22. jūnijā Kalnciema-Klīves baznīcā izskanēs koncerts "Aicinājums", ar kuru tiks svinēta dievnama ērģeļu 90. gadskārta un 170 gadi, kopš guldīts baznīcas pamatakmens.
Dziedātāja Viktorija Majore, arfiste Ieva Šablovska un ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja muzicē kopā jau vairākus gadus, veidojot koncertprogrammas gan ar latviešu klasiķu, gan ar mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbiem. Māksliniecēm ir izveidojusies sadarbība ar komponistiem, kas viņām ir veltījuši opusus. Koncertprogrammā “Aicinājums” iekļauti Georga Pelēča, Agnetas Krilovas un šī gada jubilāra Riharda Dubras veltījumi.
Ir zināms, ka Jēkabs Mediņš savulaik bijis ērģelnieks Kalnciema-Klīves draudzē un dievnamā, tāpēc klausītājiem būs iespēja dzirdēt arī viņa opusu “Allegro appassionato”. Savukārt Jāzepa Mediņa “Sapņojums”, kas ir iemīļots skaņdarbs latviešu mūzikas koncertos, izskanēs versijā soprānam arfai un ērģelēm.

Sarunā ar ērģelnieci Diānu Jaunzemi-Portnaju uzzinām par trio sastāva unikalitāti un to, cik vienkārši norit ērģeļu un arfas kopskaņas veidošana. Noskaidrojam Kalnciema-Klīves eveņģēliski luteriskās baznīcas ērģeļu vēsturi, programmā iekļautos latviešu autoru pēdējos gados radītos darbus un tiekam aicināti uz šovasar gaidāmajiem  VIII Vēsturisko ērģelu svētkiem. Mūziķe atklāja, ka atsevišķi instrumenti joprojām gaida savu atjaunošanu, bet darbu ātrāku veikšanu kavē zinošu ērģeļmeistaru trūkums.

Diāna Jaunzeme-Portnaja: Man kā ērģelniekam Kalnciema-Klīves ērģeles bija ļoti liels atklājums. Instruments pēc saviem parametriem ir neliels, tās ir mazas ērģelītes – 9 balsis, divi manuāli un pedālis, taču skanējums tālu pārsniedz liturģiskās vajadzības, tas ir ar koncertinstrumenta ievirzi. Paldies jāsaka Jēkabam Mediņam, kurš savulaik bija ērģelnieks šajā draudzē. Viņam noteikti bija savas prasības – lai ērģeles ir labas liturģiskajām vajadzībām, bet vajadzētu arī spožas, koncertiskas balsis klāt, ko viņš arī panācis, un tās šajā instrumentā arī ir un skan.

Mūsu dienās ērģeļmeistariem izdevies piemeklēt trūkstošās stabules un detaļas gan pasūtot, gan izgatavojot pašiem, lai ērģeles atkal skanētu. Draudze vienmēr ir centusies saglabāt gan pašu dievnamu, gan to, lai draudze būtu aktīva, līdz ar to arī instruments tiek uzpasēts un saudzēts.

Kalnciema-Klīves baznīcā uzstāšos kopā ar jaukām kolēģēm – arfisti Ievu Šablovsku un soprānu Viktoriju Majori. Mēs muzicējam kopā jau vairākus gadus, un gadu gaitā ir izveidojusies pašām ļoti mīļa un, manuprāt, ļoti skaista koncertprogramma „Aicinājums”, kurā skan tikai un vienīgi latviešu mūzika gan ērģelēm solo, gan kombinācijā mums trijām, gan tikai ērģelēm ar balsi un tamlīdzīgi. Tur ir pārstāvēti gan klasiķi, gan mūsdienu latviešu komponisti. Programma ir sastādīta no divām sfērām – gan „sirmie klasiķi” kā Jēkabs Mediņš, Jāzeps Mediņš, gan mūsdienu komponisti kā Ēriks Ešenvalds, Georgs Pelēcis, Aivars Kalējs un šīgada jubilārs Rihards Dubra.

Klausītājiem nevajadzētu baidīties nākt uz mūsdienu latviešu ērģeļmūziku, jo šie skaņdarbi, kurus esam izvēlējušies, daudzi no tiem ir arī mums veltīti – tie ir pavisam jauni - 2021., 2022., 2023. gads. Tie ir pārsteidzoši skaisti savā būtībā. Protams, ar laikmetīgo valodu, bet tie ir viegli uztverami, vienkārši.

Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Vai ērģelnieki labprāt svētku reizes pavada muzicējot? Ir tradicionālie koncerti Rīgas Domā "Ērģeļu skaņās atvadās gads", un tagad – 22. jūnija vakars. Tas arī ir brīdis, kad ļoti daudzi jau ir metušies svētku sagatavošanās darbos. Kā ar ērģelniekiem? Kurā brīdī jūs to paspējat?

Ērģelnieku profesijas „garoziņa” ir tas, ka mēs svētkos vai ļoti tuvu tiem esam ierauti savā muzicēšanā jeb darbošanās jomā, bet mums tas patīk. Mēs mākam sabalansēt koncertdzīvi un svētku svinēšanu. Manuprāt, 22. jūnija vakars ir ļoti piemērots, lai klausītos latviešu ērģeļmūziku, jo nākamajā dienā jau ir visa lielā gatavošanās un skats uz Jāņu dienu. Mēs esam pieraduši. Mēs mācāmies un mākam to sabalansēt.