu, ka šie darbi var iegūt augstas vietas, bet nekad neiedomājos, ka kamermūzika un kamermūzikas trio tiešām varētu uzvarēt. Kad izdzirdēju, ka tiek nosaukti “Baltie putni”, biju tā samulsusi un tik ļoti, ļoti saviļņota.

Tā ir ļoti reta reize, kad kamermūzika spēk izkonkurēt lielus simfoniskos darbus.

Pēdējos gados redzam, ka uzvarētāji ir bijuši darbi simfoniskajam orķestrim, pat vēl ar kori un solistiem, tāpēc man likās tik simboliski, ko arī centos pateikt savā ļoti īsajā un pārsteigtajā runā, ka tas ir reveranss kamermūzikai, šai intīmajai sarunai ar klausītāju, jo kamermūzika patiesībā ir pamatā jebkurai mūzikai, arī simfoniskajai. Smalkums un poēzija, kas ir Gundegas mūzikā, uzrunā ļoti daudzus. Man ir tik daudz atsauksmju! Patiesībā jau uzreiz pēc atskaņojuma saņēmu ziņu no daudziem, kuri atļāvās man to pateikt, ka

Latvijas pieteikums kopumā bija ļoti spēcīgs - Gundegas Šmites “Baltie putni”, Rutas Paideres “Magnificata” korim un Aleksandra Avrameca “Ausma”.

Jau pieminēji Gundegas Šmites darba “Baltie putni” poētisko aspektu. Tiešām, neskatoties un neredzot mūziķus, brīžiem aizmirstas, ka tie ir mūzikas instrumenti - putni ir tik dzīvi, tik saklausāmi. Kā šis skaņdarbs iederējās pārējā plejādē?

Latvijas pieteikumu sāka tieši Gundegas darbs, un jau no pirmajām taktīm es vēroju delegātu reakciju - ļoti fokusēts skatiens, uzreiz piesaistīja uzmanību. Tā ir tā neparastā un ļoti trāpīgā mūzikas valoda, ko Gundega ir atradusi. Kā var muzikāli, ar stīgu instrumentiem, parādīt, izteikt...

Tās nav tikai ilustratīvas putnu skaņas - es to ieraudzīju kā Latvijas ainavu, sajūtu par Latviju un arī Baltiju,

jo tie ir putni, kas ir sastopami Baltijā. Mūzika pilnīgi ieved savā vizuālā pasaulē, un to stāstīju arī kolēģiem, kas mani pēc tam intervēja no Austrijas Radio, Nīderlandes, Igaunijas, Slovēnijas, ka Gundega ir arī rakstniece, viņa ir ļoti daudzpusīga māksliniece, ne tikai komponiste, viņa interesējas par ļoti dažādām lietām. Tas reflektējas viņas spējā stāstīt, jo arī ar valodu viņa spēj ļoti skaisti, konkrēti un poētiski izstāstīt, un to viņa dara arī mūzikā. Tas šo darbu atšķīra. Mēs zinām, ka laikmetīgās mūzikas tehnikas ir pamatā lielai daļai komponistu, tas ir tas, ar ko mēs strādājam, ko savā mūzikas valodā lietojam, bet

svarīgi jau ir tas, ko komponists ar to vēlas pateikt un pasaka, kas ir uztverams.

Gundega lieliski pārzina instrumentus, to mēs jau sen zinām, un tieši stīgu instrumentus - cik smalki, niansēti un precīzi tie ir gan fiksēti notīs, jo ir iespējams arī skatīties partitūru, gan skaņās un sajūtā.