12. augustā Alsungas pils pagalmā notiks klasiskās mūzikas brīvdabas koncerts “Suitu kods mūzikā”. Diriģenta Māra Sirmā vadībā tajā piedalīsies mūziķi, kuru saknes vai dzīve ir cieši saistīta ar suitu novadu – dziedātāji Juris Vizbulis, Anta Jankovska un Ance Krauze, akordeoniste un dūdiniece Anta Puķīte, ģitārists Miks Akots, vijolniece Elza Siliņa, kā arī komponists Raimonds Tiguls. Koncertā piedalīsies arī Liepājas Simfoniskais orķestris, "Suitu sievas" un "Suitu vīri", kopa "Suitu dūdenieki" un īpaši šim koncertam izveidots koris - “Sirmā Kamērs”.

Koncertā skanēs fragmenti no Raimonda Tigula oratorijas "Jūras grāmata", Riharda Dubras operas "Suitu sāga", Ērika Ešenvalda, Imanta Kalniņa, Kārļa Lāča un Raimonda Paula skaņdarbi, kā arī lappuses no Džuzepes Verdi operas "Traviata" un argentīniešu tango meistara Astora Pjacollas darbi.

Inga Žilinska Kas tavā sapratnē ir šis suitu kods? Vai to var atšifrēt?

Māris Sirmais:

Suitu kods ir, varētu teikt, mūžības zīme. Tas ir daudzu paaudžu tradīcijās kultivēts un veidots, attīstīts, uzturēts. Šis process ir ļoti savdabīgs, ar savu izteiktu un spilgtu kolorītu un savām atšķirības zīmēm.

Kaut vai tas, ka tā ir viena no īpašām vietām, kur saglabājusies katoļticība. Tajā pašā laikā šī ticība ir ļoti veiksmīgi apvienojusies ar suitu dziedāšanas tradīcijām, kas ir ļoti neparasti un raksturīgi tikai Alsungas apvidum. Par šo kodu var runāt daudzu gadu desmitu un simtu garumā. Katru gadu ir bijusi šī lielā suitu svinēšanas diena, ir piedalījušies dažādi mākslinieki un grupas. Bet šajā reizē, kuru rīko Kuldīgas kultūras nodaļa, tik milzīga apjoma un mēroga pasākums un tik plašs izpildītāju sastāvs Alsungas pilns pagalmā vēl nebūs piedzīvots. Sastāvs ir ļoti liels. Protams, ka pamatuzdevums un tas, kur slēpjas šī koda būtība – mēs sāksim jau stundu pirms pasākuma, kur varēs izdziedāties, izspēlēties tie talantīgie tradīcijas uzturētāji, kas to kopj ikdienā – gan sievas, gan vīri, gan kapela, gan dūdas. Šis lielais akadēmiskas virzības koncerts būs ar tādiem ļoti lieliem sastāviem kā Liepājas Simfoniskais orķestris un vismaz 85 dziedātāju koris. Ideja radās jau pirms laika, kad bija skaidrs par šo projektu. Manuprāt, tā ir ļoti skaista un visu gaidīta ideja –

apvienojas tie, kas 23 gadu laikā kopš kora „Kamēr...” dibināšanas ir dziedājuši un veidojuši, es nepārspīlēju, latviešu koru kultūras un amatierkustības vārdu visā pasaulē.

Esmu ārkārtīgi lepns un gandarīts, ka arī visi turpinātāji – Jānis Liepiņš, Aivis Greters, Jurģis Cābulis – visi mākslinieciskie vadītāji pēc manas aiziešanas šo uzstādījumu ir turējuši ļoti augstā līmenī. Domāju, tas atspoguļojas visos iespējamos ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskos kormūzikas simpozijos, konkursos, festivālos. Bet šī ir ļoti īpaša reize. Protams, ka, profesionālā vidē dzīvojot, tas mums zināmā mērā ir darbs. Tā ir sirdslieta, bet tas ir mūsu darbs, mēs tiekamies, tas ir viens no kārtējiem pasākumiem. Bet tomēr cilvēkiem šis 12. augusts un process, ko veicam šobrīd mēģinājumos, ir kaut kas ļoti, ļoti īpašs. Mēs esam satikušies cilvēki, kas dziedājuši no 90. gada – visas paaudzes. Protams, dziedātāju skaits ir vairāki simti, pirms pāris gadiem saskaitījām vairāk kā 500 dziedātāju, kas izgājuši cauri šim kolektīvam, neskaitot pēdējos 7 vai 8 gadus. (..)

