"Klasikā" tiekamies ar jauno dziedātāju, dzidrās soprānbalss īpašnieci Dārtu Liepiņu, lai plašāk runātu par 27. jūlijā pulksten 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā gaidāmo koncertu "Baroka meistardarbi".

Tajā Dārta uzstāsies kopā ar savu māmiņu — vijolnieci Agnesi Kanniņu un ērģelnieci Ilzi Reini. Programmā mākslinieces ietvērušas Georga Filipa Tēlemaņa, Georga Frīdriha Hendeļa un Dītriha Bukstehūdes mūziku.

2021. gadā Dārta absolvējusi Rīgas Doma kora skolu, bet šobrīd mācās Hāgas Karaliskās konservatorijas bakalaura programmā, apgūstot akadēmisko un senās mūzikas dziedāšanu. Dārta jau var lepoties ar bagātu koncertpieredzi ievērojamu diriģentu vadībā: 2023. gadā viņa piedalījusies ansamblī Deivida Dramma kompozīcijas The Prophecy pirmatskaņojumā, iesaistījusies projektā "Meistari un mācekļi" sadarbībā ar kori Cappella  Amsterdam diriģenta Daniela Roisa vadībā, kā arī izpildījusi Dafnes lomu un bijusi kora dalībniece Jakopo Peri operas "Eiridīke" iestudējumā Maikla Čānsa vadībā.

Šobrīd šķiet, ka tieši baroks un senā mūzika ir tā, kurā Dārta jūtas vislabāk un visērtāk. "Tas ir diezgan garš stāsts, kas sācies jau ļoti sen, " pasmaida Dārta. "Kā zināms,

nāku no mūziķu ģimenes (Dārtas māmiņa ir vijolniece Agnese Kanniņa, bet tētis – pianists Aldis Liepiņš - red.), un arī manai ģimenei senā un baroka mūzika ir ļoti, ļoti tuva. Mamma spēlē arī baroka vijoli, un ar viņu man būs tas gods arī šo sestdien kopā koncertā muzicēt. Tā ka baroka mūzikas mīlestība seko man jau sen." 

Bet dziedāšana? "Arī dziedāšana sākās jau pirms krietniem gadiem, kad vecāki mani aizsūtīja uz Rīgas Doma kora skolu, un tad tas ļoti organiski arī turpinājās, jo man šķita – labi, esmu pabeigusi vidusskolu, bet ko tad citu vēl māku? Tikai dziedāt! Tāpēc arī devos tālāk šajā ceļā."

Un šis ceļš aizvijies uz Nīderlandi, uz Hāgas Karalisko konservatoriju. "Tā nebija sarežģīta izvēle, jo zināju, ka gribu pamēģināt kaut ko ārpus Latvijas, un mani ļoti uzrunāja, ka Hāgas konservatorijas vokālā nodaļa piedāvā visaptverošu spektru, visādus mūzikas veidus," skaidro dziedātāja. "Jo kas tad ietilpst tā saucamajā klasiskajā dziedāšanā? Mums skolā ir gan izteikti klasiskās operas projekti, gan modernās mūzikas nodarbības, tāpat ir iespēja ļoti daudz dziedāt kamermūziku, toskait seno mūziku.

Man patika tieši tas, ka varu dabūt pa gabaliņam no visa un pagaršot, kādas tad tās ir – šīs tik dažādās lietas, kas mūziķim ir ļoti noderīgi."

Bet cik lielā mērā studentam šādā gadījumā ir iespēja specializēties tieši senās mūzikas laukā? "Tas atkarīgs no katra paša, bet manā gadījumā ir tā, ka mana pirmā specialitāte nemaz nav senā mūzika – skaitos klasiskā dziedātāja, un tad nu Hāgas konservatorijā ir iespēja iegūt otru specialitāti, kas manā gadījumā ir senā mūzika. Uz seno mūziku noteikti likts lielāks akcents, jo man ir arī teorijas stundas šajā priekšmetā un ir arī specializētie dziedāšanas pedagogi."

Vaicāta, vai koncerti, kas notikuši ārvalstīs, vairāk saistīti ar klasisko dziedāšanu, vai tomēr baroka laiku, Dārta Liepiņa labprāt atklāj:

"Latvijā vairāk esmu senās mūzikas dziedātāja, bet, ja skatāmies mazliet plašāk, iznāk dziedāt arī cita veida mūziku, arī diezgan mūsdienīgu; bijuši arī pirmatskaņojumi.

