Orķestra "Rīga" koncertsērijā "Vasaras klasika" Rīgas Domā 29. augustā izskanēs programma "Bahs, Rīga, Ziemeļzeme", kas galvenokārt veltīta Somijas komponistu radītajai mūzikai. Koncertā orķestra galvenā diriģenta Valda Butāna vadībā izskanēs Žana Sibēliusa simfoniskā poēma "Somija" un "Skumju valsis", kā arī mūsdienu somu komponista Jukas Pekas Lehto opuss Motus Contrarius, kas savulaik veltīts īpaši Orķestrim "Rīga". Koncertā piedalīsies ērģelniece Ilona Birģele, kuras priekšnesumā skanēs arī Johana Sebastiāna Baha ērģeļdarbi.

Valdis Butāns sarunā ar Intu Pīrāgu stāsta par atpūtas brīžiem vasarā un orķestra pienākumiem Garīgās mūzikas festivālā, piedaloties Hektora Berlioza Rekviēma atskaņojumā. Uzzinām par mijiedarbību ar Rīgas Doma ērģelēm un 29. augusta programmu, Baha mūzikas līdzbūšanu ar somu skaņražu radīto, dalību forumā "Baltā nakts" un Riharda Zaļupes simfonijas pirmatskaņojumu 9. septembrī VEF Kultūras pilī, turpmāko rudens sezonu un  gaidāmajiem koncertiem.

Valdis Butāns: "Tradicionāli šos vasaras klasikas koncertus ar Orķestri „Rīga” rīkojam Rīgas Domā - jau kopš esmu orķestra diriģents un pat vēl senāk.

Viena no centrālajām idejām, kas ir svarīga šajos koncertos, ir ne tikai parādīt vareno un kuplo orķestra skanējumu un krāsas, bet būt mijiedarbībā ar Rīgas Doma ērģelēm.

Nav noslēpums, ka šos koncertus vasarā mēdz apmeklēt arī Rīgas viesi, tūristi, kas varbūt pirmoreiz ir Rīgā vai grib gūt kādu ieskatu ne tikai par mūsu muzikālo dzīvi, bet arī dzirdēt pasaulslaveno Rīgas Doma ērģeļu skaņu un kvalitāti. Rīgas Doma ērģelēm vislabāk piestāv kas gan cits, ja ne Baha mūzika. Par to esmu pārliecinājies gadu gaitā, ka Baha mūzika tur ļoti organiski iederas.

Domājot par mūsu programmu, vienmēr ir problēmas ar šo akustikas īpatnību, ļoti ilgo akustiku, tempiem un samērīgumu. Kad mēs vai ērģelnieks sāk spēlēt Baha mūziku, tad šīs problēmas pašas no sevis pazūd. Nezinu, kāpēc, tas ir kaut kāds fenomens. It kā ir arī daudz ātru pasāžu, sešpadsmitdaļnošu, bet

Baha baznīcas mūzikai ir tāds maģisks spēks, ka tā neizplūst un neizkliedējas Rīgas Doma akustikā.

Tas ir kaut kas, par ko nebeidzu brīnīties. Ir lietas, ko tur vienkārši nevar spēlēt, kas klausītājiem ir grūti uztveramas, bet Baha mūzika vienmēr ļoti labi strādā.

Ļoti labi strādā arī dialoga princips, piemēram, mēs no orķestra puses piedāvāsim prelūdiju un fūgu dominorā, bet ērģeles – prelūdiju un fūgu miminorā. Šis dialogs gan akustiski, gan tāpēc, ka no dažādām vietām un plaknēm, klausītājiem ir ļoti saistošs. Formāts ir parocīgs gan ērģelniekam, gan mums, jo mēs varam nospēlēt savas lietas un tad pabaudīt pretējo pusi. Turklāt nav tā, ka visa slodze un koncerta nepārtrauktā līnija jāiznes tikai vienam kolektīvam vai vienam ērģelniekam. Līdz ar to, tas man liekas ļoti veiksmīgs formāts, kas ir atrasts gadu gaitā un ļoti labi strādā.

Parasti cilvēki, kas apmeklē šos koncertus, tos tiešām izbauda, jo ir arī tādi, kam tīrā ērģeļmūzika šķistu par daudz, teiksim, 1h20min garuma koncertā.

Šis kontrapunkts ar ērģelēm sevi ļoti attaisno un man šķiet interesants klausītāju ausīm.


Satikšanās arī paredzēta šajā koncertprogrammā, un mums noteikti jāpasaka, ka ērģelniece šajā vakarā būs Ilona Birģele.

Ilona Birģele ir ļoti spilgta mūziķe un pēdējos gados sevi plaši apliecinājusi gan Latvijā, gan ārpus tās, ērģelniece. Šī būs mūsu pirmā satikšanās vienā koncertā. Līdz šim pastarpināti vai nepastarpināti ir sekots līdzi viņas gaitām, un zinu, ka ļoti daudzi orķestra mūziķi ar viņu bijuši kopā dažādos muzikālos projektos, un vienmēr ir bijušas labas atsauksmes. Kad uzrunāju Ilonu, viņa ar ļoti lielu prieku un interesi piekrita, tā kā arī man personīgi ir ļoti liels prieks pirmoreiz sadarboties ar šo ērģelnieci.