18. jūnijā kultūras ministre Dace Melbārde mediju saietā atklāja un izvērtēja piecarpus gados amatā paveikto. Viņas sniegtais kopsavikums - mūsu "Neatliekamajā sarunā", bet īpašie komentāri un atbildes uz jautājumiem par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas uzsākšanu "Klasikā" skanēs 26. jūnija "Neatliekamajā sarunā".
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) no amatā padarītā visvairāk lepojas ar izveidoto programmu "Latvijas Skolas soma", bet par lielāko izaicinājumu uzskata nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanu.
Programma sāka darboties 2018.gada septembrī. Tās mērķis ir nodrošināt Latvijas skolas vecuma bērniem un jauniešiem valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un attiecības dinamiskā un darbībā, tādējādi spēcinot piederības sajūtu un valstisko identitāti.
Melbārde cer, ka nākamais ministrs šo ideju attīstīs un turpinās īstenot.
Par galveno izaicinājumu Melbārde uzskata kultūras nozarē nodarbināto atalgojuma celšanu.
"Galvenais mērķis, lai kultūras nozarē nodarbināto vidējais atalgojums ir vienāds vai augstāks pret sabiedriskā sektorā nodarbināto atalgojumu.
Vidējais atalgojums 2018.gadā bija 780 eiro pret sabiedriskā sektora atalgojumu - 1036 eiro. Mūsu aprēķini nosaka, ka nepieciešami ap 14 miljoniem eiro, lai panāktu izlīdzināšanos," sacīja ministre.
Par būtisku panākumu aizejošā ministre uzskata arī Latvijas muzeju apmeklējuma skaita pieaugumu. Laika posmā no 2013.gada līdz 2017.gadam apmeklējumu skaits audzis par vairāk nekā miljonu, viņa sacīja. Arī 2018.gads norādot uz lielāku pieaugumu, kas nozīmē, ka attaisnojas ieguldījumi infrastruktūrā, uzskata ministre.
Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas klātienes un virtuālo apmeklējumu skaitā novērojama pieaugoša tendence.
"Daudz tika strādāts pie digitālajiem pakalpojumiem, kuriem pieaudzis apmeklētāju skaits, kas saistīts ar nacionālās enciklopēdijas izveidi," skaidroja Melbārde.
Savukārt Latvijas kino skatītāju skaits kopš 2017.gada pieaudzis gandrīz trīs reizes, viņa uzsvēra, to skaidrojot ar simtgades programmas pasākumiem, kas norādot, ka kino nozare var ļoti labi strādāt.
Ministre preses konferencē minēja, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums kopš 2013.gada pieaudzis par 5,33 miljoniem eiro. Viņa pieminēja arī VKKF likuma grozījumus, kuri stāsies spēkā 2020.gadā un paredz VKKF finansēšanas modeļa maiņu.
Melbārde uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji spēj kultūru pārvērst produktos. Pēc viņas paustā, Latvija ir trešajā vietā Eiropas Savienībā pēc kultūras preču eksporta daļas valsts kopējā eksporta apjomā.
Ministre norādīja, ka kopumā vairāk nekā piecos gados ir risinājusi dažādus jautājumus kultūrpolitikā un kultūrizglītībā, nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikā, mediju politikā un Latvijas simtgades svinību veidošanā.
Nākamajam ministram, viņasprāt, jāstiprina VKKF, pakāpeniski palielinot tā finansējumu, jāattīsta kvalitatīva, uz izcilību orientēta un mērķtiecīgā nacionālajā pasūtījumā balstīta kultūrizglītības sistēma, jāsagatavojas Dziesmu un deju svētku 150 gadu svinībām,
jāstrādā pie nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas
un jāturpina Latvijas simtgadē sākto iniciatīvu turpināšana, tai skaitā projekta "Latvijas Skolas somas" attīstīšana.
(Avots - LETA)
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
Urga 26.06.2019. 08.47
Līdzšinējā kultūras ministre Dace Melbārde (NA), kura pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 19. jūnija noliek savas pilnvaras, uzskata par savu pienākumu turpināt cīnīties par nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā.
Kad Valsts Kontrole pārmeta KM izšķērdību naudas tērēšanā, tad atbilde bija: KM un VKKF nepiekrīt Valsts kontroles revīzijas secinājumiem.
Manuprāt ministre D.Melbārde ir stāvējusi tālu no sabiedrības un savā paštaisnībā nav dzirdējusi un pat nav vēlējusies dzirdēt atšķirīgos viedokļus, kas nesakrīt ar viņas paustajiem. Iziet sabiedrībā tautas tērpā vēl nenozīmē patiesu tautiskumu.
