Džezs neredz rāmjus. Iespaidos par Kongsbergas džeza festivālu dalās Aleksandra Line

"Džezs neredz rāmjus ne tikai muzikālajās izpausmēs, bet arī tā norises vietās," secina Latvijas Mūzikas informācijas centra džeza eksperte, projektu vadītāja un dzejniece Aleksandra Line, kura no 4. līdz 7. jūlijam bija devusies komandējumā uz Kongsbergas džeza festivālu Norvēģijā, lai iepazītos ar Norvēģijas džeza mūziku un iedvesmotos jaunām sadarbības iespējām.

Nelielā pilsētiņa ar trim ūdenskritumiem, lielākajām baroka laikmeta ērģelēm Ziemeļvalstīs, ieroču ražotni un – nesenā pagātnē – arī sudraba raktuvēm džezu svin jau sešdesmit gadus pēc kārtas: turp sabrauc vairāki desmiti tūkstošu apmeklētāju, lai klausītos izcilu norvēģu un ārzemju mūziku. No bērnu festivāla, vēsturiskā kino un rokzvaigžņu koncertiem līdz dažnedažādiem džeza paveidiem te skan uz mazākām un lielākām skatuvēm, āra arēnām, privātām garāžām, vēsturiskiem pagrabiem, koncertzālem, baznīcām, dzirnavām, mākslas galerijām un kalnu alām.

Sākot ar šo gadu, Latvijas Mūzikas informācijas centrs ir daļa no Eiropas džeza tīkla, tāpēc izpēta sadarbības iespējas starp Latvijas džeza nozari, Norvēģiju un citām Eiropas reģiona valstīm. 

"Kongsberga ir pavisam neliela pilsētiņa Norvēģijā ar aptuveni 26 tūkstošiem iedzīvotāju, netālu no Oslo. Tulkojumā tā nozīmē – "Karaļa kalns"," stāsta Aleksandra Line. "Savulaik kalna iekšpusē atrada daudz sudraba: tika atvesti daudzi cilvēki, lai šo sudrabu izraktu, rakšana turpinājās vairāk nekā trīs gadsimtus. Un tad, pārlecot pāri laikam,

1964. gadā četri cilvēki, kas savulaik tur bija nodibinājuši džeza klubu, kas pašlaik diemžēl vairs neeksistē, sēdēja, dzēra aliņu, ēda cīsiņus, klausījās vinila plates un izdomāja, ka viņu pilsētā vajadzētu sarīkot džeza festivālu – tā vēsta festivāla leģenda.

Un tā nu viņi dibināja festivālu, kas ilgst jau 60 gadu garumā, katru gadu pulcējot daudzus desmitus tūkstošus cilvēku, kas brauc izklaidēties, muzicēt, dzirdēt džezu un ne tikai džezu. Kā Latvijas Mūzikas informācijas centra džeza eksperte šogad tiku aicināta iepazīties ar Norvēģijas džeza skatuvi, ar to, kādi mūziķi ir šajā valstī, ko viņi labu dara, mēģinot nodibināt sadarbību starp Latviju un Norvēģiju. (..) Skandināvijā, Norvēģijā, džeza saknes un tradīcijas ir pamatīgas, diezgan senas un savādākas, īpatnējas. No visām Baltijas valstīm Igaunija savos džeza novirzienos ir vistuvāk Ziemeļvalstīm. Bet katrs mūziķis jau iet savu radošo ceļu, arī Latvijā."

Kādi vārdi nāk prātā, raksturojot Norvēģijas vai Skandināvijas džezu? "Daudzveidīgs. Nepieradināts. Raupjš. Ļoti, ļoti daudz no mūsdienu skandināvu vai varbūt pat vairāk norvēģu džeza ir brīvais un nepieradinātais avangarda džezs," prāto Aleksandra Line.

Tāda ainiņa acu priekšā no festivāla: cilvēki stāvēja kvartālu garās rindās ne tikai uz rokmūzikas koncertiem vai kādiem elektronikas nakts koncertiem, kas arī šī džeza festivāla ietvaros skanēja, bet arī uz frīdžeza koncertiem."

Viens no spilgtākajiem koncertiem, kas festivāla laikā visvairāk sajūsminājis Aleksandru Lini, ir saksofonistes Monas Krogstadas uzstāšanās: "Tas brīdis, kad tu kā parastais klausītājs – tu pat vari nebūt mūziķis, komponists, tev var nebūt muzikālās izglītības – bet tad, kad tu apsēdies, piever acis un redzi iztēlē dažādas bildes un asociācijas... Šis koncerts bija viens no tiem, kurā pievēru acis un prātā skatīju kino."

To, cik koncertu triju dienu laikā Aleksandra Line noklausījusies, viņa pat nav skaitījusi:

"Jo koncerti, kas notika, bija tik ļoti dažādi! Daži no tiem notika arī ļoti intīmos apstākļos – gan mazās koncertzālītēs, gan mazās kafejnīcās, bāros; viens no koncertiem notika kāda cilvēka privātajā garāžā ar kolekcijas auto… Tā ka džezs neredz rāmjus ne tikai savās muzikālajās izpausmēs, bet arī norises vietu ziņā.

Bija arī milzīgi koncerti: viens izskanēja Kongsbergas lielākajā koncertzālē ar tūkstoš cilvēku ietilpību, bet vislielākais koncerts notika Kongsbergas centrālajā baznīcā, kas vispār ir viena no lielākajām baznīcām Norvēģijā ar divarpustūkstoš cilvēku ietilpību. Tas bija festivāla pēdējais koncerts, kas sākās pusnaktī. Šajā baznīcā, starp citu, atrodas arī visvecākās un vislielākās baroka ērģeles Norvēģijā vai pat Ziemeļvalstīs. Koncertā uzstājās kāda Losandželosas gospeļzvaigzne, kas pulcēja vairāk nekā divtūkstoš cilvēku."

Vaicāta, kas ir galvenās lietas, no kurām varam iedvesmoties Kongsbergas festivāla sakarā, Aleksandra Line saka tā: "Kongsberga vinnē, uzaicinot tik ļoti daudz cilvēku - daudzi no viņiem, protams, bija norvēģi vai viesi no citām Ziemeļvalstīm, bet ārzemnieku bija ļoti daudz! Tāda daudzveidība! Un vēl esam pieraduši, ka džeza festivāls pulcē tikai džeza mūziķus, turklāt džezam ir daudzi apakšveidi – ir tradicionālāks, brīvāks, eksperimentālāks, modernāks. Taču šī festivāla ietvaros notika bērnu mūzikas festivāls. Bija atbraukušas pasaules rokzvaigznes. Kongsbergā, ja pareizi atceros, dzimis grupas "A-HA" līderis, līdz ar to arī rokmūzikas skatuve viņiem ir diezgan spēcīga. Tāpat popmūzika, elektroniskā mūzika un tā tālāk. Runājot par džezu – tik ļoti daudzas vietas var darīt džezam pieejamas un brīvas, un tik ļoti daudzus var padarīt par džeza adeptiem! Esam jau pieraduši, ka cilvēki nereti saka – ai, man nepatīk džezs. Tātad cilvēks varbūt dzirdējis tikai kaut ko konkrētu no džeza mūzikas, un nezina, ka džezs var būt arī savādāks, dažādāks. Arī Latvijā mums ir daudz mūziķu, kas džezu spēlē, komponē un dzied pilnīgi dažādi. Gribētos to darīt vairāk pieejamu – lai arī citi to varētu atklāt."