Latvijas Komponistu savienības rīkotā festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025" ietvaros 8. maijā pulksten 19 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē uzstāsies klavieru kvartets "Quadra", kurā muzicē vijonieks Arvīds Zvagulis, altists Pēteris Trasuns, čellists Kārlis Klotiņš un pianists Rihards Plešanovs.

Ar Arvīdu Zvaguli, Pēteri Trasunu, kā arī komponistu, Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētāju Kristu Auznieku plašākā sarunā "Klasikā" tiekamies jau šobrīd. Krists Auznieks atklāj festivāla kopējo koncepciju, tikām mūziķi tuvāk raksturo darbu pie pirmatskaņojumiem un pārējās programmas izvēli.

Koncerta programmā:

Indra Riše – "Svabadais gars" (Veltījums Annai Rūmanei-Ķeniņai, pirmatskaņojums)
Madara Pētersone – "Melnais ērglis" (pirmatskaņojums)
Gundega Šmite – "Six Fantasies after Latvian Folk Songs"
Raivis Misjuns – "Naktsputni"
Jānis Petraškevičs – "Kārtības rituāli"
Dons Jaffē – "Gefühle mit Brahms“

Mākslinieks kā aktīvs sabiedrības veidotājs – šis koncerts godina Annu Rūmani-Ķeniņu, Latvijas neatkarības idejas nesēju, feministisku domātāju un izglītības reformatori. Viņas darbība politikā, pedagoģijā un žurnālistikā bija vērsta uz pārmaiņām, un šodien viņas vīzijas turpina rezonēt caur mūziku. Šajā koncertā klavieru kvartets Quadra atskaņos latviešu komponistu jaundarbus, kas interpretē mākslinieka atbildību un spēju ietekmēt laikmetu.

Anna Rūmane-Ķeniņa (1877–1950) – sabiedriskā darbiniece, skolotāja, rakstniece. Nodibinājusi privātu meiteņu skolu Rīgā. Presē rakstījusi par politiku, pedagoģiju un sieviešu tiesībām. Propagandējusi ārzemju presē neatkarīgās Latvijas valsts ideju. Bijusi Baltijas lietu referente Francijas Ārlietu ministrijas preses nodaļā (1917–1919), Latvijas Ārlietu ministrijas preses biroja vadītāja Parīzē (1919). Parīzē nodibinājusi Franču-latviešu tuvināšanās komiteju (1920). No 1902. līdz 1912. gadam ar pārtraukumiem presē publicējusi stāstus, tēlojumus un vienu lugu. Šī koncerta centrā likta ideja par mākslinieku kā sabiedrisku personu, kura gan ar savu māksliniecisko, gan citu darbību spēcīgi virza un ietekmē procesus sabiedrībā.

Klavieru kvartets "Quadra" savu pirmo koncertu sniedza 2011. gada rudenī. Satikušies tā paša gada Madonas "Latviešu mūzikas svētkos", pirmie lēmumu muzicēt kopā pieņēmuši vijolnieks Arvīds Zvagulis un altists Pēteris Trasuns.

Bijusi doma radīt stīgu kvartetu, pēc tam – stīgu trio, tomēr tad, kad Zvagulim un Trasunam pievienojās čellists Kārlis Klotiņš un pianists Rihards Plešanovs, dzimis klavieru kvartets “Quadra”. Par savu galveno uzdevumu “Quadra” mūziķi uzskata aizmirstu vai nedzirdētu kamermūzikas šedevru popularizēšanu, īpašu uzmanību un rūpes veltot latviešu autoriem. Nu jau teju desmit darbības gadu laikā ir pirmatskaņoti vairāk kā 10 klavieru kvarteti un stīgu trio.“Quadra” ir atskaņojusi Jāņa Ķepīša, Valentīna Utkina, Tālivalža Ķeniņa, Pētera Plakida, Pētera Vaska, Imanta Zemzara, Vinetas Līces, Agra Engelmaņa, Riharda Dubras, Madaras Pētersones,Alises Rancānes un Rūdolfa Macata, Armanda Aleksandravičus, Oskara Herliņa, Andra Dzenīša u.c. autoru darbus.