Elīza Ašmane ar skatuves vārdu EZIA šopavasar klajā laidusi debijas albumu "Cycles", kas tapis sadarbībā ar komponistu un producentu Reini Ašmani. Albuma prezentācijas koncerts notiks 2022. gada 31. martā digitālajā mākslas centrā "Digital Art House" Skolas ielā 2, Rīgā. Bet "Klasikā" ar mūziķi telefonsarunā sazināmies jau šodien.

Albums "Cycles" vēsta par cikliem, kuriem cilvēks iet cauri ikdienā un savas dzīves laikā. Dziesmas runā par mīlestību, šķiršanos, sevis meklējumiem un sapņu realizēšanu. "Mūzika radusies, savienojoties manai latviešu mentalitātei ar dzīvi Bruklinā, Ņujorkā, kas ļāva iepazīt amerikāņu mūziku – R&B, neo-soulu un džezu – no tās pirmavota. Kopējā vēstījuma ideja ir veirot cilvēkos mīlestību un cieņu pašiem pret sevi, kas lielā mērā ietekmē mūsu attieksmi pret apkārtējo pasauli," albuma publicitātes materiālos stāsta EZIA.

31. marta koncertā EZIA izpildīs albuma "Cycles" skaņdarbus, un klausītājiem būs ekskluzīva iespēja dzirdēt arī mūziku, ko plānots izdot nākotnē. Koncerta programmu papildinās arī speciāli izveidotas video projekcijas, kas ļaus vēl labāk izjust muzikālo atmosfēru un vēstījumu. 

EZIA četrus gadus pavadījusi, strādājot un studējot Ņujorkā, kur pagājušajā gadā absolvējusi "The New School for Jazz and Contemporary Music". 

"Mans muzikālais ceļš sākās ļoti, ļoti agri.

Cik vien varu sevi atcerēties, katrs celmiņš, katrs soliņš man bija pietiekami laba skatuve, uz kuras kāpu augšā un visi, kas gribēja un kas arī negribēja, bija spiesti klausīties, kā es dziedu un uzstājos jau no maziem, maziem gadiem," smej Elīza.

Vēlāk un nopietnāk savu muzikālo izglītību viņa turpinājusi Rīgas Doma kora skolā, kur pabeigusi džeza nodaļu. "Džeza nodaļa bija tāds pirmais nopietnais solis tādā konkrētākā mūzikas virzienā, pēc kura sekoja četri skaisti gadi mūzikas koledžā Ņujorkā, The New School."

Vaicāta, kāpēc izraudzījusies tieši džezu, nevis operu vai kādu citu akadēmiskās mūzikas dziedāšanas veidu, Elīza atklāj: "Tas ir interesants jautājums, jo patiesībā visu laiku, līdz pat pirmajam kursam, kas ir vidusskolas sākums, pastiprināti mācījos akadēmiskās klavieres, kora dziedāšanu, akadēmisko dziedāšanu, bet jutu, ka manī ir kaut kas spridzīgs, ko lieliski spēju iznest pārējiem klausītājiem tieši caur improvizāciju, caur džezu un balss pielietošanu dažādos veidos, kas mani ļoti piesaistīja tieši džeza stilistikā.

Mana skolotāja Latvijā bija Inga Bērziņa, kas bija vienkārši fantastisks cilvēks, kas man palīdzēja un bija blakus pirmajos soļos un pirmajā pagriezienā uz džeza mūziku un pārtransformēšanās procesā no akadēmiskās mūzikas uz džezu.

Un skolu Ņujorkā izvēlējos vairāk tieši pilsētas, nevis pašas koledžas dēļ, jo iestājos dažādās skolās - gan Anglijā, gan Amerikā - Bostonā un Ņujorkā, un tieši Ņujorkas atmosfēra un enerģija, kas virmoja ielās, telpās un skolā, mani uzrunāja visvairāk. Jutu, ka ļoti, ļoti vēlos būt tieši tādā vidē."

Vaicāta, kā risinājušās studijas Ņujorkā un ko no tām ieguvusi, un vai bijusi iespēja muzicēt arī Ņujorkas džeza klubos, dziedātāja attrauc: "Jā, jā, bija iespēju pārpilnība! No tādas mazas valsts kā Latvija iekāpjot tādā milzīgā metropolē kā Ņujorka, pirmais posms ir vienkārši aklimatizēšanās un jaunu robežu iepazīšana, tāda kā pārkāpšana.

Sākotnējais periods līdz ar to man bija ļoti interesants - ļoti daudz ko iemācījos par sevi kā cilvēku. Sapratu, ko tas nozīmē - būt latvietim, nākt no Latvijas, sapratu, ko  nozīmē mijiedarbība ar [vērienu], kas kūsā Ņujorkā, nerunājot tikai par kultūrām, bet arī par dažādu vecumu, dažādu profesiju cilvēkiem. Ir dažādi mākslinieki, dažādi mākslas veidi. Tas viss, kopā sajaucoties, bija kaut kas, kas man tiešām ļoti, ļoti mainīja uzskatus par dažādām lietām, par to pašu džezu un mūziku. Tie bija fantastiski četri gadi, kas devuši daudz jaunu draugu, daudz jaunu kolēģu, daudz jaunu projektu dažādos mūzikas stilos un dažādus muzikālus eksperimentus, un tas viss joprojām ir saglabāts! Strādāju vēl joprojām ar dažādām studijām pāri okeānam.

Jā, tā ir lieliska, lieliska pieredze! Un es tiešām varu teikt, ka biju izvēlējusies būt īstajā vietā."

Vai tas viss ir saklausāms arī debijas albumā? "Ideja par "Cikliem" radās, apkopojot visas dziesmas, kas bija izveidojušās, gan esot Ņujorkā, gan esot Latvijā, bija dažādas dziesmu idejas, kas bija noglabātas mazā folderītī un brīdī, kad sapratu, ka man jau sakrājusies krietna kaudzīte, izdomāju, ka tīri loģiski būs, ja es tās apkopošu albumā," skaidro mūziķe. "Cauri visam vijas tāda ideja par cikliem - ka mēs ejam cauri dažādām sajūtām: ir labākas sajūtas, ir mazliet skumjākas sajūtas, ir pacilājošas sajūtas... Ir dažādas stadijas mūsu ikdienai, mūsu nedēļai, mūsu mēnešiem un gadiem. Ejot cauri šiem cikliem, man tā likās skaista ideja - atrast mieru un arī iedvesmu turpināt tiekties uz augšu. Turpināt augt, neapstāties un būt drosmīgiem. Un iet uz priekšu."

Tāpat Elīza stāsta, ka albums ir ciešs kopdarbs ar producentu Reini Ašmani. "Es vairāk atbildu par vārdiem un mūziku, bet Reinis to visu producē. Mūsu sadarbība ilgst jau vairākus gadus un ir veiksmīga, ļoti organiski esam atraduši kopīgu valodu - mums ir ļoti organiski sastrādāties."

Vairāk - ierakstā.