Šī "Suitu koda" pamatbūtība slēpjas tajā, ka koncerta galvenie varoņi bez lielajiem kolektīviem ir, protams, tie mūziķi, kas te dzimuši un skolojušies.

Protams, varbūt vairs tur nedzīvo, bet tur ir dzimuši un viņu tēva mājas un dzimtā vieta ir suiti un Alsungas apriņķis. Tie ir visdažādāko mūzikas jomu pārstāvji. Ja sākam ar dāmām, tad jāmin Anta Jankovska, kas ir operas un operetes dziedātāja, kura šobrīd savu dzīvi ļoti saista ar Itāliju. Koncertā izskanēs tā mūzika, ko viņi paši vēlējās savā dzimtajā vietā izpildīt, kas viņiem ir kaut kas īpašs. Interesanti, ka Antas dzimtas saknēs, par ko viņa pārliecinājusies baznīcas grāmatā, ir saglabājies, ka viņas vecvecvecvectēvs (smiekli) ir bijis pirmais itālis, kurš ieceļojis un apmeties Alsungā. Ne velti šajā koncertā  būs arī itāļu mūzika, piemēram, Verdi. Vēl, protams, Juris Vizbulis, ar kuru un Liepājas simfonisko orķestri pirms laika man bija ļoti īpaša misija – realizēt to sapni un ieceri, ko orķestris kopā ar savu direktoru Uldi Lipski loloja daudzus gadus. Sapnis arī piepildījās, un tā realizācija tika nodota manās rokās – suitu opera, kas stāsta suitu un Alsungas vēsturi un notikumus. Tās nosaukums ir „Suitu sāga”, kuras libretists ir mācītājs Gatis Mārtiņš Bezdelīga, kurš nu gan ir viņsaulē, un komponists Rihards Dubra.

Mums bija sapnis aizvest šo operu uz Alsungu, un kur nu vēl piemērotāk par Alsungas pils pagalmu, un uzvest to brīvā dabā, bet šajā reizē parādīsim fragmentus no operas.

Juris Vizbulis, alsundznieks, kurš izpildīja galveno lomu, nodziedās dažas ainas no operas, kas man šķiet ļoti piemērota un atbilstoša šai vietai. (..)


Vai jūra parādās kā svarīgs kods suitu folklorā?


Domāju, ka noteikti. Alsunga no jūras, protams, ir mazliet nostāk, bet man šķiet, ka to ir grūti tvert atsevišķi. Tas tomēr ir netālu – nepilni 10 kilometri līdz jūrai.

Manuprāt, jūras klātbūtne ir neizbēgama ne tikai suitu folklorā, bet arī viņu dabā un gaisā, un visā tajā svaigumā, kas ir tur apkārt.

Mūzikā ir apzīmējums con brio – ar uguni, un es vienmēr saku, ka kurzemniekiem ir tāds ugunīgs temperaments. Tas, kas ir nedaudz savādāk un ļoti apbrīnojami, manuprāt, tieši Kurzemē ir ļoti izteikti, ka viņi ir ārkārtīgi lieli savas dzimtās vietas patrioti. Viņi ļoti lepojas ar savu zemi, savām tradīcijām. Kā man Ance Krauze stāstīja, viņiem šis pasākums esot kā latviešiem kapusvētki, kad visi sabrauc. Mēs diskutējām par to, vai jātaisa pārtraukums, un es teicu, ka noteikti – cilvēkiem taču jāparunājas (smiekli). Tāpēc būs ar pārtraukumu.