"Klasikas" viesi šoreiz ir Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, kontrabasists, basģitārists, komponists un aranžētājs Jānis Rubiks, diriģente, etnomuzikoloģe, komponiste un VAK "Latvija" kora māksliniece Irīna Mihailovska, kā arī telefoniski – komponists Jānis Lūsēns, un sarunas tēma – 28. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls, kas no 14. augusta līdz 5. septembrim izskanēs Rīgas Sv. Pētera baznīcā un Kongresu namā.

Četrām koncertprogrammām izraudzīts stilistiski bagātīgs sakrālās mūzikas klāsts, ko veido itāļu vēlīnās renesanses vokālās polifonijas pērles ar to atskaņām mūsdienās, latviešu komponistu jaundarbi, skandināvu un franču kormūzikas lirika, igauņu mūsdienu klasiskās mūzikas virsotnes, kā arī kāds Latvijas pirmatskaņojums – pirmā pasija, kas pauž Budas mācību un mūzikā savieno Austrumu un Rietumu kultūras. 

Festivāla atklāšanas koncerts "Pirmatskaņojumi. Palestrīna", kas 14. augustā skanēs Rīgas Sv. Pētera baznīcā un "Klasikas" tiešraidē, caur VAK "Latvija" balsīm diriģenta Māra Sirmā vadībā veidos muzikālus tiltus, savienojot piecus attālus gadsimtus.

Šogad zīmīgajā – 500. jubilejā – tiks godināts vadošais vēlīnās renesanses komponists Džovanni Pjerluidži da Palestrīna (Giovanni Pierluigi da Palestrina), kurš kā savas dzīves laikā, tā vēl aizvien tiek godāts kā nevainojami izkopta vokālās polifonijas stila meistars.

Viņa šedevri izskanēs pamīšus mūsdienu itāļu komponista Lorenco Donati (Lorenzo Donati) motetēm, kas balstītas uz Palestrīnas tēmām.

Līdzās tām – trīs mūsdienu skaņražu jaundarbu pirmatskaņojumi: kontrabasista, basģitārista, komponista un aranžētāja Jāņa Rubika "Be Here and Now" jauktajam korim a cappella, komponista un Mūzikas nama "Ozolu skola" saimnieka Jāņa Lūsēna "Pieci Rilkes dzejoļi" – cikls jauktajam korim un sitaminstrumentiem, kā arī diriģentes, etnomuzikoloģes, komponistes un VAK "Latvija" kora mākslinieces Irīnas Mihailovskas "Via Amoris" jauktajam korim un elektronikai. Pirmatskaņojumu piedzīvos arī Jēkaba Jančevska opusa "Lux Aeterna" versija korim.

Koncertā piedalīsies arī sitaminstrumentālists Ernests Mediņš.

***

Vaicāts, kā radies šī koncerta konceptuālais kodols – Palestrīnas piecsimtgade apvienojumā ar mūsdienu mūziku un latviešu autoru pirmatskaņojumiem, Māris Sirmais saka tā: "Visus gadus esmu bijis festivāla mākslinieciskais vadītājs un ļoti cieši saistīts ar šo festivālu, un ja mēs runājam par jaundarbu koncertu, kas bijusi tradīcija no pašiem festivāla pirmsākumiem, vienīgā atkāpe ir tā, ka nedaudz mainījusies jaundarbu forma. Sākotnēji iepriekšējos festivālos aicinājām latviešu komponistus rakstīt lielas formas darbus: tās bija mesas, garīgas kantātes vai oratorijas, un tas bija viena komponista koncerts. (..) Ar laiku sapratām, ka daudz interesantāk šajos koncertos ir dzirdēt daudzveidību. Arī jaundarbu ilgspējīga dzīvošana tomēr mazliet ir atkarīga no metrāžas un izpildītāju sastāva. Šajā gadījumā mēs veidojam mazākas formas, kas tomēr ir pietiekoši izvērstas: katram komponistam atvēlētas minūtes piecpadsmit. Tas ir daudz krāsaināk, interesantāk, un man liekas, ka

šis koncerts ir tāda kā mākslinieciska laboratorija mums, korim. Un, lai cik tas dažkārt būtu apgrūtinoši un izaicinoši, tā ir arī ir kolosāla iespēja komponistiem izpausties – rakstīt, eksperimentēt un atļauties kaut ko negaidīti izaicinošu arī savā daiļradē: piemēram, Jānis Rubiks pirmo reizi uzrakstījis mūziku korim. (..)

