Egīls Šēfers, Kaspars Putniņš: IAMIC konferencei ir skaidrs mērķis un lielas ambīcijas

"Klasikā" tiekamies ar Latvijas Mūzikas informācijas centra vadītāju Egīlu Šēferu un diriģentu Kasparu Putniņu, un mūsu sarunas tēma ir "IAMIC konference 2023", ko pirmo reizi rīko Latvijas Mūzikas informācijas centrs, uz Latviju atvedot mūzikas nozares profesionāļus un ekspertus no vairāk kā 30 dalībvalstīm. 14. un 15. septembrī konference norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet 16. un 17. septembrī turpināsies Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". 

IAMIC (International Association of Music Information Centres) ir starptautisks organizāciju tīkls, kura mērķis ir savstarpējā sadarbībā, popularizējot savas valsts vai reģiona mūziku, sniegt atbalstu un informāciju citām dalīborganizācijām. Tāpat kā citus gadus, IAMIC konferencē lektori un eksperti ar priekšlasījumiem un diskusijās pievērsīsies vairākām mūzikas nozarei būtiskām un aktuālām tēmām, priekšplānā izvirzot jautājumus: kāda ir mūzikas izglītības nākotne, tās nozīme auditorijas attīstībā? Kā noturēt auditoriju digitālajā laikmetā? Kāda ir veselīga mūzikas ekosistēma? Kādas ir laikmetīgās kormūzikas tendences? Laikmetīgā/alternatīvā mūzika – tās loma un izaicinājumi mūsdienu kultūrā? Kā saglabāt savu unikālo balsi, nepazaudējot plašāku auditoriju? Kāda loma nākotnē būs mākslīgajam intelektam (AI) mūzikas radīšanā? Kāda ir mūzikas NVO nākotne, kā tās var būt noderīgas mūzikas nozarei? Apskatīti tiks arī citi jautājumi.

Ar priekšlasījumiem un paneļdiskusijās līdzās IAMIC biedriem piedalīsies Rīgas Doma kora skolas, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas, Latvijas Radio kora, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Kultūras akadēmijas, Liepājas Universitātes, Elektronikas un datorzinātņu institūta un citi eksperti.

Egīls Šēfers intervijā atklāj, vai tēmu loku Latvija varējusi izvēlēties pati, atbild uz jautājumu, vai IAMIC pamatuzdevumi katrā valstī atšķiras un kāds ir mūsu galvenais, tāpat viņš pievēršas lekciju un diskusiju tēmām, muzikālajai programmai Rīgā un Liepājā, Latvijas datu bāzei un tās izmantošanas reitingiem.

***

Šīs konferences ietvaros Latvijas Radio koris diriģentu Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā 15. septembrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā sniegs Baltijas laikmetīgās kormūzikas koncertu "Daudzbalsīgā vienbalsība", ko rīko Latvijas Mūzikas informācijas centrs ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu, atvedot uz Latviju IAMIC (International Association of Music Centres) biedrus un mūzikas nozares profesionāļus no 30 pasaules valstīm.

Kaspars Putniņš sarunā ar "Klasiku" vēsta, kādu vēstījumu abi ar Sigvardu Kļavu ielikuši, veidojot programmu, kā sadalījuši pienākumus, kā arī tuvāk pastāsta par sadarbību ar autoriem un neatgriezenisko saikni.

Koncertā skanēs vairāki skaņdarbi, kurus pirmatskaņojis tieši Latvijas Radio koris. Andris Dzenītis opusā Om, Lux Aeterna izvērsis mūžīgās gaismas un vienotības meklējumus, izmantojot klasisko latīņu Lux Aeterna tekstu, klasisku budistu mantru mūžīgajai gaismai, kā arī vēdisko mantru mūžīgajai gaismai tantriskajās pirmzilbēs.

Skaņas fenomena un muzikālās laiktelpas meistars Mārtiņš Viļums savā The Fate Of King Lear’s Children’ ("Karaļa Līra bērnu liktenis") par saturisko kodolu ņēmis īru leģendu, kas stāsta par  pamātes noburtajiem  Līra bērniem, kuriem lemts klīst jūrās  900 gadus un senu druīdu tekstu par radošo maģiju, enerģētiskām struktūrām cilvēkā un to izpausmi poēzijas mākslā.

Koncertprogrammā iekļauts arī uz svēto tekstiem balstītais skaņdarbs "Piliens okeānā", kura autors Ēriks Ešenvalds uzskatāms par visbiežāk atskaņoto Latvijas komponistu. Šī kormūzikas lietpratēja 2006. gadā radītā partitūra atsaucas uz Svētā Asīzes Franciska rindām un Tēvreizi, arī Kalkutas misijas māsu dziedājumu un Mātes Terēzes vārdiem: "Viss, ko mēs darām ir tikai piliens okeānā. Bet, ja mēs to nedarītu, okeāns būtu par vienu pilienu mazāks."

Skanēs  Santas Ratnieces komponētā "Nakts gaisma", kā arī Pētera Vaska kora darbi ar latīņu tekstiem – katoļu lūgšana Actus caritatis ("Žēlsirdības darbs") un Angele Dei, lūgšana sargeņģelim, kas kalpo kā atgādinājums par Dieva sargājošo mīlestību. Arī Arvo Perts, būdams dziļi reliģiozs, koru darbos galvenokārt izmantojis sakrālos tekstus, tai skaitā Nunc dimittis, kas ir Svētā Simeona slavas dziedājums no Lūkas eveņģēlija.

Toties pirmatskaņojums būs gaidāms no Ņujorkā dzīvojošās lietuviešu komponistes Žibokles Martinaitītes, kuru amerikāņu klasiskās mūzikas radio kanāls WQXR apzīmējis par ‘‘skaņu faktūras burvi’’. Komponiste 2020. gadā ieguva Gugenheima stipendiju un Lietuvas Nacionālo kultūras un mākslas balvu par izciliem radošajiem sasniegumiem.