Saruna ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu par ērģeļu konkursiem, festivālu "ORGANismi", jaunajiem ērģelniekiem, Pētera Vaska darba pirmatskaņojumu un pēctecības nozīmi mūzikā.

"ORGANismu būtība jau no paša sākuma ir bijusi tā, ka mēs gribam (tāpēc arī šis nosaukums "ORGANismi") savienoties ar citiem organismiem un radīt jaunus organismus. Paplašināties, rādīt, pārsteigt un augt. Un mēs patiešām arī augam - mēs paši augam, mēs gribam un jūtam, ka arī mūsu publika aug mums līdzi, un, manuprāt, tās robežas pazūd, labā nozīmē, izkrāsojas pasteļtoņos. Un tu redzi, ka robežu nav, un tas ir tik patīkami!" stāsta Iveta Apkalna.

Viņa sola, ka visumā šī gada festivāls būs šarmanti sievišķīgs. Piedalīsies samēra daudz sieviešu-ērģelnieču (festivālu 6. oktobrī atklās ar Vācijā dzīvojošās ērģelnieces Monas Rozdestvenskytes koncertu Latgales vēstniecībā "Gors"), kā arī būs ekskluzīva iespēja tikties ar tērpu mākslinieci un gleznotāju Eviju Dāboliņu, apskatot arī viņas veidotos tērpus un gleznas izstādē “Ierakstīts”.

"Es domāju, ka tas savā ziņā ir salīdzināms ar ērģelēm kā karalisko instrumentu, kur, šķiet, ir tik daudz mazu, būtisku detaļu, fiziski daudz visādu mazu kņopīšu, taustiņu, punktiņu, ķapīšu un visādu irbulīšu... Kas tik tur nav tanīs ērģelēs, un kas tik mums viss nav jāzina un jāpārvalda!" teic Iveta Apkalna.

"Tieši tāpat ir arī lielajā orķestrī - cik daudz tur ir lociņu, stīgu instrumentu... Tam visam priekšā stāv diriģents, kurš to visu savalda, bet ērģeļu solā ir ērti iekārtojies ērģelnieks vai ērģelniece. Un tāpat ir arī tērpu mākslinieks, kuram viss ir jāpārrauga, intuitīvi un vizuāli jāredz jau iepriekš."