LSM ziņās: Mūzika, daba un cilvēki – galvenās vērtības festivālā «ISCM Pasaules Jaunās mūzikas dienas» Fēru salās

No 21. jūnija līdz šodienai, 1. jūlijam, Fēru salās norisinās festivāls "ISCM Pasaules Jaunās mūzikas dienas". 

Latviju šogad festivālā pārstāvējis Indras Rišes darbs ērģelēm solo Procession with Bells / "Procesija ar zvaniem", kas 29. jūnijā izskanēja Fēru salu galvaspilsētas Touršhavnas Hoivikaras baznīcā. Pie ērģelēm bija Hanss Hellstens, un līdzās Indras Rišes opusam skanēja mūzika no Eiropas, Āzijas, Amerikas un Austrālijas, kā arī laikmetīgā un tradicionālā mūzika no Fēru salām.

Latvijas Komponistu savienības un "ISCM Latvija" delegāte Anna Veismane devās uz Fēru salām 23. jūnijā un piedalījās ISCM Ģenerālajā asamblejā, konferencēs un koncertos. Nu viņa atgriezusies Latvijā, un par redzēto un dzirdēto stāsta "Neatliekamajā sarunā".

Skan arī interviju ieraksti ar komponistu, džeza pianistu, ierakstu kompānijas Tutl Records vadītāju Kristianu Bleku (Kristian Blak) un komponistu, festivāla "ISCM Pasaules Jaunās mūzikas dienas" māksliniecisko vadītāju Sunlaifu Rasmusenu (Sunleif Rasmussen).

Latvija par ISCM dalībvalsti tika apstiprināta 2004. gadā Bernē (Šveice), un 2006. gadā tā pirmo reizi sāka piedalīties ISCM Ģenerālajā asamblejā Štutgartē ar savu delegāciju (Ligita Ašme, Zane Prēdele, Indra Riše). ISCM sekcijas vadītāji ir bijuši komponisti Uģis Prauliņš, Indra Riše un Santa Bušs, bet šobrīd to vada Anna Veismane. Latvijas ISCM sekcija katru gadu piedalās festivālā "ISCM Pasaules Jaunās mūzikas dienas".

***

Sunlaifs Rasmusens: Katram pašam jāatrod sava balss

Anna Veismane: Kā izvēlējāties darbus festivālam "ISCM Pasaules Jaunās mūzikas dienas?"

Sunlaifs Rasmusens: Veidoju koncertu programmas pēc savas pieredzes – man, piemēram, nepatīk gari koncerti, pēc 45 minūtēm man jau pietiek. Tāpēc veidoju apmēram 50 minūšu garus koncertus, ja tie ir bez starpbrīža. Runājot par daudzveidību, arī šeit

vadījos pēc savas gaumes: man patīk kombinēt dažādus žanrus, dažādu estētiku, citādi kļūst garlaicīgi. Turklāt, kā esmu dzirdējis no vietējās publikas, cilvēkiem tas ļoti patīk.

Vai mūziķi bija iesaistīti darbu atlasē?

Jā, es gan vispirms pats atlasīju darbus, un šajā gadījumā to darīju viens, jo mūziķu sabiedrība salās ir neliela, bet pēc tam izvēlējos apmēram 70 minūtes mūzikas – tas ir vairāk, nekā koncertam vajadzīgs, un mūziķi noteica savus favorītus. Tādā ziņā viņi bija iesaistīti arī pašas programmas sakārtošanā, jo ansambļi labprāt domā par koncerta koncepciju.

Jums droši vien daudzkārt jautāts, vai Fēru salu komponistiem ir kāda vienota identitāte. Manīju, piemēram, ka spēcīga ir tautas mūzikas klātbūtne, arī zināms sentiments.

Esmu skolotājs daudziem Fēru komponistiem Toršavnas mūzikas skolā – tieši vidusskolas posmā pirms došanās uz konservatoriju Dānijā vai citur ārzemēs, kas būtu otrais augstākais līmenis.

Nekad nemēģinu kādam norādīt konkrētu virzienu – katram pašam jāatrod sava balss. Tieši pretēji: mēģinu iedrošināt meklēt, kas esi tu pats.

Tā esmu audzināts Dānijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Ibss Norholms un Ivars Frounbergs bija tieši tādi skolotāji, kuri nekad nerādīja savu mūziku kā piemēru. Nekad negribētu, ka kāds no maniem skolniekiem būtu Sunlaifs Rasmusens I vai Sunlaifs Rasmusens II.

Vai ar Indru Riši satikāties Kopenhāgenā?

Jā, mēs studējām vienā laikā.

Vai jums ir svarīgi darīt dažādas lietas – komponēt, spēlēt, organizēt, mācīt? Kā varat savienot šīs dažādās nodarbes? Zinām arī, ka komponistu vairākums ir introverti ļaudis.

Manī ir abas puses.

Man patīk būt vienatnē ar sevi, bet esmu arī gana ekstraverts. Turklāt, dzīvojot šādā nelielā sabiedrībā, kāda ir Fēru salās, nevar nodarboties tikai ar vienu lietu – tad nekas nesanāk, nekas nenotiek. Un, tā kā esmu pirmais profesionālais Fēru salu komponists, izjūtu atbildību dalīties ar savām zināšanam, tāpēc mācu.

Tas bija iemesls, kāpēc uzņēmos organizēt festivālu ISCM Pasaules mūzikas dienas – lai vietējā sabiedrība, tostarp mūziķi, dzirdētu laikmetīgo mūziku no visas pasaules.

Vai zināt vēl kādu komponistu pasaulē, kuram ir aitas?

Nē, nezinu gan! (smejas) Man jau sen ir ideja ierakstīt aitu balsis un iekļaut tās kādā skaņdarbā.

Kad vēl biju kopā ar blokflautiski Mikalu Petri, īrējām māju pie okeāna: kad viņa vingrinājās, putni dziedāja līdzi, un pat roņi atsaucās no okeāna!

***