Bet attiecībā uz šo tandēmu – Palestrīna un mūsdienas... Jāatzīstas, ka mani visvairāk uzrunājuši un pārsteiguši darbi, kuros komponisti spējuši integrēt citātus jeb motīvus, kas nāk no cita laika. Tas nav nekas jauns – uz tā balstīta visa profesionālās mūzikas attīstība, sākot ar Baha laikmetu. Piemēram, atpazīstamas tautasdziesmas ieslēpšana korāļos cilvēkam dod ļoti tuvu piederības izjūtu – viņš, dzirdot to baznīcā, jūtas ļoti piederīgs, toskait jaunajai mūzikai.

Palestrīnas piecsimtgadi svin visā pasaulē. Viss sākās ar vienu no spēcīgākajiem mūsdienu komponistiem – itāli Lorenco Donati, kuram ir vairāki skaņdarbi, kas radīti, iedvesmojoties no Palestrīnas mūzikas. Un tā ir arī galvenā atbilde uz jautājumu. Kaut arī renesanses mūzika nav mūsu kora repertuāra ikdiena, man likās, ka tas ir ļoti svarīgi – mūsu festivālā godināt lielos jubilārus. Tāpēc sāksim ar Palestrīnu, un tas būs brīnišķīgs tilts starp piecsimt gadiem un mūsdienu itāļu komponistu, kurš raksta, izmantojot Palestrīnas emocionālos iespaidus. Lorenco Donati vīsies cauri visam koncertam, un būs arī tādi darbi, kas vēl nekad Latvijā nav atskaņoti. Un tie mīsies ar mūsu brīnišķīgajiem latviešu komponistu darbiem.

Un vēl būtisks akcents, ko neatradīsit festivāla afišās! Pirms kādas pusotras nedēļas man īsziņu atsūta Jēkabs Jančevskis. Viņš saka – zini, Māri, man radies tāds darbs…

Šo darbu – "Lux Aeterna" – atskaņojām Lieldienās. Liepājā bija brīnišķīgs koncerts kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri, pirms kura Jēkabs līdzīgā stilā nedēļu pirms koncerta atsūtīja man ziņu par jaunu darbu. Vai mēs gadījumā nevarētu to kaut kur nospēlēt… Šajā koncertā atskaņojām Jēkaba oratoriju, bet jauno darbu viņš bija radījis bez kāda pasūtījuma – viņa sajūtas bija tādas, ka šāda mūzika jāuzraksta. Tā nu Jēkabs man lūdza, vai es nevarētu izcilajam ukraiņu altistam Maksimam Risanovam, kurš šajā koncertā spēlēja Gijas Kančeli opusu "Stiksa", šo darbu parādīt un varbūt to izmantot koncertā. Noklausījos elektronisko ierakstu, aizsūtīju to Maksimam, kurš teica – jā, obligāti, ka viņam tik ārkārtīgi patīkot šī mūzika! Un tā nu Lieldienu koncerta piedevās skanēja šis jaundarbs. Un tagad mazliet līdzīgi: pirms pusotras nedēļas Jēkabs man stāsta, ka tikko bijis starptautiskā konferencē un meistarklasēs, un

tēma, par ko šobrīd runā visas pasaules komponisti un izpildītājmākslinieki, ir karš un ilgas pēc miera. Miera tēma ir absolūti noteicoša visos civilizētās pasaules prātos! Un Jēkabs savu darbu "Lux Aeterna" tagad izveidojis korim, un šī darba pirmatskaņojums notiks tieši 14. augusta koncertā.

Mums jau bija nodrukātas afišas, programma izveidota, bet rezultātā Jēkabs Jančevskis ir ceturtais latviešu komponists, kura darbs skanēs šajā koncertā."

Irīna Mihailovska par savu darbu: "Viss sākās ar to, ka mani uzrunāja Māris Sirmais un Māris Ošlejs, aicinot rakstīt jaundarbu. Sāku domāt un meklēt idejas, ko es gribētu pateikt. Līdz ar to, ka esmu dzimusi un augusi katoļu ģimenē, man vistuvākie ir Bībeles teksti. Lasot Jāņa evaņģēliju, sāku domāt, ko Jēzus ir mācījis cilvēkiem: izkristalizējās doma par mīlestības ceļu, un tā nu es nosaucu savu darbu tieši tā – "Via Amoris" jeb "Mīlestības ceļš".

