No 30. jūnija līdz 2. jūlijam Dzintaru koncertzālē izskanēs Hermaņa Brauna fonda (HBF) rīkotais festivāls "Artissimo", kurā šoreiz iekļauti pieci koncerti. "Šogad izdomājām, ka festivālam jābūt krāšņam un vieglam, jo mēs maināmies laikam līdzi,” atzīst HBF direktore Inna Davidova.

Festivāls 30. jūnijā sāksies ar atklāšanas koncertu "Avanti! Artissimo" Dzintaru Mazajā zālē plkst. 17, bet uz Dzintaru koncertzāles lielās skatuves notiks festivāla svinīgā atklāšana – jaunu programmu piedāvās portugāļu fadu dīva Ana Moura, un tas būs viņas vienīgais koncerts Baltijā. 1. jūlijā ar Astora Pjacollas, Mišela Legrāna un pats savām melodijām skatītājus aizraus bandoneonists Rišārs Galjano. 2. jūlijā plkst. 18 Dzintaru Mazajā zālē jau tradicionāli uzstāsies krievu romances meistari – kopā ar Irinu Dolženko šoreiz uzstāsies arī kamermūzikas zvaigzne Jana Ivaņilova (soprāns) un jaunais baritons Saīds Gobečija, kuri kopā ar pašu pianisti Innu Davidovu piedāvās Sergeja Rahmaņinova romances. Bet festivālu plkst. 20 noslēgs pasaulslavenā 'a cappella' supergrupa "Take 6".

Festivāls "Artissimo", kas šogad notiks jau septīto reizi, allaž nodrošinājis ne tikai jaunus atklājumus, bet arī atkalredzēšanos ar iemīļotajiem māksliniekiem.

"Varbūt tā ir nejauša sakritība, bet varbūt tas arī par kaut ko liecina, jo šogad mēs izdomājām, ka festivālam jābūt krāšņam un vieglam, jo mēs maināmies laikam līdzi,” atklāj Davidova. "Protams, galvenais paliek tā kvalitāte un līmenis, ko mēs vienmēr piedāvājam mūsu klausītājiem. Trijās dienās izskanēs pieci koncerti, no kuriem divi būs klasiski, bet trīs – vieglāki. Trīs koncertus varam nosaukt par "Dolce Vita", jo tajos visos ir gan dzīvesprieks, gan dzīves bauda, gan dzīves smeldze un dzīves jēga, gan saturs un dziļums, un to mums piedāvā trīs burvīgie kolektīvi, no kuriem divi ir mūsu draugi.

Rišārs Galjano mūsu koncertos piedalījies jau neskaitāmas reizes. Man šķiet, šī būs jau viņa piektā uzstāšanās Latvijā.

Šoreiz būs programma, kurā iekļauti gan viņa paša skaņdarbi, gan draugu skaņdarbi - arī Astora Pjacollas skaņdarbi. Ar viņu Galjāno ne tikai draudzējies, bet savā ziņā Pjacolla viņam bija tāds kā krusttēvs mūzikā un žanrā. Man patīk teiciens, ka Rišārs Galjāno mainījis akordeona vēsturi, pārrakstījis to. Arī ar Mišelu Legrānu viņš bija labos draugos. Legrāns atskaņos arī pats savu mūziku, kas nebūt nav vienkāršāka vai prastāka kā viņa draugu."

Sarunas pilnu versiju aicinām lasīt šeit!