1941. gadā izsūtīto Latvijas ģimeņu piemiņai veltītajā koncertā 14. jūnijā  Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Orķestris “Rīga” koncertā “Uz gaismu” atskaņos Viļņa Šmīdberga un Romualda Jermaka mūziku.

Sadarbībā ar Valsts akadēmiskā kora "Latvija" vīru grupu un dziedātājiem Katrīnu Paulu Felsbergu un Mārtiņu Zvīguli izskanēs Romualda Jermaka 2002. gadā komponētais “Rekviēms”. Autora iecerēts soprānam, tenoram, vīru korim un ērģelēm, šajā koncertā pirmreiz būs dzirdams Viļņa Šmīdberga pārlikumā, kurā ērģeļu stabuļu vietā būs pūšaminstrumentu orķestris.

14. jūnijs ir Viļņa Šmīdberga 81. dzimšanas diena, un meistars tiks godināts arī ar viņa darba atskaņojumu. Tas būs 2024. gadā komponētais opuss “Uz gaismu” pūšaminstrumentu orķestrim un sitaminstrumentiem.

Plašāk par gaidāmo notikumu, atskaņojamās mūzikas kompozicionālajām niansēm un emocionālo fonu, Viļņa Šmīdberga daiļrades iezīmēm -  sarunā ar Orķestra "Rīga" māksliniecisko vadītāju un šī koncerta diriģentu Valdi Butānu. Ielūkojāmies arī orķestra "Rīga" vēl atlikušajos plānos pirms došanās atvaļinājumā.

Valdis Butāns: Šajā koncertā atskaņosim divus skaņdarbus, un esmu kādu laiku ļoti gaidījis, lai pie tiem atgrieztos. Viens no tiem ir Romualda Jermaka “Rekviēms”, kas sākotnēji bija radīts vīru korim. 2002. gadā tas tika pirmatskaņots ar ērģeļu pavadījumu un diviem solistiem. Šoreiz izmantosim Viļņa Šmīdberga pārlikumu. Šo versiju pirmoreiz atskaņos profesionāls koris. Pirmatskaņojot šo orķestra redakciju, mums bija amatierkori, bet šoreiz tā būs Valsts akadēmiskā kora “Latvija” vīru grupa. Tā ir pilnīgi cita pieeja - ļoti koncentrēta, profesionāla. Būs arī jauni brīnišķīgi solisti - Mārtiņš Zvīgulis un Katrīna Paula Felsberga. Ļoti gaidu atgriešanos pie šī skaņdarba jau citā kvalitātē.

Papildus uztraukums ir arī no tā, ka pats komponists ir pieteicies būt koncertā, tā kā ļoti viņu gaidām un priecājamies par to. No vienas puses, ļoti atbildīga sajūta, no otras - pacilājoša.

Viļņa Šmīdberga darba “Uz gaismu” vēsture ir interesanta ar to, ka šis nav konkrēti mūsu kolektīvam veltīts skaņdarbs tā pirmatnējā formā. Kaut kādā veidā Liepājas SImfoniskajam orķestrim izdevās pierunāt mūsu ilggadējo draugu un sadarbības partneri Vilni Šmīdbergu uzrakstīt viņiem šo darbu. Toreiz Vilnis man zvanīja un stāstīja, ka viņš atkal beidzot ir pierunāts komponēt un vaicāja: “Kāpēc tu mani neesi pierunājis?”. Mēs runājām, un, pateicoties šim projektam,

man jau izdevās rosināt nākamo Viļņa Šmīdberga jaundarba pirmatskaņojumu, kas gaidāms pavasarī. Ļoti pozitīvi, ka viņš atkal ir darba un entuziasma pilns kaut ko radīt, jo viņš ir milzīgs meistars tieši metāla pūšaminstrumentu sastāviem.

Tas nav pirmais viņa skaņdarbs, kas veidots vai pārlikts metāla pūšaminstrumentu ansamblim. Tas ir viens no, manuprāt, visveiksmīgākajiem skaņdarbiem šādam sastāvam. Vilnim piestāv ļoti patiesi rakstīt, kā viņš stāstīja - neiesaistot nekādas klavieres: “Kā man galvā skanēja, tā arī uzliku uz papīra”. Viļņa Šmīdberga rokraksts tur, protams, ir atpazīstams ar visādām viņam tuvām tematikām, bet tajā pašā laikā tas ir ļoti organisks, ļoti loģisks. Muzikālā doma ir ļoti spilgta. Ši līnija iziet cauri ceļam no tumsas uz cerību un gaismu noslēgumā."