Iznācis arī dziedāt pietiekami daudzos ansambļos un arī korī, piemēram, vienā no Nīderlandes profesionālajiem koriem – Cappella Amsterdam, kura repertuārā ir ļoti daudzveidīgi stili."

Un kādas Nīderlandē ir iespējas uzstāties jaunam studentam? "Biju patīkami pārsteigta, ka tādai jaunai studentei kā man nāk jauni projekti; cilvēki interesējas, ierauga, pamana un tiešām vēlas iesaistīt studentus profesionālajā mūzikas dzīvē, kas man šķiet ļoti, ļoti apsveicami. Protams,

arī Latvijā var just, ka jaunā mūziķu paaudze pamazām tiek iekļauta profesionālajā mūzikas apritē, bet Nīderlandē tas ir īpaši izteikti – kaut arī neesi vietējais, un tā īsti vēl nerunā viņu valodā..."

Latvijā notikušajos koncertos Dārtu Liepiņu patiesi esam iepazinuši kā baroka dziedātāju: viens no spilgtākajiem koncertiem risinājās mākslas centrā Zuzeum, kur brīnišķīgā mūziķu kompānijā – Agnesi Kanniņu, čellisti Māru Botmani, klavesīnisti Ievu Salieti, traversflautisti Vitu Rozēnu-Gaļicku un dziedātāju Ansi Bētiņu izskanēja lieliska franču baroka laika mūzikas programma, ko iemūžināja arī "Klasika".

Kāda pašai ir sajūta, klausoties ierakstus, kas veikti salīdzinoši nesen? "Ir tā mazliet jocīgi, jo šajā dzīves posmā ir tā, ka mans balss aparāts mainās tik strauji, ka

klausoties ierakstus, kas bijuši pirms gada, diviem vai trim, man liekas – ārprāts... Gribas sev piekasīties. Bet ir arī tāda laba sajūta, jo zinu, ka kaut kādas lietas sanāk arvien labāk."

27. jūlija vakarā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā tiks atskaņota Ziemeļvācijas reģiona baroka laikmeta mūzika. "Programmā ir dažādi, bet kaut kādā veidā tomēr arī saistīti vācu baroka komponisti – Johans Sebastiāns Bahs, Georgs Frīdrihs Hendelis un Dītrihs Bukstehūde. Mums visām trim kopā būs trīs kopīgie skaņdarbi: Dītriha Bukstehūdes kantāte "Dziediet Tam Kungam", ļoti slavinoša, pacilājoša, skaista, un tad būs arī Georga Filipa Tēlemaņa kantāte "Dvēsele, iemācies sevi atpazīt" ar divām diezgan apjomīgām ārijām un garu rečitatīvu, tāda stāstoša, un būs arī viena no Hendeļa vācu ārijām," atklāj Dārta Liepiņa.

Pēc šī koncerta kādu laiku dziedātāja vēl būs Latvijā. "Piedalīšos festivāla "Sanusī" aizkulisēs un arī Pārdaugavas kreisā krasta svētkos –

ansambļa ietvaros iesaistīšos Ievas Paršas dziesmu cikla atskaņojumā, kas būs īsts muzikāls piedzīvojums, kaut kas agrāk nekad nedarīts. Tāda vasaras vakara priecīgā vieglā mūzika – ļoti skaisti Ievai ir sanācis!

Piedalīšos arī Utrehtas Senās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā, un tad vēl viens gads bakalaura programmā ir palicis – tas būs piedzīvojumiem pilns. "

Vaicāta, kādi ir turpmākie plāni pēc Hāgas Karaliskās konservatorijas absolvēšanas, jaunā dziedātāja neslēpj: "Pilnveidošanās nebeidzas nekad. Ir jādodas tālāk, un noteikti gribētos turpināt studijas.

Pagaidām vēl nezinu, vai tā būs tieši Hāga vai varbūt citur Nīderlandē, vai kaut kur ārpus Nīderlandes robežām. Bet ir tāda sajūta, ka vēl ir tik daudz ko mācīties un tik daudz ko ņemt, meklēt..."