18. jūnijā Esplanādē pie Raiņa pieminekļa tiks atklāta fonda "Mākslai vajag telpu" izauklētā Vasaras māja, sabiedrībai piedāvājot kopā ar fondu un Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) svinēt Mākslas akadēmijas simtgadi.

Izstāžu cikla "LMA100" ietvaros tiks organizētas sešas izstādes, kurās tiks interpretēti mākslinieki, kas savu dzīvi saistījuši ar Mākslas akadēmiju.

Lai uzzinātu ko vairāk par šo radošo projektu, dosimies uz Esplanādi un iztaujājam fonda "Mākslai vajag telpu" valdes locekli Katrīnu Jaunupi un māksliniekiem Enviju, Ievu Iltneri un Andri Vītoliņu.

Kāpēc mākslai vajag telpu Esplanādē? "Tāpēc, ka šogad svinam Mākslas akadēmijas simtgadi, un tāpēc, lai būtu tai tuvāk un sadarbība ritētu raitāk. Arī lai būtu kāds jauns pārsteigums – tāpēc arī nolēmām novietot Vasaras māju kaimiņos Mākslas akadēmijai," stāsta Katrīna Jaunupe.

Andris Vītoliņš atklāj izstāžu cikla koncepciju: "Varētu teikt, ka šai programmai ir pat matemātiska struktūra – ir izvēlēti seši mākslinieki no vēstures, turklāt no dažādām nozarēm – ne tikai glezniecība, bet arī dizains, metāls, tēlniecība, grafika. Ir kāds vēsturiskais personāžs, kas bijis saistīts ar Mākslas akadēmiju kombinācijā ar kādu šībrīža mācībspēku, pieaicināti studenti."

Vītoliņš arī stāsta, ka tēmas šajās izstādēs būs dažādas. Pirmā tēma – Indulis  Zariņš, jo viņam ir 90 gadu jubileja. "Turklāt interesanti, ka izstādi atklāsim tieši viņa dzimšanas dienā! Tad nāks grafiķi – Stankevičs, Rūta Briede, Anna Zvaigzne un studenti. Pēc tam ir dizains, kurā apskatīsim Gagaiņa kungu, kurš vēl pavisam nesen bija mūsu vidū, bet nu jau divus gadus kā aizgājis mūžībā. Izvēlējāmies cilvēkus, kuriem ir milzīga bagāža, un bieži vien šo bagāžu mēs pat nezinām vai laika gaitā esam piemirsuši.

Nereti pat šo mākslinieku veikumu mēs turpinām ikdienā izmantot – kaut vai Stankeviča gadījumā: vēl joprojām lasām atsevišķas grāmatiņas vai lietojam viņa veidotos logotipus.

Patiesībā šie mākslinieki, lai arī vēsturiski personāži, vēl joprojām savā ziņā ir dzīvi, mūsu vidū ar saviem darbiem. Pieaicinot studentus, parādām laikmeta pārmantojamību un vēsturisko atsauci, un to, ka arī akadēmija un māksla turpina dzīvot ar skatu nākotnē, nevis pagātnē."

Vaicāta, ko apmeklētāji varēs sagaidīt no pirmās izstādes, Envija atklāj: "Vēlētos, lai apmeklētāji ložņā, skatās, pietupjas, lasa, pēta..."

Par satikšanos un sadarbību ar Enviju Ievai Iltnerei  ir savs stāsts: "Man vajadzēja izvēlēties studenti, bet ideja bija tāda diezgan miglaina. Tad skatē ieraudzīju viņas darbu, kurā Envija strādā ar tekstiem, ar burtiem, un tad tas vienkārši saslēdzās kopā. Ideja ir ļoti simboliska – skolotāju un mentoru būšana, jo dažreiz jau mēs mācāmies arī no jauniešiem, nevis otrādi.

Mēs visi mācāmies visu mūžu. Šajā gadījumā es esmu tāda saikne, jo pati pie Induļa Zariņa mācījos monumentālās glezniecības meistardarbnīcā. Envija ir cita paaudze, bet es esmu tādas kā rokas – gribēju viņus abus sadot rokās…

Indulim Zariņam ir ļoti daudz visādu trāpīgu un asprātīgu tekstu, viņš pat rakstījis dzejoļus! Viņam ir daudz pārspriedumu par mākslu, krāsām, attiecībām, par Itāliju. Ir daudz tāda, ko var saprast tikai mākslinieks, bet tikpat daudz tāda, ko jebkurš cilvēks – viņam ir daudz tekstu par emocijām, jūtām. Zariņš bija ļoti emocionāls – viņš varēja uzsprāgt, un viņš varēja būt arī ļoti ieturēts. Viņa bildēs var to redzēt, un ļoti labi – arī rokrakstā. Var redzēt viņa temperamentu un raksturu. Mums visiem rokraksts – ja vien kāds vēl raksta ar roku – ļauj redzēt, kāds ir mūsu raksturs."

Katrīna Jaunupe: "Manuprāt, Envija panākusi to, ka visa telpa kļūst kā liela glezna – principā šo darbu uztveru kā vienu veselumu kopā ar Enviju."

Ieva Iltnere: "Piekrītu – tu itin kā ieej iekšā gleznā. Bet faktiski jau tā bilde mainīsies – Envija varbūt kaut ko aizkrāsos…”

Envija: "Bet ne interaktīvi! Jo man ļoti nepatīk mūsdienu izstādes, kur mazi bērni zīmē ar krītiņiem, es to nevaru ciest… Savu bakalaura darbu taisot, nodēvēju to par teātra glezniecību – ka ienāku telpā un sāku spēlēt Enviju. Šajā gadījumā – Induli."

Katrīna Jaunupe: „Teiksim tā - izstāde būs dzīva un mainīga."