No 24. augusta līdz 28. septembrim Jelgavas novadā norisināsies festivāls “Zemgales ērģeles 2024” – kultūras notikumu cikls, kas ceļ godā šī novada vēsturiskās ērģeles. „Klasikā” viesojas ērģeļu eksperts no Zviedrijas Jērāns Grāns un festivāla mākslinieciskais vadītājs, vēsturnieks un ērģelnieks Dāvis Beitlers, kurš atklāj, ka festivāls  iecerēts kā agrākas tradīcijas turpinājums. Jau 2011. gadā arī Jelgavas pusē ērģelniece Māra Ansonska aizsāka rudens mūzikas festivālu “Zemgales ērģeles”, kas turpinājās līdz 2017. gadam.

Festivālā notiks arī jau sen ļoti nepieciešamās sarunas ar nozares ekspertiem par ērģeļu saglabāšanu Latvijā.

Kalnciema luterāņu dievnamā 24. augustā notiks populārzinātniskā konference “Latvijas vēsturiskās ērģeles un to būvētāji”. Tā ievadīs festivālu un noritēs Kalnciema jeb Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeļu 90. gadskārtas zīmē. Konference iecerēta gan kā velte minētajā jubilejā, gan arī – plašāk raugoties – kā satikšanās reize Latvijas vēsturiskās ērģeļmākslas interesentiem – ērģelniekiem, ērģeļu restauratoriem un ekspertiem, kultūras mantojuma sargiem un visiem interesentiem. Jūtams, ka pateicoties dažādām norisēm, interese par ērģelēm Latvijā pēdējos gados pieaug, tomēr šādas sarunu platformas aizvien ir trūcis gan pašu ekspertu iekšējā domu apmaiņā, gan komunikācijā ar plašāku sabiedrību;

ērģeles tomēr ir un paliek kaut kas ārkārtīgi specifisks.

Konferencē par Latvijas ērģeļu un ērģeļmeistaru likteņiem referēs starptautiski atzītais ērģeļu eksperts Jērans Grāns (Göran Grahn) no Zviedrijas, kurš arī sarunā ar "Klasiku stāsta", ka Zviedrijā ap 20. gadsimta 60. gadiem ir pieļautas vairākas kļūdas, restaurējot ērģeles, bet tā kā Latvijā Padomju okupācijas gados ērģeļu restaurācija tika aizliegta, viņš šeit ierodas, lai konsultētu restauratorus.

Jērāns Grāns atzīst, ka ērģeļu mantojums Latvijā ir unikāls.

Populārzinātniskajā konferencē satiksies ērģeļu eksperti no Latvijas – ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš, ērģeļu restauratori Mikus Dzenītis un Alvis Melbārdis, ērģelnieki Aivars Kalējs, Jānis Karpovičs un Ivars Lūsis. Priekšlasījumiem sekos apmēram stundu gara saruna jeb diskusija par vēsturisko ērģeļu izpētes un saglabāšanas problēmām mūsdienu Latvijā. Konference vienlaikus ir gan šī festivāla notikums, gan arī atsevišķs pasākums, kuru līdzorganizē Kalnciema muzejs (valsts akreditēts).

 Festivāla laikā tiks ieskandinātas trīs vēsturiskās ērģeles Jelgavas novadā.

Kalnciema baznīcas ērģeles 1934. gadā būvējis ievērojamais latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnāklis, un mūsdienās Kalnciema instruments ir vienīgais kopumā autentiski saglabātais šī meistara opuss – pārējie vai nu gājuši bojā Otrā pasaules kara un padomju laikā vai arī tikuši būtiski pārbūvēti un pārvietoti. Šīs ērģeles arī palikušas gandrīz vienīgās visā Zemgalē un Sēlijā, kuras, ne reizi nepārbūvētas un neizpostītas, pārstāv latviešu ērģeļbūves ražīgāko posmu – laiku starp abiem pasaules kariem. Laikā, kad ērģeles būvētas, Kalnciema-Klīves draudzes mūzikas dzīvi vadīja komponists Jēkabs Mediņš, un, iespējams, tieši viņa prasīgums noteicis to, ka salīdzinoši nelielā instrumenta piedāvātā tembru un spēles iespēju palete tālu pārsniedz mazas lauku draudzes liturģiskās vajadzības; tā skanējums ir neparasti spožs un spēcīgs, bet netrūkst arī klusu, niansētu balsu. Šīs ērģeles būvētas postromantisma stilistikā (vēlīnais romantisms ar neobaroka iezīmēm) un ir vienīgās šī stilistiskā virziena pārstāves Jelgavas novadā, kā arī vienas no divām vai trim visā Zemgalē. Uz šīm ērģelēm iespējams atskaņot arī opusus, kas parasti izskan uz lielām ērģelēm, un te labi skan tiklab baroks, kā arī brāzmainais romantisms un mūsdienu mūzika. Ērģeles pārrauga meistars Mikus Dzenītis.

