Šodienas eksperimenti un pagātnes dižgari. Latvijā debitē "Trio Fabel"

Latviešu jaunie mūziķi – klarnetiste, "Lielās Mūzikas balvas 2018" laureāte Anna Gāgane, čellists Kristaps Bergs un pianiste Linda Leine – izveidojuši "Trio Fabel" un šonedēļ piedāvā savu pirmo pilnmetrāžas programmu "Brāmss. Bēthovens. Skuķe". 13. novembrī tā skanēs Ogrē, 14. novembrī – Lielajā ģildē, bet 17. novembrī Cēsīs.

Runājot par ceļiem, kurus kopā jau gājuši, un par ceļiem, uz kuriem kopīgi visi raugās nākotnē, Kristaps Bergs saka tā: "Pats jaukākais ar nākotnes ceļiem ir tas, ka tie vēl nav izdibināmi – redzēsim, kur tie mūs aizvedīs."

"Abas ar Annu bijām pazīstamas jau skolā, bet muzikāli nebijām saistītas. Iepazināmies Lībekas augstskolā un tad arī sākām nedaudz spēlēt kopā duetā," atceras Linda Leine. Savukārt Kristaps Bergs ar Lindu pazīstami ļoti sen – kopš 8. vai 9. klases. "Ar Annu iepazinos vēlāk, kad vairs Latvijā nedzīvoju – studēju Vīnē, un, kad atbraucu uz Latviju, uzzināju par burvīgo klarnetisti.

Man šķiet, tieši Anna ir īstākā vaininiece pie mūsu trio tapšanas, jo viņa zvanīja un teica - ei, vajag!"

Trio debijas koncertprogramma aptver trīs dažādus laikmetus: klasicismu pārstāv milzis Bēthovens, romantisma laikmetu – Brāmss, savukārt mūsdienu latviešu mūziku – Evija Skuķe.

Ja Bēthovena Klarnetes trio pieder pie viņa agrīnā posma opusiem, tad Brāmsa Trio Klarnetei, čellam un klavierēm ir viens no komponista brieduma gadu veikumiem. 1890. gadā viņš paziņoja, ka Stīgu kvintets Solmažorā ir viņa pēdējais skaņdarbs, bet gadu vēlāk viņš tomēr uzraksta šo Klarnetes trio. Šis ir romantisma piestrāvots opuss, kas Brāmsam raksturīgā manierē ieraus klausītāju vētrainā emociju virpulī. Savukārt Evija Skuķe ir veltījusi savu jaundarbu "Š" tieši šiem mūziķiem, kurus vieno mūzikas mīlestība, aizrautīga muzicēšana un īsta draudzība.

Kristaps Bergs: "Brāmss un Bēthovens… Viņu mūzika man noteikti asociējas ar studiju laiku Vīnē, kur uzturējies gan Brāmss, gan Bēthovens, kaut viņš ir no Bonnas.

Brāmss Vīnē ļoti daudz laika pavadījis, staigājis tās ceļus, strādājis Musikferein, un man tie bija unikāli gadi, kurus es pavadīju tā kā tāds viņu mazmazmazdēliņš, jo viņu zināšanas tur nodotas no paaudzes paaudzē, tās ir vēl joprojām – gan Vīnes universitātē, gan "Musikverein".

Vīnē iemācījos ļoti, ļoti lielu cieņu pret komponistu, viņa darbu un partitūru.

(..) Protams, ir daudzi veidi, kā interpretēt tekstu – to var lasīt dažādi, un tas ir pats skaistākais, ka katrs citādi pieiet partitūrai. Interpretācija jau veidojas individuāli, jo mēs katrs to lasām ar saviem līdzekļiem."

Vairāk un plašāk šeit!