2. oktobrī festivāla Windstream atklāšanas koncertā Lielajā ģildē pie Orķestra "Rīga" diriģenta pults stāsies britu izcelsmes diriģents Daglass Bostoks (1955), kura radošā darbība saistās ar virkni pasaulslavenu orķestru, tostarp vienu no labākajiem pūtēju orķestriem – Tokio Kosei Wind Orchestra. Pašlaik Bostoks ir Vācu Dienvidrietumu kamerorķestra galvenais diriģents, bet savulaik kā mākslinieciskais vadītājs darbojies Argovijas filharmonijā, Halvilas operas festivālā, Karlovi Vari simfoniskajā orķestrī, Minhenes simfoniskajā orķestrī. Kā viesmākslinieks diriģējis vadošos Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas orķestrus – "Londonas filharmoniķus", BBC orķestrus, Prāgas Radio simfonisko orķestri, Kioto simfonisko orķestri, Kanzasas simfonisko orķestri un citus.

Koncertā tiks atskaņoti Latvijā vēl nedzirdēti skaņdarbi – izlase no labākajiem Japānas autoru darbiem simfoniskajam pūtēju orķestrim. Komponista J. Ito Barkarola skaņdarbs Funa-Uta (2007) balstās divās tautas dziesmās no Setonaikai (Iekšzemes jūra) apvidus; T. Mašimas svīta “Trīs Japānas skices” (2001) uzbur gan dzērvju riesta deju, gan taiko bungu skaņas svētku reizē; T. Kušidas darbs Asuka (1969) ir delikāts un cēls senā Asukas reģiona ainavas attēlojums ar skaisti tvertu senatnes izjūtu. Līdzās programmā iekļauta arī Filipa Spārka “Krāsu simfonija” un Vāclava Nelhībela Toccata feroce, kurā klavieru solo izpildīs Agnese Egliņa.

Ar Daglasu Bostoku tikās Ieva Zeidmane.

Kā veicies pirmajos mēģinājumos?

Lieliski, muzikālajā ziņā - gluži labi. Vienmēr ir interesanti ierasties pie nepazīstama orķestra un atklāt, kāda šajā zemē ir pieeja mūzikai. Dažādās zemēs tradīcijas ir atšķirīgas. Bet man patīk orķestra elastība, entuziasms un profesionalitāte. Man šī ir pirmā reize ne vien Rīgā, Latvijā, bet vispār Baltijas reģionā.

Cik ļoti atšķiras muzicēšanas tradīcijas? Jums ir liela pieredze, esat strādājis dažādās valstīs, daudzkārt Japānā, tāpēc varat salīdzināt.

Atšķirības ir milzīgas. Reizēm pat vienas valsts dažādos reģionos jūtamas atšķirības. Protams, daži aspekti ir līdzīgi - ja runājam par intonāciju, par ritmu - tas izriet no mūsu klasiskās izglītības. Tomēr pieeja ir dažāda, to nosaka mentalitāte un arī valoda.

Valoda ārkārtīgi ietekmē to, kā cilvēki domā un kā attiecas pret mūziku. Ne velti tautas dziesma Anglijā ir savādāka nekā tautas dziesma Latvijā vai Japānā. Varam runāt arī par audzināšanu un izglītību.

Bet tajā pašā laikā mūsdienās mūziķi ceļo pa pasauli: latvietis var mācīties Vācijā, vācietis - Japānā, japānis - Francijā, tātad arī mūzikas izglītībā jūtama globalizācija un tas ietekmē arī orķestrus. Un tomēr - pieeja atšķiras un šeit Rīgā man patīk mūziķu attieksme.

Programma piektdienas koncertā būs ļoti interesanta, būs daudz mums nezināmas mūzikas, arī vairāki japāņu autoru darbi.

Mani šeit diriģēt aicināja Ilona Breģe, kura pati arī ir pazīstama komponiste, šobrīd gan vairs šajā orķestrī nestrādā. Viņa man lūdza izvēlēties skaņdarbus, ko es vēlētos diriģēt, un toreiz izraudzījos pamatīgu izlasi, šķiet, tie bija kādi 20 skaņdarbi, sakārtoti trīs vai četrās atšķirīgās programmās. Daži skaņdarbi, kurus es noteikti gribēju atskaņot, bija iekļauti visās programmās. Vēlējos dzirdēt Ilonas viedokli, ko viņa, būdama komponiste, ļoti argumentēti pauda. Visus darbus viņa bija noklausījusies un izvēlējās vienu no manis piedāvātajām skaņdarbu grupām. Jau tad, kad pirms dažiem gadiem satiku Ilonu konferencē Prāgā, viņa teica, ka būtu labi, ja es varētu uz Rīgu atvest kādus japāņu autoru darbus, jo esmu Japānā ilgāku laiku dzīvojis, strādājis kā diriģēšanas profesors un vadījis orķestrus.