Zaļenieku Zaļās draudzes baznīcas ērģeles 1862. gadā būvējis ievērojamais Kurzemes ērģeļmeistars Karls Pēters Oto Hermanis, kura ērģeles rodamas vairākās Latvijas baznīcās. Zaļeniekos klausāms lielākais un neapšaubāmi labākais viņa instruments, kurš arī saglabājies teju pilnībā autentisks, ieskaitot absolūti lielāko daļu stabuļu, kas daudzviet zudušas. Kā to atzinuši daudzi ērģelnieki un ērģeļu eksperti, šī instrumenta skanējums ir ārkārtīgi savdabīgs, tembrāli raksturīgs un pat ierakstos nav sajaucams ne ar vienām citām Latvijas ērģelēm. Zaļenieku ērģeles var lepoties arī ar Latvijā ļoti retu reģistru Vox humana (‘cilvēka balss’), kādu nesastapsim arī nevienās citās K. Hermaņa būvētās ērģelēs. Zaļenieku instruments būvēts vēlā romantisma stilā, kuru raksturo silta, kupla un virstoņiem bagāta tembrālo krāsu palete. Ērģeles pārrauga ērģeļmeistars Jānis Kalniņš.

Sesavas dievnamā skan ērģeles, kuras 1860. gadā būvējis Rīgas meistars Augusts Martins – pēc ekspertu atzinuma, labākais ērģeļbūvētājs mūsdienu Latvijas teritorijā, vismaz savā laikā – 19. gadsimtā – noteikti. Un varam lepoties, ka Sesavas ērģeles ir šī meistara otrs lielākais darbs (tūlīt aiz Rīgas Jaunā Sv. Ģertrūdes dievnama ērģelēm) un pats lielākais darbs, kurš joprojām skan savā sākotnējā vietā (un tas ir ļoti būtiski, jo ērģeles būvē konkrētai telpai). Turklāt Sesavas dievnams ir izslavēts ar izcilu akustiku – ierakstus tajā veikuši tādi mākslinieki kā, piemēram, Sergejs Jēgers un Sinfonietta Riga. Sesavas ērģeles ir gandrīz Zaļās draudzes ērģeļu vienaudzes, taču abi instrumenti ir ļoti atšķirīgi. Atšķirībā no Zaļenieku ērģelēm Sesavas instrumenta tembri ir asāki, noteiktāki, un tajos vēlais romantisms sadzīvo ar baroka intonācijām, ar ko arī instruments ir unikāls Latvijas mērogā. Turklāt Sesavas ērģeles ir vienas no pašām lielākajām un līdz ar to tembrāli bagātākajām visā Latvijas provincē, pārspējot arī daudzu pilsētu ērģeles. Tiesa, senais un ļoti vērtīgais instruments daudz cietis 20. gadsimta vētrās, taču kopš 2007. gada draudze to pakāpeniski atjauno, un pašā pēdējā laikā – lielā mērā 2023. gadā, bet ar papildinājumiem vēl šī gada sākumā – ticis pabeigts ļoti būtisks ērģeļu atjaunošanas posms, pateicoties kuram, šis instruments skan tā, kā tas nebija skanējis kopš pēckara gadiem, protams, paveroties arī gluži jaunām koncertiespējām. Ērģeles pārrauga ērģeļmeistars Alvis Melbārdis.

Fetivālā gaidāmies koncerti: 

“Tīrā ērģeļmūzika. Atkalredzēšanās prieks” Kalnciema dievnamā 24. augustā plkst. 19. Muzicēs Vita Kalnciema (ērģeles, ērģeļu duets) un Liene Andreta Kalnciema (ērģeles, ērģeļu duets).

“Baroks un latvieši” Zaļenieku Zaļās draudzes dievnamā 14. septembrī plkst. 19. Muzicēs Kristīne Adamaite (ērģeles).

“Skaņu plīvura apvītie” Sesavas dievnamā 28. septembrī plkst. 19. Muzicēs Anete Viļuma (soprāns) un Jānis Karpovičs (ērģeles).