Procesu virzība kultūrā pavērusi plašus apvāršņus izmanīgiem ļaudīm piekļūt naudas āderēm. Un diemžēl arī Koncertzāles sāga iet tajā virzienā. Brīnos par sabiedrisko mediju “klusēšanu”un nogaidīšanu. Kāpēc ne Tiešā runa, ne kādi citi diskusiju paneļi nav nosēdinājuši pie viena galda aci pret aci J.Krastiņu, J.Lejnieku, G.Asari, Z.Liepiņu, J.Lūsēnu, M.Braunu, N.Balgali u.c. ar AB dambja lobētājiem un ministri priekšgalā.
NRA bija intervija ar J.Lūsēnu. šajā intervijā viņš atklāj, ka pēc viņa uzsāktās diskusijas Dienā par Simtgades svinēšanu, D.Melbārde viņu uzaicinājusi uz sarunu ministrijā. Acīmredzot tāda slēpta politika no sabiedrības acīm ir vairāk viņas gaumē. Bet, kāpēc mēs to atļaujam?
Mums ir pieredze ar LNB celtniecību, kuras sāga vēl turpinās. Ķersimies pie nākošās sāgas?
Koncertzāli vajag, par to nav runa. Kāpēc nelikt lietā visu jaunradi, visus talantus, lai radītu izcilu koncertzāli. Kāpēc Drēzdenes filharmonija to varēja? Kāpēc Cīrihes koncertzāle tapa par deviņiem (?!) miljoniem Eur ar fascinējošu rezultātu?
Kultūra – tā pamatā ir attieksme pret apkārtējiem, pret saviem līdzcilvēkiem, bet KM ar to kaut kā nav īsti vedies līdz šim…., diemžēl.
Mana pieredze gan šai ziņā nav tik loti uz urrā. Jo katrai skolai tika dota konkrēta summa - vienāda, nerēķinot to, ka transports līdz kultūras galvaspilsētai Rīgai ir ļoti dārgs un līdz ar to - notika kārtējā netaisnība - jo tuvāk RĪGAI , jo lielāks skaits bērnu tika redzēt Rīgas brīnumus, jo mazāks - jo mazāk bērnu tika līdz Rīgai - kaut gan, manuprāt , vajadzēja būt tieši otrādi.
Otra lieta. Es kā ierindas pilsone maksāju par pilnīgi visiem Simtgades kultūras pasākumiem. 04.maijā gan 2018., gan 2019. gadā biju Rīgā - netiku ne uz vienu bezmaksas filmu, arī izstādēs , koncertos - visur bija augstas ieejas maksas. Esmu bērnus izaudzinājusi - es spēju samaksāt par tiem kultūras notikumiem, kuri man bija/ir svarīgi - bet - kalusoties ministres runā, man ir sajūta kā padomju kongresā , kurā stāsta, cik visiem darbļaudīm labi taisnīgajā okupācijas režīma valstī - viss par pliku velti. NU NAV TĀ MINISTRES KUNDZE. Haļavščiku koncerts pie LNB novembra tumsā un aukstumā bija tikai tāda aisberga daļiņa naudas shēmām - kam tika daudz un ļoti daudz un kam nekas .
Ministre lielās, ka cilvēki naktīs stāvējuši rindās pēc latviešu autoru grāmātām - es domāju, ka ar to nevajag lielīties. Miljonus ministre izdeva , lai nopirktu - par dārgu naudu pasaules uzmanību , kamēr latviešu lasītājam tika vien rindā stāvēšana bibliotēkās.
Tā gan nav ministres vaina , bet fakts paliek fakts - cik daudzas bibliotēkas ir slēgtas un cik daudzās līdz nepieejamam minimumam ir samazināts darba laiks? Kāds ir grāmatu klāsts ?
Skaidrs, ka šādai "nacionālai" politikai, kad kultūra tiek padarīta par kaut ko ekskluzīvu un nepieejamu - tam nevar būt plabvēlīgas sekas uz mūsu ka nacionālas valsts nākotni.
Par LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS kolekcijas nelaimīgo likteni un valstij neizdevīgajiem līgumiem , es saprotu, ka apzināti netika minēts - te jau tikai runa uz urrā
Gluži kā godmani pēc parex bankas apbalvoja ar miera un laimes gadiem, tā tagad Melbārdei - balva - par tādu padomju laiku kultpolitiku.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X