Šis darbs rakstīts jauktajam korim, elektronikai un teicējai, kuras balss skan ierakstā. Tā ir man tuva draudzene Sarmīte Cīrule, kas ir kara mediķe un šobrīd atrodas Ukrainā. Atrodot tekstu, kas domāts teicējam, iztēlē dzirdēju tieši viņas balsi. Brīdī, kad viņa atguvās un ārstējās no ievainojama, es viņu uzrunāju, un Sarmīte ar pirmo reizi to ierakstīja un man atsūtīja. Ir brīnišķīgi – tieši tā, kā gribēju dzirdēt!

Darbs man pašai ir simbolisks, jo saviju kopā savas divas mīlestības: kora mūziku un elektronisko mūziku. Darbs ir piecās daļās, kur elektroniskā mūzika ar teicēju veido tādu kā ievadu. Teicēja Bībeles citātus lasa latviešu valodā, bet koris a cappella dzied latīņu valodā. Interesanta ideja radās par lūgšanu "Mūsu Tēvs": tā lasījumu saviju kopā ar elektroniku, bet paralēli vīru koris dzied gregorisko melodiju "Pater noster". Baidījos rakstīt savu oriģinālmūziku ar šo tekstu, jo tas ir tik dievišķīgi skaists, ka baidījos to "sabojāt" ar savu mūziku, tāpēc paņēmu gregorisko melodiju. (..) Izmantoju kori visā krāšņumā. Tā ir priekšrocība, dziedot Valsts akadēmiskajā korī – ka iztēlē jau dzirdu tā skanējumu un tāpēc rakstu atbilstoši tā iespējām."

Pavisam citādāka pieredze ir Jānim Rubikam: "Šis man ir pirmais kora darbs, un stāsts sākās līdzīgi – ar aicinājumu no abiem Māriem rakstīt jaundarbu ar garīgo tekstu.

Man uzreiz bija skaidrs, ka skatīšos Austrumu virzienā, jo man kaut kā vienmēr tuvas bijušas Austrumu garīgās filozofijas, bijusi interese par budismu, jogu, hinduismu. Atlika tikai atrast īsto autoru.

Mani uzrunāja vīrs, vārdā Ram Dass, īstajā vārdā Ričards Alperts (Ram Dass jeb Richard Alpert, 1931–2019), kuram ir ļoti interesants dzīvesstāsts. Viņš bijis jogs un amerikāņu garīgais skolotājs. Dzimis ebreju ģimenē, bijis profesors Hārvarda universitātē. Ārkārtīgi gudrs un pasaulīgs cilvēks, kurš pārcēlies dzīvot uz Indiju, kur mācījies hinduismu, sufismu un budismu, bet pēc tam devies atpakaļ uz Rietumiem. Viņš bija cilvēks, kurš bieži lasīja un citēja Bībeli. Ja man vienā kodolīgā frāzē jānoformulē, kas ir viņa filozofijas esence, es teiktu – tas ir universāls garīgums. Jo viņa idejas izceļ to, cik daudzos un dažādos pasaules garīguma virzienos vienojošās lietas ir mīlestība, līdzcietība, piedošana, apzinātība. Tās ir centrālās vērtības. Tas ārkārtīgi rezonē ar manām izjūtām. Piemēram, mani vecāki ir kristīgi cilvēki, un mani pašu ārkārtīgi inspirē visas Austrumu lietas – un tās var atrast kopīgu valodu mūzikā. Kāpēc gan ne? Tāds ir mana skaņdarba stāsts."

Jānis Lūsēns: "Tā nav mana ikdiena – rakstīt šādus darbus, un paldies Mārim [Sirmajam], kurš mani izrāva no ikdienas un lika drusku nopietnāk par šīm lietām padomāt! Rilkes dzeja man ir ļoti tuva, īpaši Valda Bisenieka atdzejojumā. Viņu pazinu personīgi: Valdim bija ļoti dziļa un pārdomāta dzīves filozofija.

Mēģināju atrast tekstu, kas ved no tagadnes uz vēlamo, tuvo nākotni, kur viss būs skaisti un tīri, pasaulē būs miers un cilvēki – laipni un saprotoši. Tā ideālisma ikdienā patiešām pietrūkst,

jo mums nepārtraukti māca balstīties uz loģisku domāšanu, uz pamatotiem lēmumiem..."