Jau gandrīz 70 gadus festivāls "Varšavas rudens" veido laikmetīgās mūzikas ainavu Eiropā. No Varšavas pirms pāris dienām atgriezusies mūsu kolēģe Anna Veismane, kuras iespaidus par šī gada festivālu izzinām sarunā "Pa ceļam ar Klasiku".

Viņa stāsta, ka nonākusi līdz ceļam uz festivālu "Varšavas rudens" šā gada aprīlī, kad Anna viesojās Dublinā, Dublinas jaunās mūzikas festivālā.

"Tur bija īpaša delegātu programma, uz kuru bija ieaicināti desmit delegātu, lielākoties festivālu direktori, bet arī žurnālisti (kā es). Sadarbības programmā mēs iepazināmies ar dažādu festivālu rīkotājiem Eiropā, un kad ieminējos, ka "Varšavas rudens" ir virziens, kurā latviešu, lietuviešu komponisti ir raudzījušies jau kopš septiņdesmitajiem gadiem, piemēram, Pēteris Vasks, Imants Zemzaris (atceramies viņa 1973. gadā radīto klavieru skaņdarbu "Varšavas triptihs"). Lietuviešu komponistu virziens un skats uz Poliju, uz Varšavu, ir bijis, iespējams, pat vēl izteiktāks, un to mēs ar Polijas kolēģiem arī pārrunājām. Viņi, protams, šo kontekstu nezināja, stāstīja vairāk par sevi. Bet to, ka Baltijai šis festivāls ir bijis ļoti nozīmīgs, tas viņiem bija pārsteigums.

Festivāla laikā apmeklēju gan koncertus, kas notika viscaur Varšavā, ne tikai pašā centrā, gan meistarklases un dažādus sarunu formātus, tikšanās ar komponistiem, ar māksliniekiem, ar mūziķiem, ar festivālu rīkotājiem.

Varšavā es ierakstīju trīs intervijas ar festivāla māksliniecisko vadītāju, komponistu Jeržiju Kornovicu, ar Polijas Radio 2. kanāla redaktori Joannu Grotkovsku, ar kuru mēs bieži tiekamies arī "Rostrum" konkursos, un ar komponistu Pjēru Žodlovski."