2. februārī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" ar kamermūzikas programmu viesosies vijolnieks Georgs Sarkisjans un pianists Georgs Kjurdians. Abus mūziķus vieno ne tikai armēņu saknes, bet arī līdzīga muzikālā domāšana, augsti profesionalitātes standarti un dzīvesvieta Vācijā. Georgs Sarkisjans ilgākus gadus bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars, pieprasīts koncertmeistars arī citos Eiropas orķestros, aizrautīgs pedagogs ar savu mūzikas skolu Diseldorfā. Georgs Kjurdians ir Leipcigas Baha konkursa laureāts, dziļi domājošs mūziķis brīvmākslinieks un prasmīgs pedagogs. Abu pirmā sadarbība bija kamermūzikas koncerts Latvijas Radio 1. studijā 2023. gada pavasarī, nu tapusi progamma ar Ludviga van Bēthovena, Roberta Šūmaņa, Leoša Janāčeka un Riharda Štrausa sonātēm.

“Ir sen zināms, ka komponista dzīve nevar un nedrīkst būt viegla. Izpildītāju atzinība ir jānopelna, klausītājs ir jāpārsteidz, mājās gaida maizes gabalu, un kur gan vēl mūzikas kritiķi un... mūzika.

Un tad ir cilvēks pats ar savu dzīves redzējumu, ieskatiem, pārdzīvojumiem. Varētu domāt, ka šis viss atspoguļosies lielos opusos, krāšņās operās, simfonijās, bet nē. Brīdī, kad komponists grib ieskandināt dvēseles dziļākās stīgas, nelīdz nekas cits kā kamermūzika. Šaurs draugu loks, maza telpa, nekā lieka. Ļoti personisks vēstījums par savām raizēm un līksmēm.

Programmai mēs piemeklējām četrus ļoti spilgtus skaņdarbus. Gados pavisam jaunā Štrausa sonāte vijolei un klavierēm, tik spilgta un krāsām pilna it kā būtu simfonisks darbs. Sonāte no patriotiski noskaņotā Janāčeka, kuru plaša sabiedrība drīzāk pazīst kā operu komponistu. Bēthovena ceturtā, mūziķu vidū dēvētā par mazo Kreicera sonāti. Un Šūmaņa vētrainā laminora sonāte,” tā izvēlēto programmu piesaka mūziķi.

Vaicāti par iespējām satikties Vācijā, lai kopā spēlētu, Georgs Sarkisjans stāsta: "Mēs dzīvojam tuvu - no Diseldorfas līdz Esenei ir 20 minūtes, ko braukt, un cītīgi izmantojam faktu, ka abi pasniedzam Diseldorfā un blakus Esenei gan privāti, gan augstskolās. Mums ir daudz telpu, kur mēģināt, tas jau ir pluss, bet pats galvenais - mums ir vēlme mēģināt, un tas, ka mēs ģeogrāfiski neesam tik tālu viens no otra, ir patīkams pluss un atvieglojošs moments.

Kā ar koncertēšanu? Kas vēl ir noticis starp šiem diviem koncertiem Rīgā un Liepājā?

Georgs Kjurdians: Mēs droši vien bijām tik priecīgi par uzstāšanos Latvijas Radio, ka pēc tam divus gadus priecājāmies (smejas).

Kā tapa šis koncerts un ideja par Liepāju?

Georgs Sarkisjans: Šī koncerta ideja tapa jau pirms diviem gadiem. Jau pēc koncerta Radio 1. studijā bija domas par nākamo programmu un iespējamajiem skaņdarbiem, bet fakts, ka mēs tuvu dzīvojam, nepalīdzēja to beidzot īstenot. Tad mēs vērsāmies pie Oresta [Silabrieža]. Viņš man ir liels mākslinieciskais ceļvedis jau kopš laika, kad strādāju LNSO. Orests zināja, kur mēs varam uzstāties - protams, Liepājā!

Spriežot pēc tā, ka nolēmāt uzstāties vēlreiz, jūs esat apmierināti ar to, kā jums veicās Latvijas Radio 1. studijā pirms diviem gadiem!

Georgs Kjurdians: Jā. Tas bija diezgan nopietns izaicinājums - mūsu pirmais kopīgais koncerts un uzreiz dzīvais ēters, un tas ir briesmīgākais, kas var notikt ar mūziķi (smejas), jo ir jābūt iedvesmai, kvalitātei, viss ir ļoti tuvu, akustika nav kā koncertzālē, līdz ar to viss skan pilnīgi citādi un ir citādi jāregulē un jāspēlē, lai tas, ko gribam pateikt, intensīvi sasniegtu klausītājus. Bet, ja tas mums ir izdevies, tad būtu labi pamēģināt arī normālos apstākļos.

Jums jau ir pieredze ar Liepājas kamerzāles akustiku?

Georgs Sarkisjans: Tikai pārģērbjoties, ja godīgi (smejas). Tagad domāju, kāpēc bija tik liela pauze - mēs šajā laikā rakstījām albumus. Tā kā vijolnieks, kurš strādā orķestrī, reti ir arī labs menedžeris, es pilnīgi noteikti neesmu tas cilvēks, kurš var sarīkot daudz koncertu. Es drīzāk gaidu, kad mani aicinās. Tas nav praktiski, tas nav labi, bet, ja aicinājumam atsaucos, tad tiešām ir vēlme spēlēt. Divu gadu laikā bija idejas un uzstāšanās mazākos, privātos pulciņos, tapuši pāris albumu, un man, godīgi sakot, ir apnicis spēlēt kamermūziku mikrofona priekšā (smejas). Covid ir beidzies, nekādu ierobežojumu nav, mēs atkal varam spēlēt jaukus koncertus.